„Nepieciešami vienoti standarti!”

Māju pārvaldnieki vēlas, lai valdība palīdzētu nozarei un pievērstu uzmanību māju dezinficēšanas problēmām

Rīgas apsaimniekotāju asociācija vērsās Ekonomikas ministrijā ar lūgumu izskatīt iespēju iekļaut nekustamo īpašumu pārvaldīšanas nozari to nozaru sarakstā, kuras ir finansiāli cietušas no COVID-19 izraisītās pandēmijas. Apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji lūdz valdības palīdzību savu darbinieku nodrošināšanā ar aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem.

„Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 151 „Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija” dzīvojamo māju pārvaldnieki nav iekļauti Covid-19 skarto nozaru sarakstā, – teikts asociācijas vēstulē. – Vēršam Ministru kabineta uzmanību uz to, ka namu apsaimniekotāju darbs ir ārkārtīgi svarīgs pilsētas saimnieciskās infrastruktūras funkcionēšanas nodrošināšanai. Pie regulāriem darbiem pieskaitāmi regulārie māju kopšanas darbi – mājām piegulošās teritorijas un dzīvojamo māju koplietošanas iekštelpu sanitārā kopšana, sadzīves atkritumu izvešanas nodrošināšana, komunālo pakalpojumu, to starpā apkures, ūdens un kanalizācijas, piegādes organizēšana, avāriju situāciju likvidēšana. Mēs aicinām valdību aizdomāties par to, ka karantīnas laikā ievērojami palielināsies slodze dzīvojamo māju inženiertīkliem, jo, atrodoties mājās 24/7 režīmā, iedzīvotāji intensīvāk lieto, piemēram, ūdens piegādes un kanalizācijas sistēmu. Nedrīkst neievērtēt to, ka teritoriju un kāpņutelpu sanitārās kopšanas, kā arī avāriju situāciju likvidēšanas pasākumos iesaistītais personāls ir saistīts ar tiešo kontaktu risku.”

■ ■ ■

Rīgā strādājošie pārvaldnieki vērš valdības uzmanību uz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas sekām, to starpā ierobežojumiem, kas noteikti ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 103. „Pašlaik cilvēki piedzīvo to, kā krīze ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas tautsaimniecību un radījusi situāciju, kurā saimnieciskās darbības veicēji saskaras ar ievērojamu apgrozījuma samazināšanos un piespiedu dīkstāvēm. Rezultātā krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem samazinājušies ienākumi, ko tiešā veidā izjūt arī pārvaldīšanas nozarē iesaistītās sabiedrības. Jau 2020. gada martā ir samazinājušies dzīvokļu īpašnieku maksājumi par saņemtajiem pakalpojumiem. Covid–19 ārkārtējās situācijas dēļ daudziem dzīvokļu īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem ievērojami samazināsies ienākumi, līdz ar to prognozējamas problēmas ar pārvaldīšanas pakalpojumu apmaksu, bet tajā pašā laikā pārvaldniekiem savs darbs jāturpina arī karantīnas laikā.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, lūdzam valdību pievērst uzmanību dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nozarei un sniegt valsts atbalstu.

Atbalsta pasākumi varētu būt:

■ iekļaut Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) pārstāvi ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-60 izveidotajā starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas sastāvā;

■ sniegt palīdzību namu pārvaldniekiem nodrošināties ar bezmaksas aizsarglīdzekļiem – speciālajām maskām, cimdiem, dezinfekcijas līdzekļiem – vai arī rast iespēju tos iegādāties par iespējami zemāku cenu;

■ iekļaut dzīvojamo māju pārvaldīšanas nozari to nozaru sarakstā, uz kurām attiecas Ministru kabineta noteikumi Nr. 151 „Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija”;

■ uz ārkārtējās situācijas laiku noteikt kārtību attiecībā uz norēķiniem ar komunālo pakalpojumu piegādātajiem – paredzēt iespēju veikt maksājumus atbilstoši no iedzīvotajiem reāli saņemtās apmaksas, nepiemērojot soda san­kcijas. Pēc Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas eksperta Aleksandra Sakovska domām, Ministru kabinetam būtu jānosaka atvieglota procedūra, kā, beidzoties ārkārtējai situācijai, pārvaldnieki un dzīvokļu īpašnieki varēs nokārtot parādsaistības ar komunālo pakalpojumu piegādātājiem.

■ ■ ■

– Kādēļ dzīvojamo māju pārvaldnieki ir jāuzskata par finansiāli cietušiem pandēmijas izraisītajā krīzē?

– Jau pašlaik dzīvokļu īpašnieki un īrnieki sāk zaudēt ienākumus, loģiski, samazinās viņu spēja norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, to starpā par dzīvokli, – uzskata Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas eksperts, bijušais Saeimas Mājokļu apakškomisijas vadītājs Aleksandrs Sakovskis. – Tajā pašā laikā apsaimniekošanas uzņēmums nevar māju atstāt bez pakalpojumiem, un tas uzliek dubultu atbildību. Labāk nemēģināt iztēloties situāciju, kāda sāktos pēc tam, ja apsaimniekotāji pārstātu sniegt pakalpojumus. To nedrīkst pieļaut, tieši otrādi – sanitārajai uzkopšanai un atkritumu izvešanai patlaban jāvelta vislielākā uzmanība. Vienalga, kāda būs finansiālā situācija valstī, primāro sanitāro kopšanu var nodrošināt tikai apsaimniekotāji. Tā kā valdība nekādi negrib saskatīt mūsu nozarē problēmas, tapa šī vēstule. Mēs gribam atbalstu, kaut vai tas būtu tikai morāls, tikai nozares pievienošana cietušo sarakstam. No tā izriet arī mūsu lūgums vienu Latvijas asociācijas pārstāvi iekļaut valdības izveidotajā starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas sastāvā. Vēlamies, lai mūsu pārstāvja balss skanētu kopā ar pārējiem, apspriežot ārkārtējās situācijas radītās problēmas.

■ ■ ■

– Jūs lūdzat apaimniekošanā strādājošajiem darbiniekiem iespēju saņemt bezmaksas sejas maskas. Kādēļ tas ir svarīgi?

– Mēs lūdzam iespēju savus darbiniekus nodrošināt ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – tam nav jābūt par velti, bet jābūt iespējai. Piemēram, brīvajā tirgū nopirkt sejas maskas nav iespējams, turklāt apsaimniekošanas uzņēmumā strādājošajiem neder pašu šūtas maskas, viņu darbs prasa profesionālu nodrošinājumu. Kādēļ tā? Tādēļ, ka santehniķi un avārijas dienesta darbinieki strādā dzīvokļos, klātesot dzīvokļa saimniekam. Ejot uz darbu, cilvēkam jābūt aizsargātam, tāpat klientam jārada pārliecība, ka arī viņš ir drošībā.

– Kā tiek risināts kāpņutelpu dezinficēšanas jautājums?

– Nelielu māju apsaimniekotāji pērk tos dezinfekcijas līdzekļus, kādi veikalos ir nopērkami. Piemēram, hloru, kas šajā situācijā ir maziedarbīgs. Problēma ir tāda, ka atsevišķām virsmām, piemēram, durvju rokturiem, kāpņu margām, kodu atslēgu pogām, jāizmanto profesionāli šķīdumi, kas ir vai nu dārgi, vai nav nopērkami.

– Vai šobrīd, pandēmijas ap­stākļos, katrs pārvaldnieks var dezinficēt kāpņutelpas tā, kā uzskata par pietiekamu, jo kopēju prasību nav?

– Patlaban, tāpat kā vienmēr, koplietošanas telpu sanitārās apkopes prasības nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 906 „Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”, kuros teikts, ka „dzīvojamās mājas pārvaldītājs nodrošina sanitārās apkopes prasību izpildi dzīvojamā mājā, lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos”, bet apdraudējuma skaidrojumu noteikumi neietver. Tāpat noteikumos ir teikts, ka kāpņutelpu mitrā uzkopšana jāno­drošina ne retāk kā vienu reizi nedēļā. Tātad, tiek noteikta regulārās uzkopšanas kārtība, bet nav nekādu norādījumu, cik bieži jāveic specializētā apkope, tāda kā durvju rokturu, kāpņu margu vai grīdu mazgāšana infekciozā apdraudējuma situācijā. Uzskatu, ka valdībai steidzamības kārtā jānosaka dezinfekcijas darbu vienots standarts ārkārtējās situācijas laikā, kā arī jānosaka dezinficēšanā izmantojamie līdzekļi.