Sagatavošanas posms – bez maksas!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju droši vien zina, ka mājokļu renovāciju mūsu valstī atbalsta Eiropas Savienība. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un vietējās Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMA) palīdzību mājokļu īpašnieki var atgūt līdz 60% siltināšanai izlietoto līdzekļu. Bet tagad bez maksas var veikt arī visu ceļu no dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dibināšanas līdz lēmuma pieņemšanai par energoefektivitātes pasākumu veikšanu.
Rīga pagaidām vēl atpaliek no Valmieras, Ventspils un Liepājas, kur ar valsts un Eiropas programmu atbalstu jau renovēts desmitiem un desmitiem māju. Galvaspilsēta it kā vēro, kādi būs rezultāti, par siltināšanu šeit izšķīrušās tikai aptuveni divdesmit mājas. Taču, kā uzskata BEMA direktors Valdis Blome, process būs lavīnveidīgs. Intereses strauju kāpumu aģentūra gaida jau tuvākajās nedēļās, jo augsto komunālo maksājumu un aukstuma nomocītie cilvēki nenovēršami sākšot domāt par renovāciju – vienīgo veidu, kā reizē iespējams atrisināt abas problēmas.
Ceļš līdz efektīvai renovācijai kļuvis vienkāršāks!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Iepriekšējā numurā jau stāstījām par Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas nodomu palīdzēt galvaspilsētas iedzīvotājiem. Mēs vēlamies taupīt naudu uz apkures rēķina, bet nezinām, kā tas būtu iespējams. Informācijas trūkums un bailes nokļūt parādu jūgā neļauj mums izšķirties par renovāciju. Bet vai ir pamats baidīties? Vai tādējādi mēs nezaudējam iespēju saņemt desmitiem tūkstošu no Eiropas Savienības un citām organizācijām? Laiks parunāt par šīm lietām atklāti un godīgi.
Kā jau ziņojām iepriekš, Rīgas Apsaimniekotāju asociācija (RAA) ir uzņēmusies iniciatīvu un atradusi palīgus no uzņēmēju vidus, kuri ir gatavi par saviem līdzekļiem izstrādāt tipveida risinājumu kompleksu sērijveida dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.
Laiks taupīt naudu
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Rihards KRŪMIŅŠ
Kas notiek ar manu māju? Kāpēc es maksāju tik lielu naudu par apkuri? Vai nebūtu iespējams labiekārtot mājokļus un samazināt maksājumus? Lūk, trīs galvenie jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus rīdziniekus.
Līdz šim iedzīvotāju aktivitāte mājokļu renovācijas jautājumos nav bijusi īpaši liela, bet Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras direktors Valdis Blome uzskata, ka pavasarī siltināšanas tīkotāju skaits palielināsies pat vairākkārt. „Iedzīvotāji ir noguruši no nepamatoti lielajiem rēķiniem un redz, ka kaimiņi renovētajās mājās maksā daudz mazāk, – saka Blome. – Tāpēc siltināšanas process būs lavīnveidīgs. Kustība jau sākusies!”
Kas vainīgs pie applūdināšanas?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Mūsu vecajai mājai nav pagrabstāva. Aukstajā laikā ūdens cauruļvadā zem grīdas sasala. Deviņas dienas mājā nebija ūdens. Mēs vērsāmies namu pārvaldē, bet sagaidījām vienīgi komisijas ierašanos. Īstus remonta darbus meistari pat nesāka. Kad laiks kļuva siltāks, atkusušās caurules sāka tecēt un applūdināja pirmā stāva dzīvokļus. Ir sabojātas grīdas, paklāji, mēbeles un cita iedzīve. Ir parādījies pelējums. Vai varam pieprasīt atlīdzināt mums nodarītos materiālos zaudējumus?”
Jā, varat. Jāpieprasa, lai namu pārvalde veiktu dzīvokļu apsekošanu un par applūdināšanas faktu noformētu attiecīgu aktu. Aktā jānorāda avārijas cēlonis, tam jāpievieno dzīvokļos veicamo remonta darbu tāme. Prasības pieteikumā tiesai jāizklāsta fakti (jāpastāsta, ka iepriekš esat brīdinājuši pārvaldnieku par aizsalstošajām caurulēm un viņam bija laiks rīkoties, lai nepieļautu avāriju), jāpievieno namu pārvaldes tehnisko darbinieku sastādīta tāme. Var pievienot arī sabojāto mantu sarakstu ar dokumentāri apstiprinātu šo mantu vērtību.
Māja: laiks remontēt
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Dzīvojam vecā Hruščova laika mājā. Pirms pieciem gadiem mājas sienā radās dziļa plaisa. Uz iedzīvotāju lūgumiem salabot sienu, aizdarīt plaisu, namu pārvaldei ir tikai viena atbilde: nav naudas, ņemiet kredītu bankā. Kā panākt, lai plaisu sienā aizdarītu? Pa to taču dzīvoklī iekļūst aukstums un mitrums.”
Ja namu pārvalde nevēlas atsaukties uz privatizēto dzīvokļu īpašnieku lūgumu un piedevām vēl sūta uz banku pēc kredīta, nāksies izspēlēt kombināciju ar vairākiem gājieniem.
Kā orientēties remonta tāmē?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Pagājušajā gadā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Mums, iedzīvotājiem, tas ir ļoti svarīgs dokuments. No tā, cik stingri apsaimniekotājs ievēro šos noteikumus un cik labi mēs zinām savas tiesības, ir atkarīga mūsu ikmēneša maksa par dzīvokli.
Maksā par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu parasti ir iekļauti arī atskaitījumi remonta fondā. Reizēm apsaimniekotājs šim mērķim prasa lielu naudu, bet reizēm atsakās pat no ļoti vajadzīgiem darbiem, lai tik atvieglotu cilvēkiem komunālo maksājumu nastu. Tās abas ir galējības. Mājai noteikti ir vajadzīgs remonta fonds (un ja nu gadās avārija?!), bet nav vajadzīgi nesamērīgi lieli uzkrājumi, ja pārvaldniekam nav rūpīgi apsvērta un ar iedzīvotājiem saskaņota darbu plāna.
Kaimiņiene nemaksā!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Dzīvojam Purvciemā. Visi dzīvokļi mūsu mājā ir privatizēti, bet vienai kaimiņienei iekrājies parāds – gandrīz 5000 latu! Šī sieviete rēķinus vienkārši iemet atkritumu spainī. Tātad par viņu nākas maksāt mums, godīgajiem mājas iemītniekiem. Kāpēc namu pārvalde neko nedara, lai mūs aizsargātu?”
Iesakām šo jautājumu rakstiski nosūtīt jūsu māju apsaimniekojošās namu pārvaldes direktoram. Iesniegumu vēlams uzrakstīt divos eksemplāros un reģistrēt pie sekretāres. Ja saņemtā atbilde jūs neapmierinās, sūdzieties Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta apsaimniekošanas uzraudzības nodaļā. Šeit iesniegumam pievienojiet namu pārvaldei adresēto iesniegumu un saņemto atbildi.