Nodokļi mulsinā iedzīvotājus

Māju un dzīvokļu īpašnieki turpina saņemt no pašvaldībām atgādinājumus samaksāt jauno mājokļa nodokli. Ir daudzas nianses, kas nodarbina īpašnieku prātus: gribētos saprast, kā tiek aprēķināts nodoklis, kāpēc dažkārt mēs saņemam vairākus rēķinus un vai valsts neliek mums pārmaksāt?

Saņemti vairāki rēķini

„Labdien! Mums pieder dzīvoklis deviņstāvu mājā. Varas institūcijas mūs gluži vai apbērušas ar nodokļu kvītīm. Nekustamā īpašuma nodokļa rēķinus izraksta gan namu pārvalde, gan Rīgas domes attiecīgās instances. Vai tas ir taisnīgi, ka mums vairākas reizes liek maksāt par dzīvokli un zemi?”

Svarīgi ir noskaidrot, tieši kādu nodokli jums liek maksāt – par zemi vai dzīvokļa īpašumu. No šā gada visiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāmaksā mājokļa nodoklis. Tādi nu reiz ir mūsu likumi, neko tur nevar darīt.

Tātad kādus rēķinus mums sūta namu pārvalde un kādus – pašvaldība?

Ar mājokļa nodokli viss it kā būtu skaidrs, par to rēķinu pašvaldība izraksta pašam dzīvojamās platības īpašniekam. Tūkstošiem rīdzinieku jau saņēmuši maksāšanas paziņojumus no Rīgas domes Finanšu departamenta.

Daudz sarežģītāk ir ar zemi. Zemes īpašumi mūsu pilsētās atgādina lupatu deķi – viena strēmele pieder privātīpašniekam, otra pašvaldībai, trešā tikusi privatizēta. Tāpēc aplūkosim galvenos variantus.

Ja zeme zem jūsu mājas ir privatizēta un ir daļa jūsu īpašuma, nodokļa rēķins tiks izrakstīts īpašniekiem, tas ir, mājas iedzīvotājiem. Rēķinus nosūta attiecīgās pašvaldības finanšu departaments.

Ja zeme zem mājas pieder valstij vai pašvaldībai, rēķins tiek izrakstīts namu pārvaldei jeb apsaimniekošanas uzņēmumam. Pārvaldnieks attiecīgi izraksta rēķinus dzīvokļu īpašniekiem. Uzmanību! Pašvaldībai un valstij piederošo dzīvokļu īrnieki tādu rēķinu nesaņem, nodoklis par zemi tiek iekļauts ikmēneša apsaimniekošanas maksā.

Ja zeme zem mājas pieder privātpersonai vai uzņēmumam, pārvaldnieks vai apsaimniekotājs droši vien ir saņēmis no iedzīvotājiem pilnvarojumu nomas līguma noslēgšanai ar zemes īpašnieku. Saskaņā ar likumu mājas iedzīvotājiem jāmaksā zemes īpašniekam nomas maksa un jākompensē nodoklis. Iznāk, ka tādā gadījumā zemes nodokli maksā nevis īpašnieks, bet gan lietotājs. Uz saimnieka zemes atrodošos māju iemītnieki rēķinus tāpat saņems no namu pārvaldes.

Lielākās neskaidrības var būt tām mājām, kas atrodas uz dažādiem īpašniekiem piederošas zemes. Teiksim, viens gabals pieder pašvaldībai, otrs privātpersonai, trešo mājas iedzīvotāji ir privatizējuši. Te nu patiešām var rasties jautājumi, jo par daļu nodokļa iedzīvotāji rēķinu saņem no pašvaldības, par daļu no pārvaldnieka. Kā orientēties? Iedzīvotājiem ir tiesības vērsties uzņēmumā, kas apsaimnieko māju, un noskaidrot, kāda ir mājai piederīgās zemes platība, kas ir tās īpašnieks un kā tiek veikts nodokļa pārrēķins.

Un kā ar garāžām?

„Laikraksta „Darīsim Kopā!” iepriekšējā numurā izlasījām, ka Finanšu ministrijas skatījumā Rīgas dome ir nepareizi aprēķinājusi nodokli par garāžām un apakšzemes stāvvietām. Arī mēs saņēmām no pašvaldības maksāšanas paziņojumu, saskaņā ar kuru mums par asfaltētu zemes pleķīti puspagrabā jāmaksā 122 lati. Kad varēs saņemt pārrēķinu?”

Rīgas domē mums pavēstīja, ka pārrēķini par garāžām pagaidām nevienam netiek veikti, jo diskusija ar Finanšu ministriju vēl turpinās.

Atgādināsim, ka Finanšu ministrija norādīja galvaspilsētas pašvaldībai uz kļūdu aprēķinos – saskaņā ar likumu nodoklis par garāžu ir 0,1% no būves kadastrālās vērtības, bet Rīgā tiek piemērota 1,5% likme. Nodoklis uzreiz „sadārdzinājās” piecpadsmit reižu un daudziem kļuva nesamaksājams.

Kāpēc radies šāds pārpratums? Dome uzskata, ka likums par jauno nodokli pieļauj dažu normu pārāk plašu traktējumu un, vadoties pēc likuma burta, pašvaldība rīkojas pareizi. Kad Finanšu ministrija atkārtoti aicināja Rīgas domi pārrēķināt nodokli, pēdējā atbildēja, ka pārrēķins netiks veikts, kamēr Saeima nebūs precizējusi attiecīgos likuma pantus.

Kā redzat, pilsētas varas un valsts valdības dialogs sāk iegūt ultimāta formu. Vieni dod rīkojumu: „Pārrēķiniet!”, otri atbild: „Nepārrēķināsim, kamēr nepārrakstīsiet likumu!” Pagaidām viss beidzies ar to, ka Rīgas dome nodokļa samaksu par garāžām un apakšzemes stāvvietām atlikusi līdz 2011. gada 1. janvārim cerībā, ka līdz tam laikam būs gatava likuma jaunā redakcija.

Tātad ar maksāšanu pagaidām var nesteigties, taču cerību uz pārrēķinu ir visai maz...

Kāpēc atšķiras nodokļa likme?

„Piedodiet, bet mēs ar vīru nolēmām jums pasūdzēties. Esam iegādājušies uz kredīta samērā dārgu dzīvokli, tagad darām, ko varam, un pagaidām ne bankai, ne pašvaldībai parādā neesam palikuši. Bet nupat saņēmām mājokļa nodokļa aprēķinu un novaidējāmies!

Par 42 tūkstošu latu vērtu dzīvokli mums papildus jāsamaksā vairāk nekā 80 latu. Tā mūsu budžetam ir īsta katastrofa! Tai pašā laikā mana māsa, kas dzīvo divistabu dzīvoklī, maksās tikai 15 latus, lai gan viņas dzīvokļa lietderīgā platība nav daudz mazāka. Vai tiešām varasvīri nesaprot, ka tie, kas kādreiz pirka dārgus mājokļus, jau sen ir kļuvuši nabagi, par vēlu ir plēst viņiem septiņas ādas! Kur meklēt taisnību?”

To, kas komunālajos jautājumos ir taisnība, tagad nosaka tikai likums. Pēc tā arī vadījās pašvaldība, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli dzīvokļu īpašniekiem. Kāpēc summa jums un jūsu māsai tik stipri atšķiras, to viegli izskaidrot. Gada sākumā Saeima apstiprināja šādas mājokļa nodokļa likmes:

• 0,1% no kadastrālās vērtības – īpašumam līdz 40 tūkstošu latu vērtībā;
• 0,2% no kadastrālās vērtības – īpašumam no 40 līdz 70 tūkstošu latu vērtībā;
• 0,3% no kadastrālās vērtības – īpašumam, kura vērtība pārsniedz 75 tūkstošus latu.

Nākamgad sola nodokļa likmes mainīt, domājams, ne jau samazinājuma virzienā.