Te nu es esmu – jūsu dārgais jumts!
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts Piektdiena, 23 Augusts 2013 07:29
Kādas vecas koka mājas iemītnieki Maskavas ielā Rīgā ir šokēti: viņi no pārvaldnieka saņēmuši rēķinus par jumta remontu. Skārda jumts astoņu dzīvokļu mājelei izmaksājis 15 000 latu. Dzīvokļu īpašnieki, kas nekādu jumtu nav pasūtījuši, ir sašutuši līdz sirds dziļumiem: „Kāpēc mums jāmaksā?”
Mājā viss mierīgi
Ar jauno jumtu vecais koka divstāvu namiņš Maskavas ielā izskatās lepni. Skārds vasaras saules staros mirdz kā sudrabs. Kas zina, varbūt jumts tiešām ir no sudraba. Kā citādi lai mājas iedzīvotāji izskaidro tā cenu un pašu uzrašanās faktu?
– Es šajā mājā dzīvoju desmit gadus, – stāsta Ivars. – Divdesmit kvadrātmetru kambarīti ar krāsns apkuri un ērtībām gaitenī privatizēju aiz muļķības. Kāpēc aiz muļķības? Tūlīt sapratīsiet.
Līdz pat pērnajai vasarai dzīve Maskavas ielas mājā ritēja mierīgi. Nu, jā, viens pirmā stāva dzīvoklis pirms pieciem gadiem izdega un stāvēja pamests, bet tas jau sīkums. Arī pārējo septiņu kambarīšu iemītnieku par komunālajiem pakalpojumiem iekrātais 20 tūkstošu latu parāds tāda ikdienišķa lieta vien ir. Tā eksistē desmiti vecu koka mājeļu.
Bet tad pienāca tā nelaimīgā vasara.
„Paši būtu pielāpījuši!”
– Reiz pār Rīgu brāzās briesmīgs negaiss, – stāsta Ivara kaimiņiene Aļina. – Mēs tai dienā atpūtāmies pie upes, tik tikko paspējām tikt līdz mājām.
Negaiss Rīgā nodarīja lielus postījumus, applūdināja pat ultramodernus tirdzniecības centrus, nemaz nerunājot par mazākiem namiem. Laika zoba sagrauztajai mājiņai Maskavas ielā uz jumta uzkrita liels koka zars, vairākās vietās salaužot šīferi.
– Bojājumi nemaz nebija tik katastrofāli, – saka Ivars un rāda fotogrāfijas. – Kā redzat, pietiktu bojāto šīfera plākšņu vietā ielikt jaunas, un viss būtu kārtībā.
Iedzīvotāji vēl šobaltdien ir neziņā, kas pavēstījis namu pārvaldei par notikušo nelaimi, neviens no savējiem neatzīst, ka būtu varējis rīkoties tik „zemiski”. Visi pieļauj, ka sūdzībnieks bijis sētnieks.
– Būtu zinājuši, ar ko tas beigsies, tai pašā dienā paši būtu pielāpījuši jumtu, – burkšķ turienes vīri.
Avāriju likvidēja pēc mēneša
Tā vai citādi, bet drīz vien ieradās nama pārzinis un būvinženiera pavadībā sāka ložņāt pa jumtu. Sekoja būvinženiera slēdziens: šīferis bojāts 15 kvadrātmetru platībā, vēl 10 kvadrātmetru jumta seguma norauti, sētas pusē nolūzusi lietus ūdens notekcaurule. Pamatojoties uz apsekošanas atzinumu, pārvaldnieks pieņēma lēmumu par jumta pilnīgu nomaiņu.
Iedzīvotāji par to visu, protams, neko nezināja, viņi gaidīja avārijas remontu. Īpaši sarūgtināti jutās cilvēki, kuru dzīvokļi atradās tieši zem lūzuma vietas – viņiem uz galvas pilēja ūdens. Beidzot mājā ieradās remontstrādnieku brigāde. Strādnieki parosījās pa augšu, aizklāja caurumus ar šīferi un izrakstīja mājai rēķinu par 120 latiem. Jumta darbi tagad maksā diezgan dārgi, bet ko darīt.
Par ātru nomierinājās
– Mēs uzskatījām, ka lieta ir atrisināta, – saka Ivars, – bet pēc dažām dienām, atgriežoties mājās, pamanīju, ka uz jumta atkal strādā. Strādnieki pilnībā ņēma nost šīferi.
Cilvēkus pārņēma nepatīkamas priekšnojautas, viņi sāka izvaicāt jumiķus. Tie – divi vīri no Aizkraukles – neko daudz nevarēja pastāstīt. Esot tikai dzirdējuši, ka nauda jumta remontam piešķirta no Rīgas domes rezerves fonda.
Aizkrauklē nolīgtais darbaspēks uz jumta nodirnēja vairākas nedēļas. Atvadoties vīri atzinās, ka par darbu esot saņēmuši 1500 latu. Vēlāk pie pagraba durvīm piekārtais paziņojums pavēstīja jaunā jumta pilnu cenu – 15 200 latu.
– Mēs par to nelikāmies ne zinis, jo domājām, ka par jumtu maksā pašvaldība, – saka Jeļena.
Maskavas ielā iestājās miers un klusums. Jaunais mājas jumts spīdēja kā Lieldienu ola. Bet drīz mieram pienāca gals: jaunā gada sākumā iedzīvotāji sāka no namu pārvaldes saņemt neiedomājamus rēķinus. Gāja noskaidrot, kas par lietu, un izrādījās, ka dzīvokļu īpašniekiem piecu gadu laikā jāatmaksā namu pārvaldei par jauno jumtu iztērētā nauda. Te tev nu bija!
Bez komentāriem
– Tagad jāmaksā namu pārvaldei pa 2,10 latiem par dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī. Nezinu, cik ilgi izvilksim, – saka Aļina.
Daļa iedzīvotāju principa pēc nemaksā, vienai ģimenei nav jāmaksā, jo tā mājo pašvaldībai piederošā dzīvoklī.
– Tad nu es prātoju: kāpēc izpirku savu kambarīti? Ja tagad būtu īrnieks, nevis īpašnieks, varētu dzīvot bez bēdu, – rauc pieri Ivars. – Bet visvairāk pārsteidz namu pārvaldes rīcība. Kādas tai bija tiesības likt jaunu jumtu, nesaskaņojot šo dārgo darbu ar dzīvokļu īpašniekiem?
– Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” pārvaldniekam ir tiesības veikt avārijas remontu bez saskaņošanas ar dzīvokļu īpašniekiem, – saka Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Pēc avārijas situācijas novēršanas pārvaldniekam ir pienākums desmit darbdienu laikā rakstiski paziņot dzīvokļu īpašniekiem par avārijas situācijas novēršanai veiktajiem darbiem un šo darbu izmaksām, kā arī tiesības pieprasīt, lai dzīvokļu īpašnieki uzreiz vai pa daļām sedz par avārijas situācijas novēršanu iztērētos līdzekļus.
Vai mājā patiešām ir notikusi avārija, to nosaka pats pārvaldnieks, vadoties pēc vizuālās un tehniskās apsekošanas rezultātiem. Mājā Maskavas ielā tāda apsekošana tika veikta. Namu pārvalde ieturēja mēnesi ilgu pauzi, lai veiktu pakalpojuma iepirkumu. Pēc dokumentiem redzams, ka iepirkuma konkursā bija pieteikusies viena vienīga firma, kas piedāvāja jumtu atjaunot par 15 200 latiem.
– Formāli namu pārvalde ir ievērojusi visas likuma prasības, – atzīst Igors Trubko, – un pierādīt tiesā pretējo iedzīvotājiem būs grūti.
Iznāk, ka ar avārijas remonta birku namu pārvalde var uztiept iedzīvotājiem jebkādus darbus un pēc tam izrakstīt rēķinu?
– Likums atļauj pārvaldniekam rīkoties bez sarunām ar dzīvokļu īpašniekiem, – apstiprināja Trubko. – Pasargāt sevi no iespējamas patvaļas iespējams tikai vienā veidā – nodibinot mājā dzīvokļu īpašnieku sabiedrību un noslēdzot jaunu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, iekļaujot tajā nosacījumu, ka visi remontdarbi, to skaitā avārijas seku likvidēšana, jāsaskaņo ar dzīvokļu īpašniekiem.
Pašreizējā situācijā tas ir vienīgais glābiņš. Gadījumam, kad namu pārvalde liek astoņu dzīvokļu mājas iedzīvotājiem apmaksāt remontu 15 000 latu vērtībā, vajadzētu kļūt par mācību visiem.
Cik īsti maksā jumts?
Bet nu par to, cik tad īsti Ivaram un viņa kaimiņiem maksāja jaunais jumts. Pēc namu pārvaldes pasūtījuma jumiķi mājai Maskavas ielā uzlika divslīpju jumtu aptuveni 200 kvadrātmetru platībā.
– Mēs aprēķinājām, ka viens kvadrātmetrs jumta mājai izmaksājis 85 latus, – teic Ivars.
Mēs vērsāmies citās namu pārvaldēs un noskaidrojām, ka parasti tamlīdzīgi darbi maksā lētāk. Piemēram, māja Salaspilī tikusi pie jauna skārda jumta 260 kvadrātmetru platībā tikai par 4000 latiem, bet kādas Ieriķu ielas mājas iedzīvotāji Rīgā gatavojas maksāt 19 000 latu par jaunu divslīpju jumtu vairāk nekā 1000 (!) kvadrātmetru platībā.
– Dzīvokļu īpašnieki var vērsties pie neatkarīga eksperta, lai tas aprēķinātu reālās jumta nomaiņas izmaksas. Ja izrādīsies, ka darbu tirgus vērtība ir ievērojami zemāka par namu pārvaldes pieprasīto maksu, iedzīvotājiem būs pamats apsvērt iespēju atteikties no sava namu pārvaldes iecirkņa pakalpojumiem, – punktus uz „i” uzlika Igors Trubko.