Rīgai viss vēl priekšā?

Rīgas sociāldemokrāti atklājuši kārtis, kā gatavojas startēt vietējo pašvaldību vēlēšanās. Rīgā kandidātu sarakstā pirmais, protams, ir pašreizējais vicemērs Jānis Dinevičs. LSDSP rīcības programma, kā jau pienākas, ir 4000 zīmju gara. Dokuments izstrādāts ar vērienu. Pēc ievēlēšanas Jānis Dinevičs sola Rīgai ne tikai 5500 jaunu darba vietu, bet arī Ziemeļeiropas ekonomiskās galvaspilsētas statusu.

Eiropas naba

– Dineviča kungs, vai jūs nebiedē pašu vēriens? – pavaicājām LSDSP izraudzītajam mēra amata kandidātam. – Rīgā ir krīze, bet jūs cerat to pārvērst par Eiropas centru.

– Es neteiktu, ka šī iecere ir pārdroša. Vērtējot pēc izmēriem un struktūras, Rīga ir viena no lielākajām reģiona pilsētām. Mums ir pieredze, izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un cilvēkresursi, mēs esam rīkojuši tādus svarīgus starptautiskus pasākumus kā, piemēram, NATO samits. Tā ka ir pilnīgs pamats plānu uzskatīt par realizējamu.

– Kāpēc tad brīnums nenotika agrāk un Rīga līdz šim vēl nav kļuvusi par ievērojamu centru?

– Lai brīnums notiktu, nepietiek ar vienu vai divām dienām. Kopš neatkarības atgūšanas nav pagājuši pat divi gadu desmiti, Rīgai viss vēl priekšā. Kāpēc ar šo ideju esam nākuši klajā pašreiz? Jā, Latvijā ir sarežģīta situācija, bet tieši tādā brīdī cilvēkiem ir vajadzīgi ilgtermiņa mērķi, kas tos saliedē.

– Nebaidāties, ka jums pārmetīs populismu?

– Esmu dziļi pārliecināts, ka LSDSP priekšvēlēšanu programmā izvirzītos mērķus mēs varam sasniegt. Kur jūs saskatāt populismu? Vai mūsu šķietami pārdrošajos plānos?

– Pašā iespējā Rīgu padarīt par Eiropas centru tuvāko četru gadu laikā.

– Kā jau sacīju, tā ir ilgtermiņa perspektīva, bet šai virzienā mēs sāksim strādāt jau šodien.

Pusmiljarda vērts projekts

– Parunāsim par praktiskākām lietām, piemēram, par pašvaldības banku, kuras izveidi jūs esat izvirzījuši kā vienu no uzdevumiem, kas būtu īstenojams pēc 6. jūnija. Vai jūsu kolēģi deputāti atbalsta šo ideju?

– Sāksim ar to, ka pašreizējai koalīcijai atlicis pārāk maz laika, lai realizētu tik vērienīgu uzdevumu, tātad tā īsti pie lietas mēs ķersimies pēc vēlēšanām. Izstrādājot budžeta projektu nākamajam gadam, Rīgai ir jāparedz līdzekļi savas bankas radīšanai, kurai darbu vajadzētu sākt pēc Jaungada.

– Vai pilsētai pietiks naudas, lai nodibinātu savu banku, kura, pēc ieceres, sniegs iedzīvotājiem pakalpojumus lētāk nekā skandināvu analogi un palīdzēs pilsētai īstenot tādus projektus kā mājokļu siltināšana utt.?

– Naudas pietiks, neraizējieties. Parasti taču bankas pašu kapitāls ir tikai 5–8% no tiem līdzekļiem, ko tā apkalpo. Tātad mēs varēsim šajā izdevīgajā projektā ieguldīt tikai 20 miljonus. Pašvaldības banka apkalpos ne tikai pilsētas apmēram pusmiljardu latu lielo budžetu, bet arī pašvaldības uzņēmumu naudas plūsmas, un tikai uzņēmumam Rīgas satiksme vien apgrozījums ir 100 miljonu latu gadā. Esmu runājis ar nopietniem ekspertiem, viņi visi šo ideju uzskata par interesantu. Turklāt, ja mēs nopietni sāksim nodarboties ar galvaspilsētas māju siltināšanu, caur banku ies arī iespaidīgi Eiropas līdzekļi.

– Bet var taču gadīties, ka tie spēki, kas Latvijā lobē skandināvu baņķieru intereses, gluži vienkārši neļaus jums veidot tādu vietējo banku!

– Jā, tāda iespēja pastāv. Bet lai rīdzinieki vismaz zina, ka tāda ideja ir bijusi. No ekonomiskā viedokļa neviens pret to nevarētu iebilst, ideju var nožņaugt tikai citu banku interesēs.

– Vēl viens jautājums par banku: vai tā pelnīs naudu?

– Kā jau jebkura kredītiestāde. Bet peļņa mūsu bankai nebūs galvenais, tās uzdevums būs atvieglot pilsētniekiem dzīvi. Bet nopelnītajiem līdzekļiem dividenžu veidā jāieplūst Rīgas kasē, un gan jau tad deputāti izlems, kādiem projektiem tos tērēt.

Vajadzīgs siltināšanas plāns!

– Sociāldemokrātu programmā ierakstīts, ka jūs grasāties Rīgā paātrināt māju siltināšanu. Vai drīkst vaicāt, kā konkrēti jūs domājat to panākt?

– Patlaban iedzīvotāju rīcībā nonāk māju energoauditam un siltināšanai paredzētā valsts budžeta un ES fondu nauda. Problēma, manuprāt, ir tā, ka diez vai šie līdzekļi tiks izlietoti.

– Kāpēc?

– Lai mājas siltināšanai saņemtu Eiropas naudu, iedzīvotājiem vispirms bija jāparūpējas par energoauditu, bet to iespējams veikt tikai gada aukstajos mēnešos. Rīgā ir ļoti maz māju, kam veikts energoaudits. Nelaime ir tā, ka cilvēki maz domā par savu mājokļu siltināšanu. Kāpēc? Tāpēc, ka Rīgas domei nav konkrētas programmas. Jā, bija paredzēts, ka pilsēta apmaksās līdz 30% no renovācijas vērtības, bet tās bija tikai ar balsojumu neapstiprinātas runas. Tātad vispirmām kārtām mums vajadzīga koncepcija. Kad biedrības precīzi zinās, ka siltināšanas gadījumā saņems no pašvaldības tik un tik latu, process iekustēsies. Šai lietā vajadzīga noteiktība...

Kam Rīgai Rīgas siltums?

– Jūs uzskatāt, ka valstij vajadzētu visdrīzākajā laikā nodot Rīgas domei uzņēmuma Rīgas siltums akcijas. Vai pilsētai vēl rūpju par maz?

– Tas ir uzņēmums rīdziniekiem, tāpēc tam jābūt pašvaldības kontrolē. Šobrīd mums pieder 49% akciju, tikpat pieder valstij. Drīz apritēs desmit gadu, kopš tiek spriests, kam vajadzētu būt Rīgas siltuma saimniekam, bet vezums nekust ne no vietas. Mēs vēlamies iegūt visas valsts akcijas, bet mums pastāvīgi atsaka. Tostarp Rīgas dome bez atlīdzības atdevusi valstij daudzus svarīgus objektus, piemēram, Gaiļezera slimnīcu. Tāpēc ir gana korekti pieprasīt, lai mums nodod Rīgas siltuma akcijas.

– Kam jums kontrole pār šo siltuma ražotāju, kas no tā tiks rīdziniekiem?

– Ļoti daudz kas mainītos. Mēs varētu realizēt pavisam citu pilsētas siltumapgādes taktiku. Vai jūs zināt, ka gāzi, kas rodas Getliņu poligonā, sadedzina? Tādējādi tiek ražota elektroenerģija, bet siltums izkūp gaisā. Divi megavati siltuma augu gadu silda atmosfēru! Jā, speciālisti teiks, ka šīs siltumenerģijas aizvadīšana līdz rīdzinieku dzīvokļiem izmaksātu pārāk dārgi. Bet līdzās Getliņiem taču var uzbūvēt siltumnīcu kombinātu, kurš lietderīgi izmantotu šos megavatus un dotu Rīgai darba vietas. Un kāpēc mēs nesadedzinām savus atkritumus? Prāgas centrā uzbūvētas divas atkritumu dedzināšanas rūpnīcas, no kurām mājas saņem siltumu, bet mēs sēžam un drebam, ka tik neatnāk Andris Šķēle un kaut ko no šā projekta neiegūst!

Cilvēki vēlas skaidrību un darbu

– Būtu interesanti uzzināt, vai savus iepriekšējos solījumus vēlētājiem esat izpildījuši?

– Paņemsim pašreizējās koalīcijas darba plānu un paraudzīsimies. Kas mums te rakstīts?... Uzdevums – piesaistīt Eiropas līdzekļus. Mēs to esam izdarījuši, naudu piesaistām! Tālāk. Skolu renovācijas programma – turpinās; pašvaldības dzīvokļu būvniecība – tiek realizēta; jauna sociālā stratēģija – pieņemta, bet nedarbojas līdzekļu trūkuma dēļ, utt.

– Izskatās, ka programma izpildīta tikai pa pusei.

– Ja koalīcija būtu strādājusi četrus, nevis divus gadus, rezultāts būtu labāks.

– Eiropā sociāldemokrāti ir ļoti populāri, bet Latvijā jūsu partijas reitings nav īpaši augsts. Kāpēc tā?

– Teikšu īsi: man ir pamats neticēt vietējiem oficiālajiem reitingiem, tie maz atbilst reālajai situācijai. Patiesību mēs uzzināsim tikai 6. jūnijā.

– Runā, ka cilvēku intereses esot ļoti mainījušās. Agrāk viņi no varas gaidīja sociālo un komunālo problēmu risināšanu, tagad visi vēlas zināt tikai vienu: kā jūs izvedīsiet Rīgu no krīzes un vai dosiet mums jaunas darba vietas?

– Man ir atbilde. Viens no ekonomiskajiem risinājumiem būs banka, otrs – birokrātijas mazināšana, lai atvērtu ceļu investoriem, kuri ir gatavi dot rīdziniekiem darbu. Esmu runājis ar dažiem, viņi sola mums piecus sešus tūkstošus darba vietu.

– Vai varat nosaukt šīs kompānijas?

– Vēl nav pienācis laiks, bet ticiet man, tās jau ir Rīgā un ir gatavas sākt darbu.