Veidojas namu komitejas
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts Piektdiena, 06 Aprīlis 2012 12:52
Kā jau ierasts, namu pārvalde Juglas nami atkal ir visiem priekšā. Dzīvokļu īpašnieku sabiedrību dibināšanas problēmu šeit risina vienkārši – iesaka iedzīvotājiem vispirms izveidot namu komitejas. Tas nav nekas sarežģīts, jo šāda organizācija nekur nav jāreģistrē, toties pamācoši gan – kopā lemjot mājas likteni, cilvēki var labāk iepazīt cits citu, izraudzīt līderus. Juglā tādas komitejas jau darbojas katrā desmitajā mājā. Taču jau progress!
Namu pārvaldes Juglas nami valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pavlovskis ir īsts nemiera gars, mūždien kaut ko izgudro. Pērnajā rudenī, piemēram, ieviesa siltuma priekšapmaksas sistēmu. Un ko jūs domājat?! Daudzas namu pārvaldes šobrīd ir līdz ausīm parādos Rīgas siltumam, bet Juglas nami par ziemā saņemto pakalpojumu ir pilnībā norēķinājušies.
Nesen Aleksandrs, piedurknes uzrotījis, organizēja namu pārvaldē pašiem savu skaitītāju maiņas nodaļu, lai santehniķi – viesmākslinieki nekrāptu iedzīvotājus, uzstādot ūdens mērītājus ar viltotiem verifikācijas sertifikātiem un neblēdītos ar rādījumiem. Un, lūk, rezultāts – ūdens zudumi Juglā sākuši samazināties.
Un tagad – uzmanību. Pienācis laiks Pavlovska kārtējai iniciatīvai. Būdams pietiekami gudrs cilvēks, viņš atkal izdomājis risinājumu kādai problēmai:
– Cilvēki Rīgā baidās dibināt īpašnieku biedrības, jo apzinās, ka tas uzliek papildu pienākumus nekustamā īpašuma uzturēšanā. Bet namu pārvaldei tādas biedrības ir vajadzīgas kā gaiss. Ja mājā ir simt dzīvokļu, katru iedzīvotāju mēs nevaram uzklausīt. Viens vēlas, lai uzliek jaunu jumtu, otram vajadzīgs kosmētiskais remonta kāpņu telpā. Lai veidotos normāls dialogs, vajadzīgs viens pilnvarotais, kurš varētu namu pārvaldei darīt zināmus kolektīvi pieņemtos lēmumus.
Ar vārdu sakot, bez biedrībām un bez pilnvarotajiem mēs esam kā bez rokām. Gaisā paliek karājamies jautājumi, kurus, pienācīgi komunicējot ar iedzīvotājiem, jau sen varēja atrisināt (piemēram, mājai vajadzīgas jaunas durvis, bet naudas nav, un tikai paši īpašnieki var izlemt uz kādu laiku paaugstināt maksu par apsaimniekošanu, lai ātri savāktu vajadzīgo summu). Nē, nē, namu pārvalde, protams, turpina pildīt savus pienākumus: teju, teju Juglā sāksies kāpņu remonts, māju ārējā siltināšana un citi darbi. Bet, sazinoties ar iedzīvotājiem, būtu iespējams strādāt vēl labāk.
– Izeja ir ļoti vienkārša. Mēs sakām dzīvokļu īpašniekiem: „Pagaidām šaubāties, vai ir nepieciešams reģistrēt biedrību? Labi. Sāciet ar nama komiteju!”– stāsta Pavlovskis.
Lai izveidotu iniciatīvas grupu, mājā jāsarīko kopsapulce, jānoformē protokols un jāievēl pilnvarotais, kurš visu īpašnieku vārdā sarunāsies ar namu pārvaldi. Ja mājas līderis izrādās vājš organizators, viņu var viegli nomainīt, jo organizācija pagaidām ir neformāla. Savukārt, ja ar pilnvarotā darbu visi ir apmierināti, kopā ar tādu cilvēku arī īpašnieku biedrību nebūs bail reģistrēt.
– Mūsu uzdevums ir panākt, lai namu komitejas tiktu izveidotas lielākajā daļā Juglas namu apsaimniekoto māju, – saka Aleksandrs Pavlovskis. – Vēlams, lai tas notiktu ne vēlāk kā augustā. Tad mēs varēsim pienācīgi izpildīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 1014, kuri uzliek par pienākumu namu pārvaldēm līdz 15. oktobrim sagatavot visām mājām darbu tāmi nākamajam gadam un apspriest to ar iedzīvotājiem. Ja mājās darbosies komitejas, mums būs vieglāk saskaņot remonta darbu sarakstus, uzzināt pašu iedzīvotāju vēlmes. Ticiet man, mums tas ir uzdevums numur viens.
Lūk, kāds risinājums atrasts Rīgas Vidzemes priekšpilsētā. Racionāls un nesāpīgs.
– Vispār jāatzīst, ka divu pēdējo gadu laikā apsaimniekošanas jomā paveikts vairāk nekā iepriekšējos 20 gados, kopā ņemot, – uzsver Aleksandrs. – Piemēram, mājām tagad ir pašām savi konti un uzkrājumi. Agrākā nez no kurienes ņemtā unificētā apsaimniekošanas tarifa vietā katrai mājai tagad nosaka savu, individuāli aprēķinātu. Tas ir labi ne tikai iedzīvotājiem, bet arī namu pārvaldēm, kuras pirms jaunās sistēmas ieviešanas atradās uz bankrota sliekšņa. Par to, ka ir izdevies saglabāt šos pašvaldības uzņēmumus, lielā mērā varam būt pateicīgi mūsu profesionālajai apvienībai – Rīgas Apsaimniekotāju asociācijai. Tā pastāvīgi ir gādājusi, lai tiktu pieņemti vajadzīgie likumi un normatīvie akti, aizstāvējusi mūsu klientu intereses. Tagad Rīgas namu pārvaldēm vairs nedraud maksātnespēja vai privatizācija. Manuprāt, rīdziniekiem tas ir liels ieguvums.