Kā tikt pie energoefektīvas mājas

Raidījuma viesi Valentīna Jermaka (DZĪKS "Kurzemes nams 14") un Energofektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs.

Tiks ieviesta ēku energoefektivitātes klasificēšanas sistēma

Noteikumos ietverti nosacījumi, kas precizē un papildina pašlaik spēkā esošo ēku energosertifikāta piešķiršanas kārtību, ņemot vērā izmaiņas, kas ieviestas līdz ar jauno Ēku energoefektivitātes direktīvu 2010/31/ES un Ēku energoefektivitātes likumu.

Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) ir izstrādājusi Ēku energosertifikācijas noteikumus (turpmāk – Noteikumi), ar kuriem tiks pilnveidota ēku energoefektivitātes vērtēšanas kārtība un ieviesta klasificēšanas salīdzinošā sistēma.

Noteikumi paredz veidot ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas un klasificēšanas sistēmu, kuras ietvaros energoauditā iegūtie rezultāti tiks attēloti salīdzinošā vērtēšanas skalā, piešķirot ēkai atbilstošu energoefektivitātes klasi.

Lasīt tālāk...

Ēku energoefektivitātes uzlabošanā būtu jāinvestē 320 miljoni latu

Lai sekmētu ēku energoefektivitātes uzlabošanu, nākamajā 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periodā jāparedz finansējums ēku sektora energoefektivitātes pasākumiem, kas būtu izmantojami gan publiskajam sektoram, gan kopīpašumā esošām daudzdzīvokļu mājām, gan arī dažāda tipa privātīpašumā esošām ēkām, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).

Pašlaik Latvija ir iezīmējusi ES fondu finansējumu aptuveni 190 miljonu latu apjomā un nacionālo līdzfinansējumu 30 miljonu latu apjomā, kam kopā ar privāto finansējumu būtu jānodrošina investīcijas ēku sektora energoefektivitātes uzlabošanai vismaz 320 miljonu latu apjomā. Par precīzāku pieejamā finansējuma apmēru un atbalsta veidu vēl paredzētas diskusijas, norāda EM.

Lasīt tālāk...

Rīga 2013-2017

1. jūnijā mēs atkal vēlēsim pašvaldības. Kam uzticēt savu pilsētu nākamos četrus gadus? Izvēlei jābūt apzinātai, tāpēc lūdzām uz varu Rīgā pretendējošās partijas pastāstīt par iecerēm komunālo pakalpojumu un mājokļu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā.

Atbildes sagatavojuši: Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidātes no Reformu partijas Ingas Antānes birojs; Nacionālās apvienības VL! – TB/LNNK biedri un Rīgas domes deputāta kandidāti Andris Vilks un Edgars Jansons; partijas „Vienotība” deputāts, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas loceklis Valdis Gavars. Atbildes arī sagatavotas pēc apvienības „Saskaņas centrs”/ „Gods kalpot Rīgai!” 2009.–2013. gada pārskata un Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas materiāliem. Diemžēl no pārējām partijām atbildes mēs nesaņēmām.

Lasīt tālāk...

Kam uzticas iedzīvotāji?

2012. gada notikumi kļuva par izturības pārbaudi daudziem privātajiem māju pārvaldītājiem un apsaimniekotājiem. Vienus tarifu kāpums un iedzīvotāju parādu pieaugums spieda pārtraukt biznesu, otri, negodīgi izrīkojušies ar dzīvokļu īpašnieku naudu, vienkārši pazuda, bet bija arī trešie – tie, kas šajā grūtajā laikā izturēja un izpelnījās iedzīvotāju uzticību.

Par trešdaļu vairāk

Viena no visstraujāk augošajām namu pārvaldēm AS Rīgas namu apsaimniekotājs (RNA) nesen sagatavoja pārskatu par 2012. gadu. Izrādās: kamēr citi privātie uzņēmumi zaudēja klientus, RNA apsaimniekojamo māju skaitu palielināja par vienu trešdaļu. Par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju šajā laikā kļuva mums labi pazīstamais dzīvojamo māju apsaimniekošanas speciālists Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Igors Trubko.

Lasīt tālāk...

Nepalaidiet garām naudu!

Izskatot grozījumus pilsētas 2013. gada budžetā, Rīgas dome papildus piešķīrusi 25 tūkstošus latu energoauditu veikšanai daudzdzīvokļu mājās. Rīgas enerģētikas aģentūra aicina programmā piedalīties ne tikai pašvaldības namu pārvalžu klientus, bet arī dzīvokļu īpašnieku biedrības un kooperatīvās sabiedrības.

Līdz šim Rīgā ar pašvaldības atbalstu veikts 102 māju energoaudits (no tām 70 apsaimnieko SIA Rīgas namu pārvaldnieks). Atgādināsim, ka energoaudits ir mājai visnotaļ svarīga procedūra. Šis pētījums palīdz atklāt mājas „aukstās” vietas. Vadoties pēc apsekošanas rezultātiem, energoauditori dod iedzīvotājiem padomus par māju siltināšanu. Uzmanību: pilna renovācija šai gadījumā nepavisam nav obligāta. Varbūt mājā iespējams taupīt 20–30% siltuma, tikai ieliekot drošākas ārdurvis un uzlabojot cauruļvadu siltumizolāciju bēniņos, un tā nepabūt nav dārga procedūra.

Lasīt tālāk...