Kā uzlabot apkures sistēmu?

Daudzus mūsu lasītājus interesē jautājums, vai ir vērts ēkas renovācijas projektā iekļaut apkures sistēmas renovāciju. Par to, kādas ir iespējas un galvenie ieguvumi no apkures sistēmas renovācijas, stāsta Edgars Strauts, SIA «Ēkas siltināšana» (www.ekassiltinasana.lv, tālr. 26519885) valdes loceklis.

– Viena no problēmām daudzdzīvokļu ēkās ir tā, ka daļa dzīvokļu īpašnieku laika gaitā ir nomainījusi vecos radiatorus un tādēļ tikai regulējot apkures padevi siltuma mezglā, nav iespējams panākt vienādu telpu temperatūru dzīvokļos. Tātad apkures sistēmas renovācijas gadījumā minimālais darbu apjoms būtu veco konvektoru nomaiņa pret baltajiem plākšņu radiatoriem, termostatisko vārstu uzstādīšana visiem radiatoriem un individuālās siltuma uzskaites nodrošināšana. Papildus būtu ieteicams mainīt arī stāvvadus un pārtaisīt apkures sistēmu uz divu cauruļu apkures sistēmu, bet lai to paveiktu ir jābūt vienprātībai dzīvokļu īpašnieku starpā, jo pēc stāvvadu maiņas iespējams būs jāveic apdares darbi.

Lasīt tālāk...

Vai viegli būt īrniekam?

„Uz sirds sakrājies daudz jautājumu par dzīvokļa apsaimniekošanu, par pašvaldības attieksmi pret īrniekiem. Spriediet paši. Dzīvoju labiekārtotā vienistabas dzīvoklī Ķengaragā. Tā kā esmu vientuļa pensionāre, nolēmu dzīvokli neprivatizēt. Vai ir vērts skaidrot, ka starp privatizētiem un neprivatizētiem dzīvokļiem pastāv liela atšķirība? Manuprāt, tās ir divas pilnīgi dažādas lietošanas juridiskās un ekonomiskās formas.

Taču pilsēta un namu pārvalde gan pret dzīvokļu īrniekiem, gan īpašniekiem izturas absolūti vienādi. Vai tas ir taisnīgi? Pēc īrnieka nāves pilsēta dabūs dzīvokli atpakaļ, bet prasības pret īrnieku ir tādas, it kā viņam būtu tiesības mājokli atstāt mantojumā...

Tātad īrniekiem tiek izvirzītas tādas pašas prasības kā dzīvokļu īpašniekiem. Šai sakarā man ir daži jautājumi.

Lasīt tālāk...

Nav pārbaudīts skaitītājs – maksā pēc pilnas programmas

Dzīvokļu īpašnieki bieži vien automātiski samaksā rēķinus, neiedziļinoties to saturā. Diemžēl tāda attieksme var radīt nopietnus zaudējumus, kā tas gadījās mūsu lasītājai Ņinai N.

Tas notika Rīgā, bet būs pamācoši arī visu citu Latvijas pilsētu iedzīvotājiem, jo tamlīdzīgā situācijā var nonākt jebkurš.

Brīdinājums sīkiem burtiņiem

Pati Ņina N. neuzskata, ka būtu kaut kā īpaši nogrēkojusies namu pārvaldes priekšā. Sieviete gluži vienkārši nepaspēja laikus verificēt ūdens skaitītājus, kam iemesls ir visai bēdīgs: nesen no dzīves šķīrās Ņinas vīrs, kurš pirms tam bija uzņēmies visas komunālās rūpes.

Lasīt tālāk...

Sētnieka cena: sarēķināsim, par ko maksājam!

Dzīvokļu īpašnieki cītīgi mācās skaitīt savu naudu. Nesen šāds eksperiments tika veikts mūsu mājā: kaimiņi ar zīmuli rokā sarēķināja, ka tikai par sētnieka pakalpojumiem vien katru mēnesi pārskaita namu pārvaldei aptuveni 500 latu. Rezultāts mājas iemītniekus patiesi satrauca. Visi vēlējās zināt, kur paliek tik prāva naudas summa?

Sētnieks jebkādu dalību šai lietā noliedza un apgalvoja, ka no namu pārvaldes saņem aptuveni 200 latu mēnesī. Šī ziņa mājas iemītniekos viesa vēl lielāku nemieru: 300 latu liktenis bija miglā tīts, sirdī iezagās pavisam nelabas aizdomas.

Taisa Štāle piekrita rubrikā „Mājas ekonomija” pastāstīt par likumīgo kārtību, kādā sētniekam tiek aprēķināta alga.

Lasīt tālāk...

Zaglis kvadrātā

Reti kam pie mums patīk tiesu izpildītāji: tie ir cilvēki, kas sagādājuši ne mazums bēdu, atņemot parādniekiem kustamo un nekustamo īpašumu. Bet nesen nācis gaismā fakts, ka viens otrs no šīs brālības, pildot savus tiešos pienākumus, pamanās apšmaukt otru pusi – kreditorus!

Daudzi apsaimniekošanas sfērā strādājošie uzņēmēji piekritīs: parādu sekmīga piedzīšana lielā mērā ir atkarīga no pareizas tiesu izpildītāja izvēles, citādi naudas vietā var iegūt vienas vienīgas nepatikšanas. Dažs labs Temīdas kalps pamanījies gan parādniekiem septiņas ādas noplēst, gan kreditorus ar tukšām rokām atstāt.

Lasīt tālāk...

Galvenās atbildes uz dzīvokļa jautājumiem

Maija pirmajā nedēļā Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par dzīvokļa īpašumu”. Šis notikums paslīdēja garām gandrīz nepamanīts, bet velti: likums jaunajā redakcijā paredz daudz pārmaiņu, kas skars visus mājokļu īpašniekus Latvijā. Pēc dažiem mēnešiem plānota atjauninātā likuma galīgā izskatīšana, bet spēkā tas stāsies 2011. gada ziemā. Taču mēs jau tagad centāmies noskaidrot, ko varam sagaidīt no šā dokumenta.

Jaunajā likumā „Par dzīvokļa īpašumu” papildinātas dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi, izklāstīta kopsapulču rīkošanas un mājai svarīgu lēmumu pieņemšanas kārtība, paskaidrots, par kādiem mājas apsaimniekošanas un uzlabošanas darbiem būs jāmaksā visiem iemītniekiem, par kādiem – tikai ieinteresētajiem.

Lasīt tālāk...