Dzirksteļo, spīd un sakarst!

Daudziem no mums elektrība joprojām ir un paliek noslēpumains spēks, no kura nez ko var sagaidīt. Latvenergo Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine atbild uz četriem jautājumiem, kurus vismaz reizi sev ir uzdevis vai katrs daudzdzīvokļu mājas iemītnieks.

Dzīvoklī dzirksteļo kontaktligzda. Vai tas ir bīstami?

– Dzirksteļojoša kontaktligzda var būt ļoti bīstama! Pamanot bojājumu, dzīvokļa īpašniekam iespējami ātrāk jāizsauc elektriķis un jāpalūdz stingrāk pieskrūvēt ligzdas kontaktus. Visur, kur esmu strādājusi, šāda profilakse tika veikta aptuveni reizi gadā. Bet birojus un cehus cilvēki parasti uzrauga vērīgāk nekā savus personiskos mājokļus. Savās mājās mēs varam divdesmit un trīsdesmit gadu nelikties ne zinis par kontaktligzdām, bet velti.

– Kas tad ar tām var notikt?

– Ar laiku kontaktligzdas deformējas, tāpēc ir uzraugāmas un kopjamas. Iesaku veikt profilaksi vismaz reizi piecos gados. Šis darbs jāuztic sertificētam elektriķim, jo ir bīstami rozeti pievilkt par stipru. Tādā gadījumā tā vienkārši pārstās darboties.

– Kāpēc nedrīkst izmantot dzirksteļojošu kontaktligzdu?

– Tas var beigties ar ugunsgrēku vai strāvas triecienu, piemēram, ja kontaktligzdai pieskarsies bērns.

Ko darīt, ja dzīvoklī sāk mirgot spuldze?

– Labu ražotāju energoefektīvajām spuldzēm nevajadzētu mirgot, tā gadās tikai ar zemas kvalitātes spuldzītēm, un mirgošana ir kaitīga acīm. Ja mirgo parastā kvēlspuldze, tas visdrīzāk nozīmē, ka kaimiņš ieslēdzis jaudīgu elektroaparātu un tīklā radies sprieguma kritums. Tas nav iemesls, lai sāktu raizēties par elektroinstalācijas stāvokli.

– Bet ja spuldzīte, gluži pretēji, piepeši sāk degt spožāk?

– Tas jau var būt bīstami, jo liecina par „nulles” pazušanu. Tādā gadījumā dzīvoklī nekavējoties jāizslēdz visas spuldzes un aparāti un jāizsauc elektriķis, citādi var izdegt visa jūsu vērtīgā tehnika.

– Kāpēc pazūd „nulle”?

– Dzīvojamo māju apsaimniekotājiem laiku pa laikam jāpārbauda kontakti elektrosadales skapjos un vajadzības gadījumā tie stingrāk jāpieskrūvē. Padomju laikā pēc normatīviem to darīja reizi sešos gados. Tagad šie normatīvi vairs nav spēkā un viens otrs apsaimniekotājs taupa uz šā darba rēķina. Tāpēc arī rodas problēmas: pazūd „nulle” un dzīvokļos izdeg visi ieslēgtie un gaidīšanas režīmā atstātie aparāti un agregāti.

– Kas ir atbildīgs par bojājuma radītajām sekām?

– Atkarīgs no tā, kur pārtrūkusi ķēde. Pārvaldnieks vai mājas iedzīvotāji var izsaukt uzņēmuma Sadales tīkls speciālistu, lai to noteiktu. Ja „nulle” pazudusi elektrosadales skapī, sabojāto elektroaparātu vērtība vai remonta izmaksas jāsedz namu pārvaldei. Ja pārtraukums radies uzņēmuma Sadales tīkls atbildības zonā, kompensāciju maksā šis uzņēmums. Starp citu, tādi gadījumi nemaz nav retums.

– Kam zvanīt, ja spuldzīte sākusi degt pārāk spoži?

– Uzņēmumam Sadales tīkls pa tālruni 80200403 vai savas namu pārvaldes avārijas dienestam.

Kāpēc dzīvoklī pieaudzis elektrības patēriņš, ja iemītnieku skaits nav mainījies?

– Ja skaitītājs ir kārtībā, tas nevar uzskaitīt vairāk elektrības, nekā iedzīvotāji ir reāli patērējuši. Ja rodas šaubas, cilvēki var vērsties Latvenergo un lūgt skaitītāja pirmstermiņa pārbaudi. Tādā gadījumā skaitītāju noņem, aizzīmogo un nosūta uz verifikāciju. Bet, ja izrādīsies, ka tas ir kārtībā, iedzīvotājiem par pārbaudi vajadzēs maksāt no sava maciņa.

– Pieņemsim, ka skaitītājs ir kārtībā.

– Tātad elektroenerģijas patēriņa pieauguma cēlonis meklējams dzīvoklī. Jāpārbauda elektriskais ūdens sildītājs. Ja tajā radies kaļķakmens, aparāts sāk ieslēgties biežāk. Patēriņš atkarīgs arī no mūsu ieradumiem. Reizēm dzīvokļu īpašnieki ieslēdz elektroaparātus uz pilnu jaudu un aizmirst izslēgt.

– Bet jaunās paaudzes sadzīves tehnika taču ir ekonomiska!

– Ne vienmēr. Piemēram, jauni cilvēki bieži vien dāvina saviem vecākiem plazmas televizorus. Tie ir lieli, skaisti un plakani, bet „ņem” 600 vatu. Tas ir desmit reizes vairāk, nekā patērē televizori ar LED ekrānu. Tāpēc visus Energoefektivitātes centra apmeklētājus mēs brīdinām: „Ja veikalā redzat lielu televizoru par zemu cenu, tas lietošanā visdrīzāk būs ļoti rijīgs”. Vēl viens gluži svaigs piemērs: cilvēki, remontējot dzīvokli, priekšnamā piekāra lustru ar 12 halogēnspuldzēm. Izvēloties tik lielu gaismekli, viņi bija pārliecināti, ka mazās halogēnspuldzītes būs ļoti ekonomiskas, taču patiesībā katra tāda mazulīte „ēd” 50 vatu. Cita ģimene iegādājās lielu džakuzi vannu, ūdeni tai nākas karsēt 250 litru boilerā. Tagad katra pelde ģimenei izmaksā lielu naudu.

– Šķiet, ka boileri ir īpaši rijīgas ierīces.

– Ja boileru pareizi lieto, tad ne. Mēs Energoefektivitātes centrā visiem iesakām ūdeni uzkarsēt līdz 55–59 grādiem, turpretī veikalos pārdevēji nez kāpēc cenšas iestāstīt pircējiem, ka ūdeni vajag uzkarsēt līdz 95 grādiem. Tas ir ļoti izšķērdīgs ieteikums. Ir kāda pazīme, kas viegli ļauj noteikt boilera efektivitāti: tā sieniņas nedrīkst būt siltākas par koka mēbelēm istabā. Ja boilers no ārpuses kļūst karsts, tas nozīmē, ka ierīce nav pareizi noregulēta.

– Kas vēl zog mūsu elektroenerģiju?

– Gaidīšanas režīmā atstāta tehnika – mikroviļņu krāsns, radio, elektroniskais pulkstenis. Visparastākais televīzijas dekoders, piemēram, patērē 10 vatu stundā, bet daudzās mājās tas darbojas augu dienu un nakti. Gados vecāki cilvēki bieži vien izmanto vecus datorus un ilgi atstāj tos ieslēgtus, jo gaida, teiksim, sarunu ar tuviniekiem skaipā. Vecā tehnika ir daudz rijīgāka nekā jaunā, tāpēc to īpaši nepieciešams izslēgt uzreiz pēc darba.

Kā uzzināt, vai man nezog elektrību?

– Pašam to noteikt ir gandrīz neiespējami. Zagļi tagad kļuvuši ļoti gudri, atrast viņus var tikai licencēta firma. Turklāt cilvēkiem tādā gadījumā jāmaksā par vairākiem elektriķu izbraukumiem, jo pārbaudes tiek veiktas gan dienā, gan naktī. Nelikumīgas pieslēgšanās gadījumi pārsteidz ar izdomu! Piemēram, ģimenei atslēdza elektrību par parādu. Visu pievakari logi tumši, toties ap pusnakti sākas dzīve: gaisma, televizors, sildītāji. Tātad cilvēki pieslēdzas kopējam tīklam tad, kad to visgrūtāk pamanīt. Gadās, Energoefektivitātes centra apmeklētāji stāsta, ka viņiem patēriņš bez jebkāda iemesla palielinājies par 30 kilovatstundām mēnesī. Bet pārkāpēju grūti atrast, jo tas savu veļas mazgājamo mašīnu kaimiņu tīkliem pieslēdz, kad visi ir darbā vai guļ. Gadās, ka mājokļa īpašnieki paši ved pārkāpējus kārdinājumā.

– Kādā veidā?

– Mūsu praksē bija šāds gadījuma. Cilvēki ilgu laiku nebrauca uz savu dārza mājiņu, jo tagad ābolus ir vienkāršāk nopirkt veikalā. Tostarp blakus esošā dārza īpašnieks aptvēra, ka var zāles pļāvēja vadu pārmest pār žogu un ieslēgt kaimiņu āra kontaktligzdā. Tā nu cilvēki, divus gadus pametuši novārtā vasaras māju, bija par elektrību iekrājuši 39 latu parādu. Izvairīties no nepatikšanām bija iespējams, noņemot āra kontaktligzdu vai ierīkojot mājā automātisko slēdzi.

– Vai pašam iespējams pārspēt viltībā zagļus daudzdzīvokļu mājā?

– Jā, ir daži paņēmieni. Piemēram, izņemiet no ledusskapja visu, kas var sabojāties, un, ejot uz darbu, izslēdziet savus automātiskos drošinātājus kopējā elektrosadales skapī. Ja pēc atgriešanās redzēsiet, ka drošinātāji atkal ieslēgti, tā būs pirmā pazīme, ka kaimiņš, kurš jums pieslēdzies, ir palicis bez elektrības un jau līdis sadales skapī. Tā jūs pārliecināsities, ka jūsu aizdomām ir pamats, un varēsiet izsaukt elektriķus – lai meklē pārkāpēju un likvidē nelikumīgo pieslēgumu.