Kas atbalstīs ar naudu?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Turpinām rakstu ciklu par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti. Energoefektivitātes jautājumos konsultē SIA Ēkas siltināšana valdes loceklis, energoauditors Edgars Strauts. www.ekassiltinasana.lv, tālr. 26519885.
Daudzi mūsu lasītāji noteikti ir dzirdējuši par Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda 50% līdzfinansējumu daudzdzīvokļu ēku siltumnoturības uzlabošanai, taču mūs interesē vai ir vēl citas finanšu atbalsta programmas.
Pieteikšanās ERAF (Eiropas reeģionālās attīstības fonds) finansējumam daudzdzīvokļu ēku siltumnoturības uzlabošanai tika uzsākta 2009.gada aprīlī. Programmas ietvaros tiek kompensētas līdz 50 %, bet atsevišķos gadījumos līdz 60% no siltumnoturības pasākumu izmaksām. Par siltumnoturības pasākumiem tiek uzskatīti:
Par pārdevēju neatbild
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Nopirku dzīvokli ar parādu. Iepriekšējais īpašnieks apsolīja divu nedēļu laikā parādu samaksāt un atbildēt uz visām trešo personu pretenzijām, ja tādas radīsies. Līgums tika notariāli apstiprināts. Taču dzīvokļa pārdevējs, solījumu neizpildījis, pazuda. Tagad namu pārvalde pieprasa, lai es samaksāju parādu. Vai tad šī lieta pārvaldniekam nav jānokārto ar dzīvokļa iepriekšējo īpašnieku? Kāpēc man jāmeklē nemaksātājs?” Vladimirs
Cirkulācija pa jaunam
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Jaunajā Dreiliņu dzīvojamo namu rajonā nepareizi aprēķina maksu par karstā ūdens cirkulāciju! Agrāk mēs par katru dvieļu žāvētāju (vienas un divu istabu dzīvokļos tāds ir viens, triju istabu – divi) maksājām 1,60 latu, bet kopš gada sākuma namu pārvalde aprēķina 3,20 latus visiem dzīvokļiem neatkarīgi no dvieļu žāvētāju skaita. Vai tas ir likumīgi?” Irina
Jā, likumīgi. Tādu kārtību nosaka Rīgas domes noteikumi Nr. 171 „Par Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā un apsaimniekošanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtību”.
Apetīte aug
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Īrēju dzīvokli bez līguma. Pārvaldnieks katram iedzīvotājam mēnesī aprēķina 10 kubikmetru ūdens patēriņu. Vai viņam ir tiesības tā rīkoties, ja dzīvoklī nav ūdens skaitītāja?”
Jā, tā ir strīdīga situācija. Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka īres līgumam noteikti jābūt rakstiskam. Bet nebūsim liekuļi: daudzi rīdzinieki, īrējot dzīvokli, nekādus dokumentus neparaksta. Turklāt šajā gadījumā tam nav nekādas nozīmes.
Ārija Stabiņa: «Rindā gaidītāju kļūst aizvien mazāk»
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Pie mums viesojās Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Šī sieviete jau daudzus gadus tur roku uz rīdzinieku mājokļu problēmu pulsa un, protams, zina visu par dzīvokļu rindu. Vai Rīgā pienāks diena, kad rindā gaidītāju reģistri būs pilnīgi tukši? Diez vai. Bet tuvoties šim mērķim ir gluži reāli.
Rindā gaidītāju kļūst mazāk?
Vēl pirms dažiem gadiem situāciju Rīgā varēja dēvēt par katastrofālu: pašvaldības dzīvokļu rindā bija reģistrēti 14 tūkstoši cilvēku. Tobrīd daudziem draudēja izlikšana no denacionalizētajām mājām, citi bija zaudējuši dzīvokļus parādu dēļ, vēl citiem gadiem bija nācies samierināties ar svešu pajumti.
Kad Rīgā varētu gaidīt 5000 jaunu pašvaldības dzīvokļu?
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Aprīļa vidū Rīgas mērs Nils Ušakovs nāca klajā ar sensacionālu paziņojumu, apsolot rīdziniekiem uzbūvēt vismaz 5000 dzīvokļu. Vai ir vērts to uztvert nopietni?
Politiķi labi zina, cik akūts daudziem rīdziniekiem ir mājokļa jautājums. Uz pašvaldības dzīvokļiem cer tūkstošiem cilvēku, kas mitinās denacionalizētās mājās, īrē dzīvojamo platību vai vispār ir palikuši bez jumta virs galvas.
Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Rīgas domes kreisā koalīcija ir iecerējusi izmantot dzīvokļa faktoru, lai nostiprinātu savu reputāciju un celtu popularitāti rīdzinieku vidū. Bet lai nu kādi būtu jaunās programmas politiskie aspekti, pilsētas iedzīvotājus interesē viens – vai dzīvokļi tiešām būs.
Kas kait mūsu daudzstāvu namiem?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Esam nolēmuši jums pastāstīt par dažādām ar māju apsaimniekošanu saistītām profesijām. Šai jomā strādā daudz speciālistu, sākot no santehniķiem un beidzot ar vides inženieriem, bet pati universālākā profesija ir mājas meistars. Latvijā tas pagaidām vēl ir jaunums. Ar ko nodarbojas šie cilvēki? Stāsta mājas meistari Romāns Doroņins un Vadims Smirnovs.
Latvijā īsti mājas meistari pagaidām strādā tikai privātajos apsaimniekošanas uzņēmumos, bet nav šaubu – pienāks laiks, kad tādu speciālistu lietderību pienācīgi novērtēs arī pašvaldības uzņēmumi.
Ja īsi, tad mājas meistars ir cilvēks, kurš pastāvīgi, dienu no dienas uzrauga mājas tehnisko stāvokli, veic profilakses un remonta darbus, palīdz iedzīvotājiem avārijas gadījumā. Viņš var gan ūdens krānu nomainīt, gan siltummezglu noregulēt, vienā personā apvienojot krietnu desmitu profesiju. Romāna Doroņina un Vadima Smirnova tehniskajā aprūpē ir pāris desmitu māju Rīgā un Salaspilī, un to iemītnieki noteikti savus meistarus pazīst pēc sejas.