Vai rīdziniekiem nāksies demontēt restes pie logiem un lodžijām?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 16 Janvāris 2020
Šo paziņojumu komentē SIA Rīgas namu pārvaldnieks
Daudzus rīdziniekus ir satraukuši apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) izsūtītie paziņojumi ar prasību demontēt ne tikai iedzīvotāju uzstādītās restotās durvis kāpņutelpās, bet arī likvidēt režģus pie logiem, lodžijām un balkoniem. Redakcijas pārstāvji sazinājās ar RNP pārstāvi, lai izzinātu, cik pamatots ir iedzīvotāju satraukums.
Par šādas ziņas izplatīšanu ir atbildīgi vairāki ziņu portāli, kuri nezināšanas vai kāda cita motīva dēļ publicēja ziņu, ka galvaspilsētas iedzīvotājiem ugunsdrošības prasību dēļ nāksies demontēt restes, kas aizbūvētas priekšā logiem, balkoniem un lodžijām. Atsevišķi portāli savā izdomā nospīdēja līdz galam, paziņojot, ka iedzīvotājiem, kuri šai prasībai pretosies, uzbūvētās konstrukcijas tiks demontētas piespiedu kārtā.
Ko vajag: caurules vai puķu dobes?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 16 Janvāris 2020
Rīgas lielākās mājas iedzīvotāji ir sašutumā par to, ka apsaimniekotājs nerēķinās ar viņu viedokli
Lielākajā mājā Rīgā briest sacelšanās, daudzu iedzīvotāju naidīgā noskaņojuma cēlonis ir pārvaldnieka tāmes par apsaimniekošanu 2020.gadam.
Ko renovācijas vietā?
Pa kādai lielai mājai ir katrā Rīgas mikrorajonā. Izmēru dēļ tās ieguvušas „Ķīnas mūra” iesauku. Savs mūris ir Purvciemā, savs – Bolderājā, lielākajā no mūriem Ziepniekkalnā ir 11 kāpņutelpas un 396 dzīvokļi.
Valsts kontrole: „Dzīvojamās mājas pārvēršas graustos!”
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 16 Janvāris 2020
Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami.
Valsts kontrole secinājusi, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda degradējas pat līdz grausta stāvoklim.
Revīzijā tika izvērtēts, kā pašvaldību dibinātie ēku apsaimniekotāji apseko ēku stāvokli, plāno darbus, aprēķina ēku uzturēšanai vajadzīgos līdzekļus un veic nepieciešamos remontdarbus. Konstatēts, ka vairāk kā 50% māju dzīvokļu īpašnieki nemaz nevar uzzināt par savas ēkas stāvokli, jo ikgadējās ēku pārbaudes nav veiktas. Turklāt apsaimniekotāji grēko ar ēku uzturēšanas darbu plānu un remontdarbu tāmju gatavošanu un kopumā apsaimniekotāju kārtotās māju lietas ir nepilnīgas.
Apkures sezona: „Baidāmies, ka kaimiņš izraisīs ugunsgrēku!”
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 16 Janvāris 2020
Ja dzīvoklis atrodas mājā ar malkas apkuri un pastāv bailes no iespējama ugunsgrēka, piedāvājam kopā ar apkures ekspertiem izanalizēt, vai risks patiešām pastāv un cik augsts tas ir.
Ja vainīgs ir kaimiņš
„Dzīvoju nelielā mājā ar malkas apkuri,” mums raksta Marija Sūne no Jūrmalas. „Apsaimniekošanas uzņēmums katru gadu iztīra dūmvadus. Kad runa nonāk līdz krāsnīm dzīvokļos, pārvaldnieks tikai atmet ar roku: „Krāsnis ir jūsu privātais īpašums, un jums pašiem jārūpējas par to stāvokli.” Labi, mēs par savu krāsni arī rūpējamies, bet kaimiņienes – vecas māmuļas – dzīvoklī ieiet ir baisi. Kad krāsns tiek iekurta, dūmu pilna ir istaba, līdz pat grīdai. Atklāti sakot, baidāmies no ugunsgrēka. Sakiet, kā lai sevi pasargājam?”
Ernests Saulītis: „Sociālisma nebūs!”
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 16 Janvāris 2020
Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pagaidu valdes priekšsēdētājs stāsta, kā glābt rīdziniekus un viņu mājas
Pagājušā gada novembrī Ernests Saulītis kļuva par uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pagaidu valdes priekšsēdētāju, līdz tam tādu pat amatu ieņēma citā krīzes skartā uzņēmumā – Rīgas satiksme. Kas mainīsies uzņēmuma pārvaldīto 4200 māju iedzīvotājiem, kuri ir nokaitināti un neapmierināti ar apkalpojošās organizācijas darbu?
„Ar iestādes darbu neesmu apmierināts!”
Ernests Saulītis sarunā atzīstas, ka ir ne tikai uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks vadītājs, bet arī šī uzņēmuma klients.
Ja tramvajs ietekmē dzīvojamo māju
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 16 Janvāris 2020
„Dzīvoju Krišjāņa Barona ielas mājā, gar kuru brauc tramvaji. Jaunie tramvaji ir ievērojami smagāki par vecajiem. Jauno transportlīdzekļu dēļ es jūtu neērtības savā dzīvoklī: biežas vibrācijas gan mājas sienās, gan grīdā katru reizi, kad garām brauc jaunais tramvajs (sastrēgumu laikā tas notiek pat 24 reizes stundā). Mājai nepieciešams veikt pamatu stiprināšanu. Manuprāt, pamatu stiprināšanas izmaksas nav jāapmaksā tikai mājas iedzīvotājiem. Zaiga.”
Atbild Baiba Bartaševiča-Feldmane, Rīgas satiksmes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:
Vai īrniekam jāmaksā par ēkas uzlabojumiem
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 16 Janvāris 2020
„Vai man kā īrniekam ir jāmaksā par dzīvojamās ēkas uzlabojumiem, kas iekļauti komunālo maksājumu rēķinā, piemēram „Pazemes autostāvvietu durvju aprīkošana ar čipatslēgām” vai „Liftu labiekārtošana un videonovērošanas sistēmas uzstādīšana”? Tie ir uzlabojumi, kas tiek veikti uz ilgu laiku un tiks izmantoti arī tad, kad es vairs īres dzīvoklī nedzīvošu, tomēr izīrētājs atsūta komunālo rēķinu, kurā šie maksājumi ir iekļauti, un uzstāj, ka mans pienākums esot apmaksāt rēķinu pilnā apmērā. Mārcis Jansons.”
Atbild Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs:
