Piņķos nākamgad par siltumu būs jāmaksā mazāk

Babītes novada Piņķos no 2020.gada 1.janvāra par siltumenerģiju būs jāmaksā 46,56 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 15% mazāk nekā līdz šim, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijās (SPRK).

SPRK apstiprinājusi iesniegtos SIA "Babītes siltums" pašas noteiktos siltumenerģijas tarifus. 

Lasīt tālāk...

Pārvaldnieks ir ieinteresēts samazināt ūdens zudumus

Atsevišķās pilsētās jau 7–8% no dzīvojamām mājām ir uzstādīti attālināti nolasāmie ūdens patēriņa skaitītāji

Spēkā stājusies MK noteikumu Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu jaunā redakcija (lasiet mūsu vietnē). Jauna kārtība skar norēķinus par patērēto ūdeni. Turpmāk cilvēkiem, kuri vairāk nekā trīs mēnešus nenodos individuālo skaitītāju rādījumus, rēķinu izrakstīs pēc ūdens piegādātāja noteiktās normas – 6,08 m³ par katru dzīvoklī deklarēto personu.

Mūs uztrauc iedzīvotāju sūdzības!

Noteikumu grozījumu tekstā iespējams uzzināt vēl daudz svarīga par patērētā ūdens apmaksas kārtību. Cilvēki, kuri jau ir iepazinušies ar grozījumu būtību, pamatoti norāda, ka noteikumu jaunā redakcija nerisina rēķinu paaugstināšanās problēmu. Nav norādīts, kā cīnīties ar galveno – ūdens zudumiem daudzdzīvokļu mājās.

Lasīt tālāk...

„Esam pateicīgi VVALL jumiķiem!”

Mājas Maskavas ielā 259/5 dzīvokļu īpašnieki paspēja izmantot pašvaldības 50% līdzfinansējumu jumta seguma nomaiņai

Mājas Rīgā turpina izmantot pašvaldības atbalsta programmu remontdarbu veikšanai. Mājas Maskavas ielā 259/5 dzīvokļu īpašnieki šī līdzfinansējuma ietvaros šī gada decembra sākumā tika pie jauna jumta. „Esam ļoti pateicīgi būvniecības uzņēmumam VVALL,” saka mājas pārstāve Madlēna Daņilova. „Viņu jumiķi strādāja precīzi un akurāti, esam ļoti apmierināti ar viņu darbu.”

Par darbu gaitu stāsta kompānijas VVALL pārstāvis Valērijs Šakins:

Lasīt tālāk...

Iespējamā ekonomija, atsakoties no gāzes

Rīdzinieki skaita naudu un dalās savā pieredzē

Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri mājokļa apsildei un ēdiena pagatavošanai izmanto gāzi, maksā ne tikai par tās faktisko patēriņu, bet arī par gāzapgādes infrastruktūras uzturēšanu. Lielākajam daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku skaitam fiksētā maksa neatkarīgi no mēneša patēriņa ir 2,42 eiro. Šis rēķins jāmaksā arī tad, ja tiek lietota elektriskā plīts, bet atteikums no gāzes nav noformēts juridiski.

Par atkārtotu pieslēgšanos – gandrīz 26 eiro

„Šovasar savu veco gāzes plīti nomainīju uz jaunu modeli, kuru var darbināt gan ar gāzi, gan elektrību,” sociālajos tīklos rakstīja rīdzinieks Leo. „Laika gaitā kļuva skaidrs, ka, lietojot jauno plīti, vispār vairs neizmantojam gāzi, taču abonentmaksu 2,42 eiro maksājam katru mēnesi. Gribētu saņemt padomu – vai man pavisam atsacīties no gāzes vai tomēr ne? Uzņēmuma Gaso uzziņu dienestā man paskaidroja, ka atslēgums būs par velti, bet atkārtota pieslēgšanās gāzes tīkliem maksāšot gandrīz 26 eiro.”

Lasīt tālāk...

Gāzes cena vismaz uz pusgadu samazināsies

Uzņēmums Latvijas gāze ar 2020. gada 1. janvāri pazemina dabasgāzes tarifus mājsaimniecībām. Jo lielāks ir ģimenes patēriņš, jo lielāku ekonomiju tā iegūs.

Saskaņā ar oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis mājsaimniecībām, kuru dabasgāzes patēriņš ir līdz 250 kub.m. gadā, diferencētais gala tarifs (ar pievienotās vērtības nodokli) samazināsies par 6,8% jebšu no 0,55436 eiro/kub.m. uz 0,51671 eiro/ kub.m. Savukārt mājsaimniecībām, kuru mēneša patēriņš ir robežās no 250 līdz 500 kub.m. gadā, diferencētais gala tarifs (ar pievienotās vērtības nodokli) samazināsies par 7% – no 0,51643 eiro līdz 0,4805 eiro par 1 kub.m.

Lasīt tālāk...

Edgars Šīns: „Patlaban mājokli nopirkt ir lētāk, nekā to uzbūvēt”

Kādas tendences vērojamas nekustamā īpašuma tirgū, un vai cenas samazināsies?

Kas notiek Latvijas nekustamā īpašuma tirgū – vai ir vērts gaidīt uz cenu paaugstināšanos vai pazemināšanos, vai dzīvokļi kļūs pieejamāki? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild uzņēmuma Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Viņa prognozes pirms 2008. gada krīzes un arī krīzes laikā izrādījās visprecīzākās. Rakstā „Karstais kartupelis – dzīvokļu jautājums” (Forbes), Edgars Šīns analizē situāciju un norāda cēloņus, kuri Latvijas iedzīvotājiem traucē uzlabot savus dzīves apstākļus. Viens no galvenajiem iemesliem ir apgrūtinātā iespēja iegūt hipotekāro kredītu.

Lasīt tālāk...