Renovācija Veicinās ēku energoefektivitāti

Ar mērķi pārņemt Latvijas normatīvajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvas par ēku energoefektivitāti prasības, uzlabot ēku energoefektivitāti un lēmuma pieņemšanu daudzdzīvokļu ēkās, Ministru kabinets šā gada 5. maija sēdē apstiprināja grozījumus Ēku energoefektivitātes likumā, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā. Likumprojekti vēl jāpieņem Saeimā

Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā papildināti ar prasībām ēkas inženiertehniskajām sistēmām, nosakot prasības ēku temperatūras pašregulējošo ierīču uzstādīšanai, kā arī elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ierīkošanai. Vienlaikus jau ir sagatavoti jauni Ministra kabineta noteikumi, kuros tiks iekļautas ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības. Papildus tam MK noteikumos tiks noteikti pienākumi un prasības par siltumenerģijas siltuma maksas sadalītāju vai siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanu, kas tiks iesniegti Ministru kabinetā pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

Likumprojektā precizētas apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas novērtēšanas prasības, kā arī ieteikti alternatīvi pasākumi novērtēšanas veikšanai. Savukārt ēku energoefektivitātes klasifikācija turpmāk tiks noteikta atbilstoši ēkas energoefektivitātes novērtējumam apkurei un ēkas primārās enerģijas novērtējumam.

Līdz ar grozījumiem likumā EM piedāvā paplašināt ēku energosertifikācijas pienākumus dzīvojamo ēku sektorā, paredzot ēkas energosertifikāciju veikt visai ēkai kopumā, tādējādi izslēdzot nepieciešamību veikt energosertifikāciju katram dzīvoklim, kas mazinās slogu individuāliem dzīvokļu īpašniekiem. Pašlaik energosertifikācija ir jāveic atsevišķām ēkas daļām gadījumos, ja dzīvokļi tiek pārdoti vai īrēti, vai arī nomātas nedzīvojamās telpas. Energosertifikācijas pamatmērķis ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, kam nepieciešams visu ēkas īpašnieku kopīgs lēmums un kopīga darbība, tādēļ lietderīgi būtu veikt ne tikai atsevišķas ēkas daļas, bet visas ēkas energoefektivitātes novērtējumu. Tādējādi ilgtermiņā tiktu iegūts visa dzīvojamo ēku fonda energoefektivitātes novērtējums, kā arī veicināta dzīvokļu un ēku īpašnieku izpratne par ēku energoefektivitātes jautājumiem. 

Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz, ka energoefektivitātes minimālās prasības tiks noteiktas ne tikai dzīvojamām mājām, bet arī visiem ēku veidiem.

Savukārt grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz samazināt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai nepieciešamo balsu vairākumu gadījumos, kad tiek lemts par atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību, pilnvarojuma došanu un atsaukšanu, kā arī par autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti vai autostāvvietas izveidi elektromobiļiem, ja vienlaikus tiek izveidots arī elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts.

Minētie grozījumi atvieglos ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšanu, veicinot lēmumu pieņemšanu par dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu, inženiertīklu nomaiņu vai restaurāciju u.c. pasākumiem.