„Mums bail no saviem kaimiņiem”

Dzīve kopā ar skaļiem un traucējošiem kaimiņiem ir nepatīkama, tomēr tas nav sliktākais, jo vienmēr var saukt palīgā policiju. Ko iesākt, ja aiz sienas mītošais ir psihiski slims?

Šādā situācijā ir nonākuši mājas Maskavas ielā 307 Rīgā iedzīvotāji. Lūk, viņu stāstītais: „Mūsu mājā viņas ir divas: viena kaimiņiene naktīs kliedz un met uz grīdas smagus priekšmetus, otra savu naktspodu pa logu izlej mājas zaļajā zonā. Ar lamām un kliedzieniem uzbrūk katram, vai viņš ir no mājas vai svešs.” Ko iesākt pārējai mājai?

Veicām visu iespējamo dienestu aptaujāšanu, lai noskaidrotu, kā rīkoties konkrētās mājas un citu šādas nelaimes skarto māju iedzīvotājiem.

Rīgas pilsētas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis:

– Tādos gadījumos mans ieteikums būtu zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības dienesta tālruni 112. Ņemot vērā ziņojuma saturu, zvanītāju savienos vai nu ar Valsts, vai pašvaldības policiju, Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu vai ātro medicīnisko palīdzību. Situācijas tomēr ir atšķirīgas, tādēļ katru no tām vērtēs individuāli. Piemēram, policijai ir tiesības ieiet dzīvoklī, to atverot piespiedu kārtā, tikai ārkārtas gadījumā – ja ir apdraudēta cilvēka dzīvība. Ja neviena cilvēka dzīvībai briesmas nedraud, policisti pāri slieksnim netiks. Ja mājā ir iedzīvotājs, kurš traucē visai mājai, es ieteiktu vispirms vērsties pie savas mājas pārvaldnieka.

Mājas Maskavas ielā 307 Rīgā pārvaldnieka DzĪKS Temps priekšsēdētāja Tatjana Maculēviča:

– Latvijā pastāvošā likumdošana nepieļauj iespēju nosūtīt uz piespiedu ārstēšanu cilvēku ar psihiska rakstura traucējumiem. Ko darīt konkrētajā situācijā, es nezinu. Vienīgais, varu atklāt vēl vienu problēmas aspektu – abām iepriekšminētajām sievietēm ir tuvi radinieki.  Pirms laika esmu runājusi ar vienas kundzes dēlu, kurš apsvēra domu iekārtot mammu atbilstošā pansionātā, bet vēlāk uzzināju, ka viņš izbraucis no Latvijas. Sievietes māsa kategoriski atsacījās pat domāt par pansionātu un ik pa laikam apciemo māsu. Dzīvokļa īpašniecei ir parādiņi, bet nebūtiski. Arī otrajai sievietei ir dēls, kurš regulāri un akurāti apmaksā mātes dzīvokļa rēķinus, un vēl ir kāds, kurš regulāri piegādā produktus. Sanāk, ka sievietes nav vientuļas, bet faktiski dzīvo vienas jau daudzus gadus. Domāju, ka tādēļ stāvoklis kļūst tikai sliktāks. Manuprāt, situācijas lielākā traģēdija ir tā, ka esot tuviem radiniekiem, abas vecās sievietes ir pamestas likteņa varā. Pret slimiem un veciem cilvēkiem tā izturēties nedrīkst.

(Kā pareizi atzīmēja pārvaldniece – psihiski nelīdzsvarotu cilvēku ārstniecības iestādē nevar ievietot piespiedu kārtā, diemžēl tas attiecas arī uz personas ievietošanu pansionātā. Ja viņai nav atņemta rīcībspēja, tad pašai ir jāapliecina vēlme doties uz pansionātu. Iespējams, šis ir tieši šāds gadījums, tādēļ, kurš var uzņemties vistuvāko radinieki nosodīšanu? – redakcijas piebilde.)

Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice:

– Pašvaldības sociālais dienests palīdz iedzīvotājam pēc tam, kad viņš pats vai viņa radinieki ir vērsušies Labklājības departamentā. Iesniegt iesniegumu var jebkurā no departamenta teritoriālajiem centriem pēc potenciālā klienta dzīvesvietas. Informāciju par centriem, to adresēm un darba laikiem var atrast interneta vietnē www.ld.riga.lv vai zvanot uz informatīvo tālruni 80005055. Tas ir būtiski, jo neviens sociālais darbinieks, lai cik labs un atbildīgs būtu, nespēs palīdzēt, ja aprūpējamais viņu nelaidīs dzīvoklī. Savukārt, ja esam saņēmuši iesniegumu, kurā cilvēks ir apliecinājis piekrišanu saņemt palīdzību, tad noteiktās dienās un laikos, par ko viņi abi būs vienojušies, sociālais darbinieks ieradīsies, lai pagatavotu maltīti, aizietu uz veikalu vai pavadītu savu klientu pie ārsta. Lai šādu palīdzību sniegtu, departaments ar klientu noslēdz līgumu par sociālo palīdzību. Šajā gadījumā būs nepieciešama ģimenes ārsta izsniegta izziņa U27. Situācijā, kad psihiskās saslimšanas diagnoze pierāda, ka cilvēks nav spējīgs pats par sevi parūpēties, cilvēku var uzņemt rindā uz vietu pašvaldības vai valsts pansionātā.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Silva Bendrāte:

– Pirmais, ko vēlos uzsvērt, – psihiski slimi cilvēki, ja viņi nerada tiešu apdraudējumu sev un citiem, ir cilvēki ar tādam pat tiesībām kā visi. Lūgums pēc palīdzības, kas saistīta ar psihisko saslimšanu, cilvēkam ir jāizsaka pašam. Ja persona ir tādā stāvoklī, ka pati neapzinās savu stāvokli, tad lūgumu pēc palīdzības izsaka viņa aizbildnis. Ja cilvēks uzvedas neadekvāti un apdraud sevi vai citus, tad ir jāizsauc medicīniskā palīdzība, kuru visbiežāk pavadīs arī policija. Atbilstoši situācijai, ja tas būs nepieciešams, slimo personu nogādās Psihiatrijas un narkoloģijas centrā. Šādā veidā pie mums nonāk aptuveni 80% pacientu. Turpmāko 72 stundu laikā ārstu konsilijam trīs psihiatru sastāvā ir jāpaziņo lēmums par pacienta turpmāko ārstēšanu – vai nu viņš tiek paturēts stacionārā, vai arī atlaists uz mājām. Ja cilvēka uzvedība tiek vērtēta kā tāda, kas var apdraudēt sevi un apkārtējos, uz slimnīcu tiek aicināta tiesa, lai pasludinātu spriedumu par cilvēka ārstēšanu piespiedu kārtā. Tiesa, pirms taisa spriedumu par piespiedu ārstēšanas nozīmēšanu līdz diviem mēnešiem, uzklausa ne tikai konsilija spriedumu, bet arī aprunājas ar pacientu. Arī pēc piespiedu ārstēšanas beigām pacientam ir jābūt ārsta uzraudzībā un stingri jāievēro viņa noteiktā ārstēšana.