Ērkšķainais ceļš uz tiešajiem norēķiniem

Iespējams, ka jau šajā apkures sezonā daudzdzīvokļu māju iemītnieki sāks norēķināties tieši ar pašiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Tas dzīvokļu īpašniekus pasargās no negodprātīgu pārvaldnieku patvaļas un liegs pakalpojumu sniedzējiem iespēju atslēgt siltumu vai ūdeni visai mājai. Taču par jebkurām ērtībām ir jāmaksā. Ražotāji brīdina, ka tiešie norēķini paaugstinās komunālo pakalpojumu cenu.

Attiecīgie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā jau izturējuši Saeimā divus lasījumus, tuvākajā laikā notiks izšķirošais trešais. Deputāti ir paredzējuši, ka pēc likumprojekta pieņemšanas jebkuras mājas dzīvokļu īpašnieku kopība varēs izlemt, kādā veidā norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem. Ja dzīvokļu īpašnieku vairākums neatbalstīs tiešos norēķinus, saglabāsies pašreizējā sistēma un iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem turpinās norēķināties ar pārvaldnieka starpniecību.

Kāpēc radusies nepieciešamība mainīt sen iedibināto sistēmu? Problēma ir tā, ka Latvijā valsts neregulē mājokļu apsaimniekošanas tirgu. Par pārvaldnieku šobrīd var kļūt katrs, kam ienāk prātā, jo šādam cilvēkam vai uzņēmumam izvirzītās prasības ir gaužām formālas un sodi par to nepildīšanu nav paredzēti, kā rezultātā prāvas naudas summas, ko iedzīvotāji samaksājuši par ūdeni un siltumu, nonāk nekompetentu cilvēku rokās.

Daudz drošāk ir maksu par pakalpojumu pārskaitīt nepastarpināti ūdensapgādes uzņēmumam, siltumtīkliem vai atkritumu apsaimniekotājam. Turklāt pēc tiešo līgumu noslēgšanas starp iedzīvotājiem un pakalpojumu sniedzējiem katrs dzīvokļa īpašnieks būs atbildīgs tikai par saviem parādiem. Ja mājā divas trīs ģimenes būs palikušas parādā AS Rīgas siltums, uzņēmums vairs nevarēs atslēgt pakalpojumu visai daudzdzīvokļu ēkai.

Lai no kuras puses skatītos, tiešie norēķini patērētājiem ir izdevīgi. Pret tiem iebilst tikai pakalpojumu sniedzēji. Viņuprāt, jaunā sistēma Latvijā... nav iespējama, jo ir pārāk dārga.

RŪ: maksa par ūdeni pieaugs par 33%

– Ieviešot jauno metodiku, lielākais zaudētājs būs Rīgas ūdens, – uzskata uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa. – Tiešie norēķini apgrūtinās mums darbu ar nemaksātājiem. Šobrīd līgumu par ūdens piegādi mājas vārdā slēdz pārvaldnieks, arī par parādnieku tiek uzskatīts pārvaldnieks vai visa māja, kurai mēs varam pilnībā atslēgt ūdeni.

Lai gan atslēgšanas draudi mudina iedzīvotājus ātrāk norēķināties, pārvaldnieki palikuši mums parādā 1,14 miljonus latu. Ja mēs zaudēsim iespēju atslēgt mājām ūdeni (atslēgt to atsevišķiem dzīvokļiem Rīgā tehniski nav iespējams), parādi sāks strauji augt.

– Šobrīd norēķināšanās par ūdeni sāk nedaudz uzlaboties, taču situācija joprojām nav normāla, – atzīst Dagnija Kalniņa. – Katru gadu Rīgā bankrotu piesaka vismaz viena liela namu pārvalde. Tāds pārvaldnieks nenorēķinās par iedzīvotājiem piegādāto ūdeni, lai gan paši dzīvokļu īpašnieki naudu viņam ir pārskaitījuši. Tamlīdzīgā situācijā cilvēki ir spiesti mainīt apsaimniekotāju un otrreiz apmaksāt vienus un tos pašus rēķinus. To piedzīvoja, piemēram, uzņēmuma Namu apsaimniekošana klienti – uzņēmums pieteica bankrotu, paliekot mums parādā 446 tūkstošus latu.

No 2011. līdz 2013. gadam bankrotējušo pārvaldnieku parāds SIA Rīgas ūdens ir pieaudzis no 122 tūkstošiem līdz 474 tūkstošiem latu. Mēs centāmies atgūt naudu, liekot lietā visas likuma atļautās iespējas, bet velti. Tas nozīmē, ka faktiski pārvaldnieka parādu nāksies maksāt iedzīvotājiem.

Kā mājai nepieļaut šādas līdzekļu zādzības? Pēc savas pieredzes varam teikt, ka galvenā loma te ir dzīvokļu īpašnieku biedrībām. Tās mājas, kurās šādas biedrības ir izveidotas, kontrolē pārvaldnieka darbu un daudz labāk tiek galā ar parādiem.

Mūsuprāt, iedzīvotāju aizsardzības nolūkā vajag stimulēt dzīvokļu īpašnieku biedrību dibināšanu un noteikt stingrākas prasības pārvaldniekiem. Bet ieviest tiešos maksājumus šobrīd nav īstais laiks kaut vai tāpēc vien, ka līdz ar to rīdziniekiem izdevumi par ūdensapgādi pieaugs aptuveni par 30%.

Mēs noskaidrojām, ka vidējais rīdzinieks mēnesī patērē aptuveni sešus kubikmetrus ūdens. Viena kubikmetra cena ir 0,72 lati, tātad katrs rīdzinieks par ūdeni un kanalizāciju maksā aptuveni 5,17 latus mēnesī. Ja mūsu uzņēmumam nāksies pašam slēgt līgumus ar klientiem, izrakstīt rēķinus un cīnīties ar nemaksātājiem, nosacītā maksa par ūdeni rīdziniekiem pieaugs par 33%. Katrs par ūdeni mēnesī maksās par 1,53 latiem vairāk.

Absolūtā izteiksmē pieaugums it kā nav liels, bet visas Rīgas mērogā to attaisnot būtu sarežģīti. Vai mūsu klienti piekritīs tādiem papildu izdevumiem?

RS: nāksies veidot 140 cilvēku lielu nodaļu

AS Rīgas siltums valdes locekle Birute Krūze informē, ka uzņēmums šobrīd piegādā siltumu 7000 galvaspilsētas namiem, kuros atrodas aptuveni 230 tūkstoši dzīvokļu. Ieviešot tiešos norēķinus, RS nāktos slēgt līgumu atsevišķi ar katru dzīvokļa īpašnieku. Uzņēmumā ir nobažījušies, ka tas būtu milzīgs papildu darbs.

– Pēdējo deviņu mēnešu laikā mēs esam saražojuši siltumu 151 miljona latu vērtībā, no kuriem lauvas tiesa – 114 miljoni – attiecas uz dzīvojamo sektoru, – pavēstīja Birute Krūze. – Turklāt situācija ar parādiem šajā sezonā ir uzlabojusies. Pērnās vasaras beigās apsaimniekotāji bija samaksājuši 94% veco rēķinu, bet tagad jau 96%. Apsaimniekotāju kopējais parāds ir 6,14 miljoni latu, bet apkures sezonas sākumā tas līdzināsies nullei, citādi mēs gluži vienkārši nepieslēgsim mājām apkuri. Tas ir pats efektīvākais veids, kā saņemt pilnu samaksu par mūsu pakalpojumiem.

Pašreizējai norēķinu sistēmai ir savi plusi un mīnusi. Labi ir tas, ka iedzīvotāji par visiem komunālajiem pakalpojumiem saņem vienu kopēju rēķinu un pārvaldnieks skaidri zina, cik kurā mājā ir parādnieku. Slikti tas, ka negodprātīgi apsaimniekotāji var piesavināties iedzīvotāju naudu, pasludinot maksātnespēju vai vienkārši pazūdot.

Tagad Saeima piedāvā ieviest tiešos norēķinus ar iedzīvotājiem. Tas ir sarežģīti, jo mēs nevaram ielikt tarifā izdevumus par rēķinu sagatavošanu 230 tūkstošiem klientu. Tātad nāksies iedzīvotājiem izrakstīt rēķinus divās pozīcijās – gan par siltumenerģiju, gan mūsu administratīvajiem papildu izdevumiem, ko radīs līgumu slēgšana, rēķinu izrakstīšana, cīņa ar parādniekiem un tā tālāk. Esam aprēķinājuši, ka šai nolūkā vajadzētu radīt veselu nodaļu ar 140 cilvēkiem, kuri strādātu tieši ar klientiem. No jaunu darba vietu viedokļa tas būtu labi, bet algu šiem cilvēkiem maksātu dzīvokļu īpašnieki.

Tiešie norēķini nav izdevīgi iedzīvotājiem kaut vai tāpēc vien, ka viena rēķina vietā viņi saņems piecus, bet par katra rēķina samaksāšanu jāmaksā 20 santīmu. Un iedomājieties, kas notiks, ja katrs pakalpojumu sniedzējs atsevišķi sāks iesniegt tiesā prasību pret katru parādnieku. Mēs taču apkrausim mūsu tiesu sistēmu ar sūdzībām!

Arī mēs iesakām tiešo norēķinu vietā attīstīt dzīvokļu īpašnieku biedrības. Mums ir piemērs: kādas Rīgas mājas iedzīvotāji pārņēma pārvaldīšanas tiesības, noslēdza līgumu ar privātu apsaimniekošanas uzņēmumu un pieņēma lēmumu, ka visus maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem dzīvokļu īpašnieki ieskaita nevis apsaimniekotāja, bet gan biedrības kontā. Iedzīvotāji paši pilnībā kontrolē naudu, nekāda krāpšana nav iespējama. Šādā virzienā arī būtu jāiet.

RNP: parādnieku būs vairāk, remontdarbu mazāk

SIA Rīgas namu pārvaldnieks Juridiskās pārvaldes direktore Indra Dreika pavēstīja, ka valsts lielākā pašvaldības namu pārvalde arī neatbalsta tiešo norēķinu ieviešanu.

– Mūsu aprūpē ir 4128 mājas, aptuveni 170 tūkstoši dzīvokļu, – viņa sacīja. – Parādu problēma tiešām pastāv: parādus, lai arī reizēm nelielus, iekrājuši 51% mūsu klientu, un tas nozīmē 86 tūkstošus dzīvokļu īpašnieku. Pavisam rīdzinieki par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem nav samaksājuši 26 miljonus latu, bet pagājušajā ziemā kopējais parāds pat sasniedza 33 miljonus latu.

Mēs izanalizējām rēķinus un konstatējām, ka kopējā maksa par dzīvokli sadalās šādi: 33% ir par apsaimniekošanu, 52% – par siltumu, 9% – par ūdensapgādi un kanalizāciju, 2% – par koplietošanas elektroenerģiju, 6% – par zemes nomu. Tā kā parādnieku mums netrūkst, uzņēmumam nācās radīt 11 miljonu latu lielu uzkrājumu šaubīgo debitoru parādu segšanai.

Kāpēc uzskatām, ka tiešie norēķini nav izdevīgi? Tāpēc, ka paša pārvaldnieka izdevumi nemazināsies, mums joprojām nāksies sagatavot un izsūtīt rēķinus, lai arī „apcirptus”. Bet mēs baidāmies, ka, ieviešot tiešos norēķinus, pazemināsies iedzīvotāju kopējā maksājumu disciplīna. Teiksim, tagad cilvēks no mums saņem rēķinu par 100 latiem, bet var samaksāt tikai 50. Saņemto naudu mēs vienlīdzīgi sadalām pa visām pozīcijām – apkure, ūdens, atkritumu izvešana, apsaimniekošana. Ja cilvēks saņems piecas atsevišķas kvītis, viņam būs jāizlemj, par ko maksāt vispirmām kārtām. Vairākums izvēlēsies apkures rēķinu, citādi būs jāsalst. Beigu beigās iedzīvotāju parāds pārvaldniekam augs augumā, būs mazāk naudas māju remontam un uzturēšanai.

Ja iedzīvotāju parādi palielināsies, mums klāsies ļoti grūti. Jau tagad lietvedībā ir 5600 parādnieku lietas, no tām 1500 tiesā, 2500 – parāda piedziņas procesā, vēl 1200 lietās piedziņa pabeigta. Šogad mums nācies iesniegt tiesā vēl 1200 lietu par triju miljonu latu lielu kopējo summu. Jaunā sistēma parādnieku skaitu nesamazinās.