Nevarēs vairs izvairīties: dzīvokļu īpašniekiem jauni pienākumi

 Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā: šķūnīšu lietošanas tiesības var ierakstīt Zemesgrāmatā, savukārt iedzīvotāji ar invaliditāti var pieprasīt speciālās autostāvvietas izveidi

2026. gada 29. maijā Latvijā stājās spēkā būtiski grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Jurists Jurijs Sokolovskis stāsta par nozīmīgākajām izmaiņām, kas skar dzīvokļu īpašniekus.

Jauna sadaļa

Likumā ir ieviesta jauna sadaļa, kas regulē divus galvenos aspektus, stāsta eksperts:

- Īpašnieki tagad var oficiāli nostiprināt aiz konkrēta dzīvokļa tiesības izmantot noteiktu kopīpašuma daļu (piemēram, konkrētu autostāvvietu vai šķūnīti) atsevišķi no pārējiem.

Turklāt likums nosaka kārtību, kādā tiek izveidoti un izmantoti kopīgi objekti (bērnu laukumi, ceļi), kas atrodas dažādos zemes gabalos, taču tos izmanto vairākas kaimiņu mājas.

Lai noteiktu šādas atsevišķas lietošanas tiesības (kas tiek ierakstītas Zemesgrāmatā), nepieciešama visu (100%) dzīvokļu īpašnieku piekrišana.

Nepieciešams mazāk balsu!

Ja runa nav par tiesību nostiprināšanu konkrētai personai, bet gan par vispārējiem kopīpašuma lietošanas noteikumiem (piemēram, autostāvvietu izmantošanas kārtību pagalmā), tad nepieciešamais balsu slieksnis samazināts līdz divām trešdaļām (2/3) no kopējā balsu skaita, skaidro Sokolovskis.

Vairāk tiesību iedzīvotājiem ar invaliditāti

Likums tagad tieši nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības pieprasīt speciālās autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti. Pietiek ar vienkāršu vairākumu (>50%).

Atsevišķos jautājumos — nekāda mazākuma balsojuma!

Atkārtotas dzīvokļu īpašnieku sapulces vai aptaujas tagad var rīkot tikai par tiem jautājumiem, kuriem pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu (vairāk nekā 50%). Jautājumus, kuriem nepieciešams 2/3 balsu vai vienprātīgs lēmums, atkārtotās sapulcēs ar mazākuma balsojumu izlemt nedrīkst.

Atkārtota sapulce ir lemttiesīga, ja tajā pārstāvēti īpašnieki, kuriem pieder vairāk nekā viena trešā daļa (1/3) no visiem dzīvokļa īpašumiem.

Vēršamies tiesā!

- Ja īpašnieku kopība nevar vienoties svarīgā jautājumā, kas nodrošina pienācīgu mājas pārvaldīšanu, atsevišķam dzīvokļa īpašniekam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību atzīt lēmumu par pieņemtu, - saka Sokolovskis.

Tas jāsaprot šādi: ja 12 stāvu mājas iedzīvotāji nevar vienoties, piemēram, par jumta sūces novēršanu, augšējo stāvu īpašnieki, kuru dzīvokļos iesūcas ūdens, varēs to pieprasīt tiesas ceļā.

Un vēl neliela juridiska nianse: tagad prasības par lēmumu apstrīdēšanu jāiesniedz tieši pret kopību, nevis pret atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem, kas balsoja "par".

Mēs turpināsim skaidrot likuma grozījumus — sekojiet publikācijām!