Īrniekiem balsstiesību nav

„Mums piedāvāja renovēt māju. Man dzīvoklis nepieder, īrēju to no pašvaldības. Vai man par siltināšanu jāmaksā tikpat, cik maksā privatizēto dzīvokļu saimnieki?

Manuprāt, vajadzētu būt atšķirībai! Īpašnieks savu dzīvokli pēc renovācijas var dārgāk pārdot, bet kādus labumus gūst īrnieks?”

Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

Katra pašvaldība, kam pieder dzīvokļi nosiltinātā mājā, var pieņemt šajā jautājumā savu lēmumu. Cik man zināms, Jelgavā par renovāciju īrnieku vietā maksā pilsēta, bet Rīgā pašvaldība šo pienākumu uzlikusi pašiem iedzīvotājiem.

Lasīt tālāk...

„50% programmas” noslēpumi

Jūnija pirmajā nedēļā valdība uzklausīja Ekonomikas ministrijas ziņojumu par renovācijas norisi. Galvenais secinājums – par daudziem skaitļiem un faktiem mums nav ne jausmas. Gribat zināt, kāda nauda siltināšanas programmā apgrozās un kāpēc tas ir izdevīgi valstij? Pastāstīsim!

■ Saskaņā ar enerģētikas attīstības nostādnēm Latvijā līdz 2016. gadam vidējais energopatēriņš mājās jāsamazina no 220–250 kWh/m2 līdz 195 kWh/m2 gadā. Skaidrs, ka valdība nevēlas palikt kaunā Eiropas priekšā.

■ Latvija apsolījusi līdz 2020. gadam energopatēriņu samazināt vēl vairāk – līdz 150 kWh/m2 gadā.

Lasīt tālāk...

33 iemesli sūdzībām

Visiem labi zināms, ka jebkuram dzīvokļa īpašniekam ir ne mazums iemeslu neapmierinātībai: sētnieks pienācīgi nestrādā, kaimiņš trokšņo, ūdens korekcija ir liela, kāpņu telpa simt gadu nav remontēta. Vakar cilvēks aizgāja uz namu pārvaldi, bet tur pret viņu nebija pietiekami laipni. Varbūt pats kaut ko nepareizi dara? Vai varbūt vienkārši nezina savas tiesības?

Šodien aplūkosim visplašāk izplatītos konfliktus un nebūšanas, kas gadās mūsu mājās, un noskaidrosim, kur vispareizāk būtu meklēt taisnību katrā konkrētā gadījumā. Daļa jautājumu attiecas uz pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks klientiem, bet lielākā daļa skaidrojumu lieti noderēs visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Kam sūdzēties, ja kaimiņi zālienā novieto mašīnas? Kādi normatīvi ir spēkā šajā jautājumā?

Šogad spēkā stājušies jauni Rīgas domes noteikumi „Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi”, kuru 7. punkts skaidri nosaka, ka publiskajos apstādījumos „aizliegts braukt un novietot mehāniskos transportlīdzekļus, ja tas nav saistīts ar apstādījumu apsaimniekošanu”.

Lasīt tālāk...

Cik maksā kilovatstunda?

Šā gada sākumā Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas plānu atvērt elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām. Uzņēmumiem tirgus tika atvērts jau pirms kāda laika, un, jāatzīst, daudzi uzņēmēji žēlojas, ka sakarā ar to radušies papildu izdevumi.

Ko dod izvēles tiesības?

Visdrīzāk jau atvērtais elektroenerģijas tirgus finansiālu labumu nevienam nedos. Bet Latvijas iedzīvotājiem – tiem pašiem simtiem tūkstošiem, kuri pieraduši vakarā ieslēgt televizoru, glabāt pārtiku ledusskapī un lietot elektrisko tējkannu, tirgus liberalizāciju reklamē bezmaz vai kā debesu dāvanu!

„Tad, kad mājsaimniecības pašas varēs izvēlēties piegādātāju, vadoties pēc labākās cenas, elektroenerģijas tarifi kļūs īpaši izdevīgi!” apgalvo atbildīgās amatpersonas.

Lasīt tālāk...

Vai brīnumlīdzeklis elektrības taupīšanai?

Nesen internetā un avīzēs parādījās sludinājumi, kas agresīvi reklamē kādu brīnumainu ierīci, kas palīdzēšot mums elektroenerģijas patēriņu samazināt par 30–35%. Ieslēdz tādu brīnumkārbiņu kontaktligzdā, un lieta darīta, nākamajā mēnesī maksāsi par diviem trim latiem mazāk nekā parasti. Tā vismaz solīts sludinājumos.

Kas tā par ierīci, ja var atstāt ar garu degunu pat vareno Latvenergo? Ierīces pārdevēji apgalvo, ka kārbiņa tur kaut ko izlīdzinot un kaut ko kompensējot, tāpēc arī ļaujot ietaupīt. Tā kā mūsu ļaudis, pirmkārt, nav īpaši bruņoti ar zināšanām fizikas jautājumos un, otrkārt, ir lielo elektrības rēķinu galēji nogurdināti, daudzi kārbiņas izplatītājiem tic uz vārda.

Rīgā tādu ierīci, kā teikts sludinājumos, var nopirkt par 14–16 latiem. Pārdevēji centīsies jūs pārliecināt, ka iztērēto naudu atgūsiet divos trijos mēnešos, bet pēc tam sāksies reāla ekonomija.

Lasīt tālāk...

Komunālā pasaka izredzētajiem

Manās rokās nonākusi interesanta grāmata, saucas „Dažādu laikmetu mājokļi”, izdota 1975. gadā. Tikai pirms četriem gadu desmitiem speciālisti bija pārliecināti, ka jaunajā gadsimtā mēs baudīsim gluži neticamas ērtības. Piemēram, speciālisti paredzēja, ka roboti – mājkalpotāji parādīsies jau deviņdesmitajos gados. Kādas celtnieku un zinātnieku prognozes ir piepildījušās, bet kādas ne?

Ģimenei ar vienu bērnu – četristabu dzīvokli!

Atgādināšu, ka 50. un 60. gados PSRS būvētajās mājās neatkarīgi no stāvu skaita galvenokārt bija divistabu un vienistabas dzīvokļi. Četru cilvēku ģimenei piešķīra divistabu dzīvokli. 70. gados dzīvojamo platību sāka palielināt, ģimene ar vienu bērnu jau varēja tikt pie trīsistabu dzīvokļa. Lūk, kādus mūsu mājokļus iedomājās tā laika eksperti.

Lasīt tālāk...