Vai renovācija ir pūļu vērta?

Rīgas enerģētikas aģentūra oktobra beigās sarīkoja kārtējo diskusiju par renovāciju. Uz lielo sarunu uzaicināja piecu galvaspilsētā nosiltināto māju iemītniekus: lai pastāsta par procesa plusiem un mīnusiem. Renovēto daudzdzīvokļu māju pārstāvji nekautrējās dot savu vērtējumu.

Uz diskusiju bija ieradušies dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB) priekšsēdētāji – cilvēki, kas ceļā uz siltināšanu bija gājuši caur uguni un ūdeni. Šobrīd neviens no viņiem nenožēlo lēmumu renovēt māju, kas iedzīvotājiem pavēris iespēju reāli taupīt siltumu. Reizē māju pārstāvji atzīst, ka renovācija viņiem dārgi maksājusi.

Viss sākas ar vienošanos

Dzīvojamās mājas renovācija iespējama tikai tad, ja to atbalsta vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku. Tāpēc sagatavošanās posmā par pirmo un galveno šķērsli kļūst tieši dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties.

Pavisam šogad Rīgā renovēti septiņi daudzstāvu nami. Piecu māju (Palmu iela 6, Rigondas gatve 7, Patversmes iela 24, Tomsona iela 24 un Anniņmuižas bulvāris 60) pārstāvji lielā vienprātībā žēlojās par to, cik sarežģīti ir bijis pārvarēt cilvēka faktoru: „Mājas iemītnieki sākumā baidījās ņemt kredītu, un tas bija galvenais kavēklis”.

Šim viedoklim visnotaļ piekrīt Valentīna Jermaka, kas diskusijā pārstāvēja dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību „Kurzemes nami 14”. Šajā sabiedrībā apvienojušās divas mājas, kas atrodas Kurzemes prospektā 14 un Bebru ielā 4. Abi lietuviešu projekta nami tika nosiltināti pirms diviem gadiem, tagad to iemītnieki par apkuri maksā tieši divas reizes mazāk nekā kaimiņos esošo nerenovēto piecstāvu māju iedzīvotāji.

Valentīna Jermaka apstiprina, ka pārliecināt dzīvokļu īpašniekus ieguldīt naudu renovācijā ir patiešām grūti. „Tā īsti šī lieta sakustēsies tikai tad, kad rīdzinieki redzēs, cik labi klājas viņu kaimiņiem renovētā mājā, cik daudz mazākus rēķinus par apkuri tie saņem,” viņa uzskata.

Nesapīties dokumentos

Bet pieņemsim, ka mājas iedzīvotāji ir pārliecinājušies, cik izdevīgi ir taupīt siltumu, un nolēmuši ņemt kredītu, lai sāktu renovāciju. Vēl tikai jānoformē dokumenti, jāiesniedz pieteikums konkursam, lai saņemtu līdzfinansējumu no Eiropas fondu līdzekļiem. Te dzīvokļu īpašnieku biedrības valdei ir ļoti svarīgi nepieļaut juridiskas kļūdas.

– Pareizi sagatavojoties, saņemt renovācijas atļauju nav sarežģīti, – saka Ainārs Zandersons (DzĪB „Ozolaine 24”). – Vienīgi gribētos, lai dokumenti tiktu ātrāk izskatīti un apstiprināti.

Citās domās par šo procesu ir Mairita Libauere (DzĪKS „Palmu 6”):

– Mūsu mājai pats sarežģītākais bija saskaņot dokumentus ar būvvaldi. Process ieilga, jo nevarējām vienoties par logu nomaiņu.

Kolēģi papildina Irisa Simanoviča, kas pārstāv deviņstāvu māju Rigondas gatvē 7:

– Dokumentācija jāsagatavo ļoti rūpīgi. Projekta vadītājam jāzina mūsdienu tehnoloģiskās prasības un normatīvi, jābūt sapratnei par siltināšanas materiāliem un darbu metodiku. Viņam jāsaprot, kādu rezultātu vēlas mājas īpašnieki un kas nepieciešams, lai to sasniegtu. Tātad gaidāmās renovācijas kvalitāte jau sagatavošanas darbu posmā lielā mērā ir atkarīga no projekta vadītāja kompetences.

Bez uzrauga neiztikt

Ir arī citi speciālisti, bez kuru palīdzības nav iespējams no renovācijas gūt apmierinošu efektu. Daudz ir atkarīgs no būvdarbu uzrauga. Šis darbinieks raugās, lai izpildītāji izmantotu tieši projektā paredzētos būvmateriālus un siltinātājus, lai viņi rūpīgi veiktu fasādes darbus, ievērotu laikapstākļu režīmu utt. Pieredze liecina, ka bez pienācīgas uzraudzības veiktos siltināšanas projektos ātri vien atklājas liktenīgas nepilnības.

– Būvuzraugam jāseko visam renovācijas procesam no mājas tehniskās apsekošanas līdz projekta uzdevuma izstrādei un tā realizācijai, – uzskata Irisa Simanoviča. – Šim darbiniekam allaž jābūt līdzās celtniekiem un jānorāda: „Šeit ir par daudz, šeit atkal par maz.” Tāpēc jau projekta uzdevumā jāparedz uzraugošais speciālists.

Daumants Znatnajs no DzĪB „Tomsona nams 24” piebilst, ka līdztekus labam inspektoram dzīvokļu īpašnieku biedrībai jāizrauga arī uzticami celtnieki. Šai ziņā daudz var palīdzēt pareizi organizēts konkurss.

Konkurss – ceļš uz ekonomiju

– Izstrādājuši mūsu mājas Tomsona ielā 24 siltināšanai nepieciešamo dokumentāciju, mēs izsludinājām konkursu darbu izpildītājiem. Pieteicās 34 firmas, – stāsta D. Znatnajs. – Konkursa nosacījumi bija ļoti stingri. Uzvarēja firma, kas piedāvāja veikt renovāciju par 160 tūkstošiem latu. Viss darbu komplekss mūsu sabiedrībai izmaksāja 170 tūkstošus latu, kas arī ir labi, jo sākumā bijām rēķinājušies ar 185 tūkstošiem. Bez tam konkursā uzvarējusī firma izrādīja mums pretimnākšanu un sāka strādāt avansā, kas ļāva nopietni ietaupīt laiku un līdzekļus.

Vēl lielāku labumu renovācijas darbu izpildes konkurss deva DzĪB „Palmu 6”. Sākotnējā tāmē bija paredzēti 200 tūkstošu latu lieli izdevumi, bet, pareizi izraugoties būvfirmu, iedzīvotājiem izdevās ietaupīt 40 tūkstošus.

Pēc Irisas Simanovičas teiktā, arī Rigondas gatves 7. nama dzīvokļu īpašnieku biedrības valde pirms renovācijas darbu sākšanas veica starp būvfirmām cenu aptauju. Divus mēnešus iedzīvotāji izvērtēja saņemto piedāvājumu atbilstību tehniskajām un administratīvajām prasībām. Divu firmu piedāvājumā bija iekļauta siltuma zudumu koeficienta aprēķināšana pēc renovācijas, un tas arī noteica izvēli par labu vienai no tām.

Cauri jumti un plaisas sienās

Veicot siltināšanas darbus, celtnieki pastāvīgi ziņo dzīvokļu īpašnieku biedrības valdei par dažāda veida pārsteigumiem.

– Izrādījās, ka mūsu mājas jumts daudzviet ir caurs, – atceras Ainārs Zandersons no biedrības „Ozolaine 24”. – Caurumus jumta segumā bieži vien atstāj interneta kompānijas. Dažu antenu saimniekus mēs tā arī neatradām.

Bet tas viss ir tīrais nieks salīdzinājumā ar to, ko nācās pārdzīvot Anniņmuižas bulvāra 60. nama iedzīvotājiem.

– Kad sākās darbi, atklājās, ka daļai mājas nav normālu pamatu, – stāsta Anita Bērziņa no biedrības „AB 60”. – Šā iemesla dēļ sienas bija saplaisājušas. Nācās pamatus papildus nostiprināt, kas sadārdzināja darbus, tāpēc pilnai renovācijai mums nepietika līdzekļu.

Neplānotus izdevumus radīja arī tas, ka celtniekiem nācās labot Anniņmuižas bulvāra 60. nama gala sienu, ko pavirši bija nosiltinājuši namu pārvaldes darbinieki. Biedrības valdes sašutumu izraisīja arī tas, ka par nožogojuma uzstādīšanu materiālu glabāšanas laukumam nācās pilsētas domei samaksāt 400 latu. Tādu stāvokli, pēc Anitas Bērziņas domām, nevar uzskatīt par normālu, pašvaldībai vajadzētu izrādīt pretimnākšanu un atbrīvot no papildu maksājumiem mājas, kas nolēmušas veikt renovāciju.

Savukārt Tomsona ielas 24. nama iedzīvotāji apzināti izšķīrās par papildu izdevumiem, lai mājas ārsienām pirmā stāva augstumā virs siltinājuma uzklātu plastikātu. Kāpēc? Skaidrojums vienkāršs: lai pasargātu sienas no vandāļiem, kas tās „mākslinieciski” apraksta. Tagad, ja arī fasādi aprakstīs, pietiks nomainīt plastikāta paneli, un māja atkal izskatīsies tīra un svaiga.

Finanses bez romancēm

Skaidrs, ka siltināšana maksā bargu naudu un lielākā daļa tēriņu gulstas uz pašu dzīvokļu īpašnieku pleciem. Vai siltumenerģijas ekonomija ļaus atgūt renovācijā ieguldītos līdzekļus?

Kā piemērs konferencē tika minēti nesen nosiltinātie nami Kurzemes prospektā un Bebru ielā. Abu piecstāvu māju iedzīvotāji ir paņēmuši aizdevumu uz 15 gadiem (pirmā māja – 95 000 latu, otrā – 75 000). Tagad Kurzemes prospekta mājas iemītnieki maksā 65 santīmus par kvadrātmetru mēnesī (40 santīmu par apsaimniekošanu + 25 santīmus par kredītu), Bebru ielas – 67 santīmus (42 + 25). Pagājušajā gadā daļu izdevumu viņi atguva, saņemot 20% līdzfinansējumu no ERAF (34 000 latu pa abām mājām), kas īpašniekiem ļāva kredīta atmaksāšanas laiku saīsināt par četriem gadiem. Bet maksa par apkuri abās mājās bija aptuveni 60 santīmu par kvadrātmetru, tātad divkārša ekonomija, kas sedz lielu daļu kredīta.

DzĪB „Ozolaine 24”, liekot lietā radītos uzkrājumus, kredītu paņēma uz astoņiem gadiem. Katram dzīvoklim renovācija izmaksās vidēji 1800 latu.

Pēc Irisas Simanovičas teiktā, deviņstāvu namā Rigondas gatvē 7 kredīta summa ir 70 latu uz kvadrātmetru. Neraugoties uz to, ka kredīts būs jāatmaksā, renovācija, pēc dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes aprēķiniem, ļaus katram dzīvoklim katru mēnesi ietaupīt 5–7 latus.

Palmu ielā 6 apsaimniekošanas maksa pirms renovācijas bija 26 santīmi par kvadrātmetru plus 4 santīmi remonta uzkrājumiem, pēc renovācijas situācija ir mainījusies – klāt nākuši kredīta maksājumi, kas vidēji katru mēnesi dzīvokļa rēķinam pieliks 10 latu (siltuma ekonomija netiek ņemta vērā).

Vai tas bija tā vērts?

Ko saka dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvji, kuru mājas ir nosiltinātas šā gada vasarā un rudenī?

Irisa Simanoviča: „Ja radiatori ir atslēgti, vidējā temperatūra manā dzīvoklī patlaban (oktobra beigās – aut.) ir 21,6 grādi”.

Anita Bērziņa: „Šīs sezonas skaitļus pagaidām nevaru nosaukt, bet tas ir fakts, ka pēc siltināšanas dzīvokļi kļuvuši siltāki un mājīgāki!”

Daumants Znatnajs: „Tagad iedzīvotāji pat sūkstās, ka dzīvokļos ir pārāk karsti...”

Valentīna Jermaka: „Pirmajā gadā pēc renovācijas siltuma patēriņš samazinājās no 260 kWh līdz 156 kWh uz kvadrātmetru. Siltuma ekonomija uz vienu kvadrātmetru bija 104,46 kWh. Pirms renovācijas temperatūra dzīvoklī bija 14–15 grādi, šoruden es, tāpat kā daudzi citi mūsu mājas iemītnieki, radiatorus vēl neesmu ieslēgusi, lai gan teorētiski apkure mums pieejama kopš 12. oktobra...”