Ekonomiku izglābs māju remonti

Igors Trubko: „Cilvēkiem ir vajadzīgs darbs, pretējā gadījumā valsti pārņems parādi par komunālajiem pakalpojumiem”

Pēc ārkārtējās situācijas beigām Latvijas ekonomikai būs nepieciešama steidzama atveseļošana. Kā iedzīvotājiem nodrošināt pietiekamus ienākumus, lai viņi varētu samaksāt par dzīvokli, iegādāties pārtiku un atļauties sev kaut nelielu atpūtu? Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Igors Trubko piedāvā valsts mērogā sākt piešķirt līdzekļus dzīvojamā fonda remontam: „Tas ir ceļš, pa kuru valstij iziet no krīzes.”

Patlaban cilvēkiem nekas nav skaidrs. Ja šomēnes ir izdevies nokārtot maksājumus, vai tas nozīmē, ka komunālos maksājumus varēs apmaksāt arī turpmāk? Uzņēmumi tiek slēgti, darba vietas samazinātas vai arī pasludināta dīkstāve. Nākotnē – pilnīga neziņa par iespējamo krīzes beigu termiņu.

– Mums nāksies pārdzīvot divus ekonomisko grūtību periodus: pirmo – ārkārtējās situācijas laikā, otru – pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, – ir pārliecināts Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Igors Trubko. – Pirmais posms, manuprāt, varētu turpināties 3 līdz 6 mēnešus. Šajā laikā daļa uzņēmumu saņems kaut kādu valsts palīdzību, daļa – izputēs. Iedzīvotāji ārkārtējās situācijas laikā saņems bezdarbnieka pabalstu, kredītbrīvdienas, biznesiem būs vieglāk pieejami kredīti, iespējams, tiks atcelta soda vai nokavējuma nauda.

Taču, kad ārkārtējā situācija beigsies, mēs būsim otrajā posmā, kura laikā valstij būs jāprot atgriezties pie normālas dzīves. Šajā laikā iedzīvotājiem var beigties bezdarbnieku pabalsti, bet jaunas darba vietas, iespējams, tik ātri neparādīsies.

■ ■ ■

– Vai, jūsuprāt, vislielākās grūtības apmaksāt komunālos rēķinus iedzīvotājiem radīsies pēc ārkārtējā stāvokļa beigām?

– Jā, un šīs problēmas var kļūt ļoti nopietnas. Patlaban komunālo pakalpojumu piegādātāji Rīgā ir paziņojuši, ka ārkārtējā stāvokļa laikā un vēl kādu periodu pēc tā beigām neaprēķinās nokavējuma naudu par nesamaksātiem rēķiniem. Taču neaizmirsīsim, ka cilvēkiem parādus par saņemto siltumu, ūdeni un apsaimniekošanas pakalpojumiem neviens nenorakstīs. Dzīvokļu īpašniekiem parādus nāksies segt, un man ir ļoti bail, ka parādi pēc ārkārtējās situācijas beigām sāks tikai palielināties, jo, kā jau teicu, daudzi cilvēki joprojām būs bez darba.

– Vai apsaimniekošanas uzņēmumi iedzīvotājiem nevar dot parādu atmaksas termiņu vismaz uz gadu vai pat vairākiem gadiem?

– Tas ir ļoti sarežģīti lieliem apsaimniekošanas uzņēmumiem un gandrīz neiespējami mazām firmām. Ja tiks pieļauts parādu pieaugums, tad pirmās bankrotēs īpašnieku biedrības, kuras patstāvīgi apsaimnieko savas mājas. Biedrībām vienkārši nav kur ņemt naudu, lai apmaksātu siltumenerģijas un ūdens piegādes rēķinus mājas iedzīvotāju vietā. Vidēja lieluma apsaimniekošanas uzņēmums, lai norēķinātos par komunālajiem pakalpojumiem, var paņemt aizdevumu bankā vai arī uz laiku ieguldīt savus līdzekļus, taču tas nevar turpināties mūžīgi. Ja dzīvokļa īpašniekam nerodas regulāri ienākumi, parādu apjoms turpina augt. Padomājiet paši: pārvaldnieks mājas vajadzībām ir pieņēmis sētnieku, santehniķi, avārijas brigādi, bet iedzīvotāji par to nemaksā. Ja pārvaldniekam nav lieli naudas līdzekļu uzkrājumi, viņam ir viena iespēja – bankrots.

– Vai līgums paredz pārvaldniekam iespēju atteikties no šādas mājas – parādnieces?

– Jā, kaut ko līdzīgu nozare jau piedzīvoja 2007.–2009. gadā, bet šī krīze būs smagāka un dziļāka, jo ir skarta ne tikai nekustamo īpašumu nozare, bet visa tautsaimniecība.

■ ■ ■

– Ko darīt iedzīvotājiem?

– Ja neiesaistīsies valsts, es risinājumu neredzu. Valstij ir jārod cilvēkiem darbs un jāpanāk, ka tautsaimniecībā atgriežas mazais un vidējais bizness, taču arī tur viss nav tik vienkārši. Iedot cilvēkam kredītu vai izmaksāt pabalstu ir daudz vieglāk nekā atjaunot uzņēmējdarbību.

Piemēram, tūrisma nozares atjaunošanai trīs gadi ir visoptimistiskākā prognoze. Cilvēki vienkārši baidīsies ceļot un atpūsties citā zemē. Šīs bailes būs par pamatu tam, ka nespēs atjaunoties tūroperatori, aviokompānijas, ēdināšanas uzņēmumi un viesnīcu bizness. Lūk, cik daudz iesaistīto ir tikai vienā nozarē!

Tālāk apskatīsim nozari, kas ir daudz tuvāka apsaimniekošanai, – būvniecību. Ja cilvēkiem nebūs naudas, viņi pārstās iegādāties jaunus dzīvokļus un nomāt birojus. Tas nozīmē, ka, jaunai būvniecībai apstājoties, darbs samazināsies arī arhitektiem, mākleriem, nekustamo īpašumu pārdevējiem un citiem. Un tā varam analizēt katru nozari. Briesmīgākais, kas draud, ir pilnīga ekonomikas apstāšanās, turklāt visas pasaules mērogā.

– Vai ticat, ka valsts tam spēj pretoties?

– Katrai valstij būs jāizvēlas sava glābšanas taktika. Banāla ekonomikas „piepumpēšana” ar naudu, ko vērojam pašlaik, neko nedos. Pabalstu maksāšana uzņēmumiem nenodrošinās tiem klientu esamību pēc krīzes beigām. Pabalsti nepalīdzēs saglabāt uzņēmumus vai darba vietas.

Vienīgā izeja – stratēģijas izstrāde valsts ekonomikas atjaunošanai pēc krīzes. Ir gadījies tā, ka tieši mūsu nozare var kalpot par rīku valsts glābšanai pēckrīzes periodā.

■ ■ ■

– Vai runa ir par dzīvojamo māju pārvaldīšanas nozari?

– Tieši tā. Pēc krīzes beigām valstij visi iespējamie līdzekļi būtu jānovirza uz visas valsts dzīvojamā fonda – māju un to infrastruktūras – atjaunošanu un labiekārtošanu. Tas darba tirgū dos reālas darba vietas, kas cilvēkiem ļaus strādāt, nevis tikai saņemt pabalstus. Valstij, izmantojot pašvaldību un attīstības finanšu institūcijas Altum palīdzību, dzīvokļu īpašniekiem ir jāpiedāvā ļoti pieejams finansējums visdažādāko, arī nelielu, atjaunošanas darbu veikšanai. Līdz šim ar Altum finansējumu iedzīvotāji varēja pretendēt tikai uz komplektu mājas renovāciju, kas bija dārgi un sarežģīti. Valsts līdzekļu sadali nelielu remontdarbu izpildei varētu realizēt pašvaldības, kas nodrošinātu daudz ātrāku darbu izpildes gaitu. Šādā veidā tūkstošiem būvniecībā iesaistīto speciālistu dabūtu darbu un saņemtu regulāru algu, kas atkal atgrieztos apritē caur iegādātu pārtiku, apmaksātiem rēķiniem utt. Katrs no valsts kases izmaksātais eiro būtu izpildījis savu uzdevumu.

– Ko tajā pašā laikā iesākt bez darba palikušajiem grāmatvežiem, vadītājiem un menedžeriem?

– Prakse jau ir pierādījusi, ka, atdzīvojoties būvniecībai, tirgū parādās ļoti daudz jaunu vakanču. Tur varēs iesaistīties tūkstošiem darbinieku, lai pēc krīzes seku izzušanas atgrieztos savās sākotnējās profesijās.

■ ■ ■

– Kā jums šķiet – vai valsts tā vienkārši piekritīs dot naudu iedzīvotājiem savu māju remontēšanai?

– Valstij kopā ar pašvaldībām būtu jāizstrādā plāns un līdzekļi remontdarbiem jāizsniedz uz izdevīgiem atmaksas noteikumiem.

– Vai iedzīvotāji piekritīs jebkādam kredītam bezdarba apstākļos? Naudu taču jebkurā gadījumā nāksies atdot.

– Pašvaldībām ir ļoti labs stimulējošs instruments – nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Jau patlaban paaugstināto 3% NĪN likmi maksā īpašnieki, kuru mājas atzītas par vidi degradējošām. Tādi pat bargi noteikumi būtu jāattiecina uz neremontētām daudzdzīvokļu mājām. Iespējams, ka pilnīgi pietiktu ar lielu skaidrojošo kampaņu – „Lai cilvēkiem radītu darba vietas, tiek sākta dzīvojamo māju un to infrastruktūras atjaunošanas kampaņa!”.

Tas ir vienīgais un īstenais ekonomikas glābšanas veids.

Nav iespējams mākslīgi palīdzēt kafejnīcai, ja tai nav apmeklētāju, vai glābt tūrisma firmu, ja cilvēkiem nav naudas, par ko nopirkt ceļojumus. Taču mēs varam vispirms ļaut cilvēkiem nopelnīt tik daudz, lai viņi varētu aizbraukt atpūsties uz Liepāju vai Rēzekni un dot savu artavu turienes viesnīcām un kafejnīcām. Šo ķēdīti var iedarbināt jaunas darba vietas būvniecības nozarē.

Igors Trubko skaidro, ka šāds risinājums ne tikai atdzīvinātu ekonomiku, bet arī glābtu novecojušo dzīvojamo fondu. Ieguvēji būtu cilvēki, jo remontētās mājas ļautu taupīt siltumenerģiju, samazinātos ūdens zudumi, mazāk nāktos maksāt remontdarbu uzkrājumu fondā.

Rīgas apsaimniekotāju asociācija gatavojas savus apsvērumus un priekšlikumus iesniegt Ekonomikas ministrijā.