Cik maksāsim par atkritumiem?

Izrādās, vislielākie veiksminieki ir Zemgales priekšpilsētas iedzīvotāji – viņiem turpmāk būs viszemākais sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs

Martā Rīgas domes pagaidu administrācija pieņēma grozījumus normatīvajos aktos, kas regulē atkritumu apsaimniekošanas sfēru, un apstiprināja jaunos pakalpojumu tarifus.

Tarifi ir apstiprināti visām četrām atkritumu apsaimniekošanas zonām Rīgas pilsētā, kur katrā strādās cits pakalpojuma sniedzējs. Jaunā kārtība stāsies spēkā ar šī gada 20. maiju, bet līgumus pārslēgt iespējams jau, sākot ar 10. martu. Daudzdzīvokļu mājās atbildība par līgumu pārslēgšanu ir pārvaldniekam.

Lasīt tālāk...

Cik ilgā laikā pārvaldniekam jāsalabo jumts?

„Daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājiem ir iesniegts pieprasījums par jumta salabošanu,” raksta Jolanta. „Dzīvojam augšstāvā, un jumta problēmas dēļ lietus laikā mums dzīvoklī ir slapja dzīvokļa starpsiena. Parādījies pelējums. Cik ilgā laikā daudzdzīvokļu nama pārvaldniekam vajadzētu šo problēmu atrisināt? Pagājušas jau trīs nedēļas. Neviens pat nav atbraucis jumtu apskatīties.”

Atbild Jolanta Kramerovska, zvērināta advokāte:

Lasīt tālāk...

Kā var iegādāties kopīpašuma telpas?

„Dzīvokļu īpašumos sadalītā mājā kopīpašumā ir pagraba un bēniņu telpas,” stāsta Maija. „Kā es varu iegādāties kopīpašuma telpas? Kādi dokumenti ir jāsagatavo, pirms dodos pie notāra? Kopīpašnieku lēmums par pārdošanu konkrētai personai, pilnvarojums uz vienu personu dokumentu parakstīšanai pie notāra, pirkuma līgums ar atzīmētu zonu kadastrālās uzmērīšanas lietā – stāva plānā?”

Atbild Iveta Ciganova, Valsts zemes dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:

Lasīt tālāk...

„Tieciet galā ar netaisnīgajiem rēķiniem par ūdens patēriņu!”

Vai pašvaldībai ir pa spēkam tikt galā ar ūdens zudumiem daudzdzīvokļu mājā, nesagaidot valdības lēmumu?

Kopš 2019. gada beigām spēkā ir jaunā MK noteikumu Nr. 1013 redakcija, kurā noteikta kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Diemžēl normatīvs nav atrisinājis ūdens zudumu problēmu. Vai to spēs paveikt pašvaldības noteikumi?

Redakcijā ar stāstu par ik mēnesi piedzīvoto netaisnību vērsās Andris. Cilvēks nesen zaudējis sievu, tādēļ komunālo maksājumu slogs ir izaicinājums. „Vientuļam pensionāram nav viegli samaksāt komunālos maksājumus, tādēļ cenšos taupīt katru lieku ūdens krūzīti. Vai man daudz vajag? Mēnesī notērēju 1–2 kubikmetrus aukstā un vēl 1 kubikmetru karstā ūdens. Pārvaldnieks vēl katru mēnesi rēķinā ieliek 2–3 kubikmetrus ūdens starpības. Kā gan pārvaldnieks nesaprot, ka kopējais mājas ūdens zudums vientuļiem pensionāriem nav samērīgs?”

Lasīt tālāk...

Ūdens zudumi: Ziniet savas tiesības!

Svarīgākais par ūdens zudumu izskaušanu Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

30.p. Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas ir lielāka par 20%, pārvaldniekam ir pienākums divu mēnešu laikā noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informēt dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtēt iespēju tos īstenot. Ja pārvaldnieks šajā punktā noteiktos pienākumus nevar veikt divu mēnešu laikā, par to rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus, norādot plānoto termiņu.

Lasīt tālāk...

Grāmatvežus gaida izmaiņas!

Iespējams, ka drīzumā dzīvokļu īpašnieku biedrībām un nelielām apsaimniekošanas firmām grāmatvedības pakalpojumu izmaksas pieaugs. Būs arī jāuzmanās, izvēloties grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējus

Ministru kabineta (MK) sēdē ir izskatīti grozījumi likumā Par grāmatvedību. Grozījumu mērķis – ārpakalpojumu grāmatvedības nozares sakārtošana un ēnu ekonomikas mazināšana. Patlaban plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Likuma prasības var ietekmēt tās nelielās biedrības, kuras pašas apsaimnieko savu māju un nevar atļauties grāmatveža štata vietu.

Šāda situācija ir labi pazīstama – dzīvokļu īpašnieki ar savstarpēji noslēgtu pilnvarojuma līgumu mājas pārvaldīšanu uztic biedrībai vai privātpersonai, bet nevēlas algot grāmatvedi. Ja godīgi, darba viņam arī tiešām nav daudz.

Lasīt tālāk...