Trīsreiz lētāk nekā kaimiņiem

Gada sākumā iedzīvotāju vidū valdīja satraukums. Vieni jau bija saņēmuši apkures rēķinus, citi ar bažām vēl tikai gaidīja: laiks bija auksts, tātad par apkuri būs dārgi jāmaksā. Bet Latvijā ir arī mājas, kas pat visaukstākajā laikā spēj tik lēti izdzīvot, ka atliek vien pabrīnīties.

Nu, jā, tūlīt teiksiet, ka nevajag atkal reklamēt renovāciju. Piekrītu, nevajag. Latvijā renovēts simtiem māju, bet ne jau visās iedzīvotāji priecājas, ziemā saņemot namu pārvaldes izrakstītos rēķinus.

Bet par māju Jūrmalā, Plūdu ielā 4, ir atsevišķs stāsts. Daļēji tas ir arī par renovāciju, bet galvenokārt tomēr par dažu cilvēku uzņēmību, kuri nebaidījās riskēt un izšķīrās par jauno tehnoloģiju izmantošanu mājā. Pagaidām šis revolucionārais risks ir pilnībā attaisnojies.

Māja – muzejs

Jūrmala, protams, ir kūrortpilsēta ar vasarnīcām un elitāriem savrupnamiem. Bet tas tā, ja skatās no parādes puses. Mēs palūkosimies no iekšpuses, jo eksistē arī daudzstāvu paneļnamu Jūrmala, kurai labi zināmas visas sērijveida mājokļu problēmas.

Dzintaros Plūdu ielā 4 atrodas visparastākā piecstāvu „lietuviete”. Rajons nav no prestižākajiem, lai gan līdzās ir Lielupe un arī līdz jūrai nav tāls ceļš ejams. Kāpēc dzīvošanu šeit neuzskata par lielu greznību? Tāpēc, ka mājas Plūdu un Pliekšāna ielas rajonā būvētas pagājušā gadsimta 70. un 80. gados un ir krietni nolietojušās, pa koplietošanas telpām klejo nikni caurvēji.

Bet Plūdu ielā ir māja, uz kuru var iet kā uz muzeju. Tas ir nesen renovēts nams ar 45 dzīvokļiem. No vienas puses, ar siltināšanu tagad nevienu nevar pārsteigt, bet, no otras, šīs mājas iemītnieki pagājušajā ziemā visaukstākajā laikā par apkuri maksāja tikai 0,41–0,49 latus par dzīvojamās platības kvadrātmetru. Ieskatieties savos rēķinos un redzēsiet, ka paši namu pārvaldei atdevāt divas, trīs un pat četras reizes vairāk naudas.

– Atbrauciet paskatīties uz šejienes brīnumiem, – mūs aicināja Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku asociācijas priekšsēdētājs Jevgeņijs Bogdanovs. – No šīs mājas tiešām var pamācīties!

Būdami dziļi nobažījušies par 2013./2014. gada ziemas apkures rēķiniem, mēs nekavējoties posāmies ceļā uz Jūrmalu – tieši pamācīties.

Trīsreiz lētāk nekā kaimiņiem

Māja Plūdu ielā 4 izskatās kā konfekte. Taču pieredze mums jau sen iemācījusi neskatīt vīru pēc cepures – ārējais izskats neko daudz nepasaka par mājokļa reālo stāvokli. Tāpēc kopā ar Jevgeņiju Bogdanovu dodamies skatīt apsolīto brīnumu – individuālo katlumāju, ko iedzīvotāji ierīkojuši pagrabā.

– Pastāvīgi vēroju, kā tā darbojas, – saka Bogdanovs, – un sapņoju tādu pašu ierīkot mūsu mājā Pliekšāna ielā 96. Vienīgā nelaime, ka apkures katli nav lēti, un mūsu mājas iedzīvotāji pagaidām nav ar mieru uzņemties tādus izdevumus.

Mājas pagrabs ir tīrs un silts. Katli darbojas klusu. Iedzīvotāji ir apmierināti.

– Mums vispār būtu grēks sūdzēties, – saka Gaļina. – Kaimiņmājas pašvaldības namu pārvaldei par apsaimniekošanu maksā 45 santīmus par kvadrātmetru, bet mēs, reizē atmaksājot siltināšanai ņemto kredītu un maksājot par katlu uzstādīšanu, savam pārvaldniekam atdodam 65 santīmus par kvadrātmetru. Toties kaimiņi pagājušajā ziemā saņēma bargus rēķinus par siltumu – pa 1,50 latiem par kvadrātmetru, bet mēs mierīgi maksājām tikai 0,40–0,49 latus.

Trīskāršs ietaupījums – tas tiešām šķiet neticami. Kā mājai izdodas par siltumu maksāt par 70% mazāk salīdzinājumā ar kaimiņiem? Lai to noskaidrotu, uzaicinājām mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāvjus uz redakciju. Jautājumu par siltumu bija sakrājies milzum daudz, un vispareizākais ir uzdot tos praktiķiem.

Nav ļauna bez laba

Aleksandrs Gafts dzīvo jau aprakstītajā mājā Dzintaros. Viņš atceras, kā tur tika pieņemti lēmumi par dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanu, atdalīšanos no pilsētas namu pārvaldes un renovāciju.

– 2008. gadā atklājās, ka mūsu mājai ir lielas problēmas. Tā gluži vienkārši bija galēji nolaista. Divdesmit gadu iedzīvotāji bija apsaimniekotājam maksājuši lielu naudu, bet nekādus remontdarbus tā arī nebija sagaidījuši. Jumts tecēja tā, ka visi kakti bija slapji.

Tolaik māju apsaimniekoja uzņēmums Jūrmalas namsaimnieks. Dzīvokļu īpašniekiem ar pārvaldnieku nekādi neizdevās rast kopēju valodu.

– Pēdējais piliens bija konflikts par apsaimniekošanas maksu, – stāsta Boriss Galaktionovs, DZĪB Plūdu 4 pašreizējais valdes priekšsēdētājs. – Jau pirms pieciem gadiem namu pārvalde par apsaimniekošanu no mums iekasēja 0,46 latus par kvadrātmetru, taču arī tas likās par maz, un mēs tikām brīdināti, ka maksa tiks paaugstināta līdz 0,54 latiem par dzīvojamās platības kvadrātmetru.

Vispār jau mājai tas nāca tikai par labu, jo sašutušie iedzīvotāji sarīkoja kopsapulci un pieņēma rezolūciju: „Paaugstinājumam nepiekrītam!” Diemžēl namu pārvalde vēstuli ignorēja. Saņēmuši nākamo rēķinu, cilvēki saprata, ka viņiem izvirzīts ultimāts – pret kopsapulces gribu maksa bija paaugstināta.

– Tad arī mēs nodibinājām dzīvokļu īpašnieku biedrību. Bijām vieni no pirmajiem Jūrmalā, kas neizturēja un nolēma patstāvīgi pārvaldīt māju, – stāsta Boriss.

Taču pārņemt pārvaldīšanu vēl ir par maz. Māja bija plika kā baznīcas žurka. Vispirms iedzīvotājus putināja ar lieliem rēķiniem, bet pēc tam atklājās, ka remonta uzkrājumu daudzdzīvokļu mājai ir tik, cik kaķis uz astes var aiznest. Nākotne šķita bezcerīga. Dzīvokļu īpašniekiem gadiem vajadzētu krāt naudu pašiem nepieciešamākajiem darbiem.

– Tad nolēmām iesaistīties māju siltināšanas ERAF programmā, kas paredz mājas renovācijai 50% līdzfinansējumu no ES fondiem, – stāsta Aleksandrs Gafts.

Doma bija pareiza: vispirms veikt remontu, sākt taupīt naudu uz siltuma rēķina, bet pēc tam pakāpeniski atmaksāt kredītus un veidot uzkrājumus. Jabkurai citai mājai tāds risinājums varētu likties pārāk skarbs, bet Plūdu ielas 4. nama iemītnieki bija ar mieru, jo saprata, ka tā ir vienīgā izeja no strupceļa.

Tālāk seko pats interesantākais. Renovācija ir un paliek renovācija, Latvijā tā nav nekas jauns, taču, ja atmiņa neviļ, māja Plūdu ielā 4 bija pirmā, kas izšķīrās darbu gaitā pilnībā pāriet uz alternatīvo apkuri. Cilvēki vienkārši atteicās no uzņēmuma Jūrmalas siltums pakalpojumiem un sāka māju apsildīt paši ar savu katlu.

Līdz 75% ekonomijas

Tieši šo Plūdu ielas 4. nama pagrabā izbūvēto katlumāju mums parādīja Jevgeņijs Bogdanovs, reizē sūkstēdamies, ka tik lieliskas ietaises nav viņa paša mājā turpat līdzās, Pliekšāna ielā 96.

– Gribējām arī mēs apkures katlu uzstādīt, bet cilvēki diemžēl nobijās, – viņš saka. – Kā nekā jauns pasākums, lielas izmaksas. Tagad nožēloju, ka nepratu pārliecināt kaimiņus. Pašu katlumāja ļauj mājai ietaupīt līdz 75% siltumenerģijas.

Katlus uzrauga DZĪB Plūdu 4 nolīgtais kurinātājs Valerjans. Starp citu, viņš dzīvo turpat netālu un par siltumu maksā „pēc pilnas programmas”.

– Dzīvoju gluži tādā pašā mājā, – stāsta Valerjans, – un zinu, ka pērnajā decembrī mēs apkurei un ūdens uzsildīšanai patērējām 53 megavatus siltumenerģijas, ko piegādāja uzņēmums Jūrmalas siltums. Siltumenerģija Jūrmalā ir dārga, viens megavats maksā 62 latus, tātad mūsu māja par pakalpojumu samaksāja vairāk nekā 3200 latu. Toties māja Plūdu ielā, kur es strādāju, par kurināmo katlumājai iztērēja tikai 1350 latu. Tatad ekonomija visaukstākajā gadalaikā bija divas trešdaļas. Iedzīvotāji ir ļoti apmierināti.

Gaļina  pat atnes parādīt dzīvokļa rēķinus, lai mums būtu skaidrs, ka zema maksa par siltumu nav mīts.

– Redziet, apkure pagājušajā februārī – 0,41 lats par kvadrātmetru, ūdens uzsildīšana – 4,11 lati par kubikmetru, – viņa uzskaita. – Vēl mēs maksājam par cirkulāciju 3,71 latu. Man ir pusotras istabas dzīvoklis, un pat visaukstākajos pagājušās ziemas mēnešos es pārvaldniekam maksāju tikai 65 latus (šajā summā ir ierēķināta arī maksa par siltināšanai ņemto kredītu).

Jevgeņijs Bogdanovs klausās un piekrītoši māj ar galvu: Plūdu ielas 4. nama iemītinieki maksā 0,65 latus par kvadrātmetru, un šajā summā ir ierēķinātas gan siltināšanas izmaksas, gan apkures katla cena, bet līdzās esošo māju iedzīvotāji savam pārvaldniekam maksā 45–50 santīmus tikai par apsaimniekošanu vien. Un kur nu vēl prātam neaptveramie rēķini par siltumenerģiju.

Jā, te tiešām ir ko mācīties.

Gluži kā jaunbūve!

Bet kā daudzdzīvokļu mājas iemītnieki sadomāja uzstādīt paši savu apkures katlu?

– Pirms atdalīšanās no pašvaldības namu pārvaldes mēs palūdzām autoritatīvo speciālistu Valdi Zaķi veikt energoauditu. Pētījums parādīja, ka mēs daudzkārt pārmaksājam par siltumu. Piedevām vēl lielas šaubas radīja mājas kopējā siltumenerģijas skaitītāja rādījumi. Mēs nevēlējāmies vairs samierināties ar neprātīgajiem tarifiem un izlikties nemanām paviršo attieksmi pret mūsu māju, – saka Aleksandrs Gafts.

Iedzīvotāji ar balsu vairākumu nolēma: vajadzīga gan renovācija, gan jauns katls. Nav ko vilcināties. Arī valsts programma, tā sacīt, pagadījās pa rokai, un kāpēc gan nesaņemt 50% no renovācijas izmaksām, kamēr vēl Eiropa dod naudu?

– Pavisam darbiem mājā iztērējām 218 tūkstošus latu, no tiem tieši siltināšanai 164 tūkstošus, – stāsta Aleksandrs Gafts. – Vēl 54 tūkstošus izdevām par katlumājas ierīkošanu uncitiem papildu darbiem, kuri neietilpa siltināšanas programmā.

Izdevās atrast banku, kas izsniedz kredītu, pamatojoties uz naudas plūsmu aizņēmēja kontā. Tas nozīmē, ka neviens iedzīvotājs par kredīta atmaksāšanu neatbild ar savu nekustamo īpašumu, neviens dzīvoklis nav ieķīlāts. Aizdevums jāatmaksā 15 gadu laikā, bet tā neesot problēma.

– Par šo naudu nosiltinājām mājas fasādi, bēniņus un  pagrabu, nostiprinājām pamatus un uzlikām jaunu jumtu, iestiklojām lieveni, kas papildus nodrošina siltuma ekonomiju, – uzskaita Boriss Galaktionovs. – Tāpat arī pilnībā nomainījām apkures sistēmu un karstā ūdens vadu, dzīvokļos uzstādījām radiatorus ar termoregulatoriem, kāpņu telpās ielikām jaunus logus un pat uzstādījām gaismekļus ar kustības sensoriem. Pie viena nomainījām arī aukstā ūdens vadu, lai gan tas prasūja papildu izdevumus.

Pieķēra krāpšanā

Mājas īpašs lepnums, nerunājot par rekordzemo maksu par siltumu, ir ūdens skaitītāju rādījumu nolasīšanas elektroniskā sistēma. Kad dzīvokļos bija uzstādīti C klases ūdens patēriņa mērītāji, piepeši atklājās, ka māja tērē daudz mazāk ūdens, nekā uzrādīja uzņēmums Jūrmalas ūdens.

– Uzņēmums pieprasīja, lai mēs maksājam pēc mājas kopējā skaitītāja rādījumiem, un tas mums fiksēja 360 kubikmetru patēriņu mēnesī, bet iedzīvotāji tai pašā laikā nodeva dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumus aptuveni 120–130 kubikmetru kopapjomā, – skaidro Galaktionovs. – Mēs sākām prātot, kā var rasties tik liela starpība.

Vispirms uzņēmumam Jūrmalas ūdens nācās atmaksāt mājai naudu par 200 kubikmetriem ūdens, jo tas bija... pazaudējis mājas kopējā skaitītāja dokumentāciju. Tad DZĪB Plūdu 4 panāca, ka uzņēmums pieņem ekspluatācijā pašas biedrības uzstādīto C klases kontrolskaitītāju. Galvenais arguments – tādas klases mēraparātu neapmānīt.

– Tādus pašus ūdens mērītājus uzstādījām visos dzīvokļos, – turpina Galaktionovs, – turklāt aprīkojām tos ar rādījumu attālinātas nolasīšanas sistēmu. Tagad ūdens korekcija mājā samazinājusies līdz 5%. Jaunais kopējais skaitītājs fiksē 180 kubikmetru patēriņu mēnesī, aptuveni tikpat lielu apjomu uzrāda dzīvokļu īpašnieki.

Tagad nevienam nav iemesla žēloties, tāpēc arī maksājumu disciplīna uzlabojusies. Rēķini ir caurredzami, un tam ir milzīga nozīme.

Neviens nevar aizliegt

– Pats pareizākais lēmums bija mājā ierīkot savu katlumāju, – atzīst Aleksandrs Gafts. – Renovācija pati par sevi mums nebūtu nodrošinājusi tik lielu ekonomiju, ja mēs turpinātu maksāt par uzņēmuma Jūrmalas siltums dārgo siltumenerģiju. Šai ziņā esam pirmie un nemitīgi aicinām citus iedzīvotājus nākt ciemos, skatīties un pārliecināties, ka ekonomija ir reāli iespējama.

Apkurei Plūdu ielā 4 var izmantot kokskaidu granulas vai ogles. Ko par to saka pašvaldība, kura nevarētu būt īpaši apmierināta ar to, ka kūrorta zonā ir tāds gaisa piesārņojuma avots? Mājas pārstāvji apgalvo, ka pilsēta neiebilst.

– Paraugieties uz privāto sektoru viņpus ielai, – saka Aleksandrs Gafts. – Tur katrai mājai ir skurstenis un krāsnīs tiek mests viss, kas pagadās pa rokai. Mēs savu katlu kurinām atbilstoši Eiropas standartiem, mums ir C kategorijas atļauja gaisu piesārņojošas darbības veikšanai, esam sagādājuši visus nepieciešamos sertifikātus un uzstādījuši filtrus. Latvijā nav tādas iestādes, kas varētu aizliegt darbināt mūsu katlumāju!

Jūrmalas siltums negribēja atlaist

Dzīvokļi mājā Plūdu ielā 4 pēc renovācijas kļuvuši divreiz dārgāki. Iedzīvotāji priecājas, bet pilsētas varai šis projekts ir kā dadzis acī, jo, sekojot pirmās mājas paraugam, savas katlumājas var sarūpēt visa daudzstāvu Jūrmala. No vienas puses – ekonomija, no otras – kā tas izskatīsies, ja katra māja slies pret debesīm savu skursteni?

– Pilsēta ļoti nelabvēlīgi uztvēra mūsu projektu, dažādu ieganstu dēļ apturēja renovāciju, bet Jūrmalas siltums negribēja mūs svītrot no savu klientu saraksta, – atceras Boriss Galaktionovs. – Bet beigu beigās mēs kļuvām par ledlauzi, kas izlauza ceļu citiem kuģiem. Tagad līdzīgi var rīkoties visas Jūrmalas mājas.

– Tikai cilvēkiem jāzina, ka ceļā uz lētu siltumu ir daudz zemūdens akmeņu, – brīdina Aleksandrs Gafts. – Īpaši tas sakāms par administratīvo pusi, sadarbību ar pašvaldību. Tāpēc mēs visus aicinām: nāciet, jautājiet!

Kas maksā lētāk?

Viens no galvenajiem jautājumiem ir renovācijā un savas katlumājas ierīkošanā ieguldītās naudas atgūšanas laiks. Mājai Peldu ielā 4 viss ir aprēķināts. Dzīvokļu īpašnieku biedrība veic analīzi salīdzinājumā ar kaimiņos esošo piecstāvu namu.

Mājas valde rēķinās ar siltumenerģijas 75% ekonomiju, kas ļaus ietaupīt vismaz 12–14 tūkstošus latu gadā. Atrēķinot saņemto ES līdzfinansējumu, māja siltināšanā un rekonstrukcijā ieguldīja 136 tūkstošus latu, tātad nauda tiks atgūta pat ātrāk nekā 15 gados.

– Bet efektu izjūtam jau tagad, – apgalvo Galaktionovs. – Pirms pāris gadiem apkures sezonas laikā par trīsistabu dzīvokli nācās maksāt 170–180 latu, tagad maksa, ierēķinot visus kredītus, sarukusi līdz 100 latiem.

Kā daudzās renovētajās mājās, arī Plūdu ielā 4 ir viena problēma – cilvēki ātri pieraduši pie lētā siltuma un tā vietā, lai regulētu radiatorus, tur atvērtus logus.

– Sūdzas, ka esot karsti, – smej Aleksandrs, – bet stimula noslēgt radiatorus nav, jo savulaik mēs atteicāmies no domas uzstādīt individuālos siltumskaitītājus. Tāda sistēma mājai izmaksātu 5–7 tūkstošus latu, bet kam vēl lieki izdevumi, ja apkures rēķini tāpat nav lieli?