Iedzīvotājiem atbild galvenais namu pārvaldnieks

Šonedēļ namu apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks vadītājs Ervins Straupe sarunājās ar rīdziniekiem Latvijas Radio 4 tiešajā ēterā. Arī jūsu avīzes pārstāve piedalījās raidījumā un uzdeva galvaspilsētas galvenajam namu pārvaldniekam lasītājus interesējošus jautājumus.

Uzmanību! Draud briesmas izputēt

Ja jūs līdz 2014. gada 1. janvārim neuzstādīsiet ūdens skaitītājus, nāksies maksāt par ūdens korekciju visā mājā

– Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 paredz jaunu ūdens korekcijas sadales kārtību. Starpība jau no 1. oktobra tiek dalīta pēc mājas dzīvokļu skaita. Bet vai tā ir taisnība, ka no jaunā gada visu korekciju vajadzēs apmaksāt dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem, kuri nebūs uzstādījuši individuālos skaitītājus?

– Jā, tā ir taisnība, un šajā jautājumā mēs stingri ievērojam normatīvos aktus. No 1. janvāra maksu par korekciju tiešām dalīs uz dzīvokļiem bez skaitītājiem (ja tādi mājā ir, pretējā gadījumā par korekciju vienlīdzīgi maksās visi dzīvokļu īpašnieki – red.). Pirmos rēķinus tādu mājoķļu īpašnieki un īrnieki saņems jau februārī. Daudzstāvu mājās korekcija var sasniegt simtiem kubikmetru, un tas nozīmē, ka iedzīvotāji, kuru dzīvokļos nav uzstādīti skaitītāji, var saņemt rēķinu par simtiem latu. Tas ir ļoti nepatīkami, bet likumīgi. Iesaku izmantot līdz gada beigām atlikušās divas nedēļas, lai uzstādītu skaitītājus.

Kā sazvanīt?

– Kas notiek ar lielās namu pārvaldes centrālo tālruni? To nav iespējams sazvanīt! Lūdzu, pieņemiet darbā papildu operatorus.

– No 2. decembra sācis darboties mūsu centrālais informācijas tālrunis – 1900, uz līnijas dežūrēs daudz vairāk operatoru nekā agrāk. Pa šo numuru mūsu klientiem atbild uz juridiskiem jautājumiem, pieņem avārijas remonta pieteikumus utt.

Vēlamies pāriet!

– Vai var pāriet uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks aprūpē, ja pašreizējais privātais apsaimniekotājs mūs neapmierina?

– Var, šai nolūkā mājas pilnvarotajai personai jāuzraksta mums iesniegums. Mūsu speciālists sazināsies ar mājas aktīvistiem un pajautās galvenās ziņas par māju, lai sagatavotu apsaimniekošanas piedāvājumu. Ja mūsu ieplānotā maksa iedzīvotājus apmierinās un viņi pareizi noformēs balsošanas protokolu par pāreju, mēs noslēgsim līgumu.

Vai likumīgi atteica slēgt trīspusēju līgumu?

– Vasarā mēs savā mājā Kalnciema ielā 114 gribējām noslēgt trīspusēju līgumu par ārdurvju nomaiņu un domofona uzstādīšanu, bet namu pārvalde mums atteica. Nama pārzinis paziņoja, ka mūsu izraudzītajai firmai jāpiedalās iepirkuma konkursā.

– Tas nav pareizi, es noteikti šo jautājumu noskaidrošu. Atteikties slēgt līgumu ar iedzīvotāju izraudzītu firmu iecirknis varēja tikai vienā gadījumā – ja par šo darbu izpildi jau noslēgts līgums ar firmu, kura uzvarējusi mūsu iepirkuma procedūrā.

Šovasar līdzīgs pārpratums gadījās ar vienu māju Sarkandaugavā: iedzīvotāji paši izraudzījās firmu, kurai uzdeva saskaņā ar trīspusēju līgumu ielikt jaunus logus, bet iecirknis jau bija paspējis parakstīt līgumu par šiem darbiem ar dārgāku kompāniju, kura bija uzvarējusi iepirkuma konkursā.

Kāpēc drūp asfalts?

– Pie mūsu mājas beidzot salaboja ietvi, tagad varu izbraukt pagalmā ar ratiņiem. Diemžēl segums jau sācis drupt. Kur var sūdzēties par darbu kvalitāti?

– Namu pārvalde ļoti reti labo asfalta segumus par māju remonta uzkrājumiem. Parasti ar to nodarbojas Rīgas dome pašvaldības programmas ietvaros, tāpēc par seguma kvalitāti vajag sūdzēties izpilddirekcijā.

Kā uzstādīs skaitītājus 2014. gadā?

– Kad sāks darboties likumdevēju paredzētā jaunā dzīvokļu ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas sistēma?

– Oktobrī valdība beidzot pieņēma grozījumus normatīvajos aktos. 2014. gada otrajā pusē individuālos skaitītājus sāks uzstādīt par mājas kopējiem uzkrājumiem, ja dzīvokļu īpašnieki nenolems citādi. Domāju, ka tas ir pareizs lēmums. Līdzšinējā sistēma, kad katrs mājokļa īpašnieks pats varēja iegādāties skaitītājus un verificēt tos jebkurā firmā, nedarbojās. Diemžēl tā noveda pie lieliem ūdens „zudumiem”.

Grozītie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka līdz 2014. gada 1. jūlijam dzīvokļu īpašnieku kopībām ir tiesības pieņemt lēmumu par jauno skaitītāju klasi, kārtību, kādā tiks maksāts par to uzstādīšanu, utt. Ja iedzīvotāji tādu lēmumu nepieņems, spēlē iesaistīsies pārvaldnieks. Tieši viņš iegūs tiesības noteikt, kādus skaitītājus un par kādu cenu turpmāk uzstādīt dzīvokļos.

Mēs laikus esam sākuši gatavoties šai situācijai. Jau nākamā gada sākumā tiks izsludināta iepirkuma procedūra par tiesībām uzstādīt skaitītājus uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajās mājās. Nedomāju, ka mēs varēsim jauno ūdens uzskaites sistēmu ieviest uzreiz visās 4300 mūsu mājās. Vispirmām kārtām apkalposim mājas, kuras pašas būs pieņēmušas attiecīgu lēmumu, bet turpmāk aptversim arī tās, kuru īpašnieki līdz 2014. gada 1. jūlijam izvēli nebūs izdarījuši.

Paredzu, ka programmas ietvaros Rīgas namu pārvaldnieks rīdzinieku dzīvokļos uzstādīs augstas precizitātes ūdens mērītājus ar rādījumu attālinātas nolasīšanas sistēmu. Līdz šim iedzīvotāji skaitītāju datus nodeva piecu sešu dienu laikā, tāpēc arī bija tāds juceklis. Pēc attālināti nolasāmu skaitītāju uzstādīšanas visas ziņas mūsu sistēmā tiks nodotas vienlaikus.

Mēs plānojam datus par ūdens patēriņu dzīvokļos nolasīt nevis reizi mēnesī, bet gan pastāvīgi. Pateicoties jaunajai sistēmai, mēs redzēsim, kuros dzīvokļos ir problēmas – noplūde, skaitītāju bojājumi utt. Tad vairs mūsu inženierim nevajadzēs stāvēt pagalmā un zīlēt, kurā no 200 dzīvokļiem kaut kas nav kārtībā ar ūdeni. Turpmāk viņš to redzēs uz sava datora monitora.

Kad mēs sagaidīsim atbildi uz iesniegumu?

– Namu pārvalde laikus neatbild uz iesniegumiem! 8. oktobrī mēs nosūtījām dzīvokļu īpašnieku kolektīvu vēstuli un 9. novembrī saņēmām formālu paziņojumu, ka atbilde būs gatava tikai decembrī. Kāpēc tā notiek?

– Rīgas namu pārvaldnieks nav iestāde, tāpēc Iesniegumu likums uz mums neattiecas. Tomēr mēs uzskatām, ka labam pārvaldniekam iedzīvotājiem jādod atbilde likumā noteiktajā laikā. Piemēram, mums ir nodaļa, kas nodarbojas ar elektroniskajiem iesniegumiem, un tās speciālisti izsūta atbildes pat ātrāk, nekā paredzēts.

Taču ievērot 30 dienu termiņu ne vienmēr izdodas objektīvu iemeslu dēļ. Piemēram, ja vajag caurlūkot vecas tāmes. Ja nepaspējam galīgo atbildi sagatavot mēneša laikā, mēs nosūtām iedzīvotājiem informāciju, cik ilgi aizkavēsimies.

Ja jūs vispār neesat saņēmis atbildi uz savu iesniegumu, jums par to jāziņo tuvākajā Rīgas namu pārvaldnieka Klientu apkalpošanas centrā.

Vai sniegs tiks normāli tīrīts?

– Atnākusi ziema. Vai namu pārvalde ir gatava operatīvi novākt sniegu no jumtiem?

– Jā, mēs esam veikuši visus nepieciešamos iepirkumus jumtu tīrīšanai un māju kopšanai. Bet sirds dziļumos ceru, ka tik sniegota ziema, kāda bija 2010./2011. gadā, neatkārtosies. Pārāk daudz naudas prasa tādi sezonas darbi, nauda vārda tiešā nozīmē aiziet sniegā.

Kāpēc mums jāmaksā sveši parādi?

– Mūsu mājā kāds iemītnieks ilgus gadus nemaksāja rēķinus. Izrādījās, ka dzīvoklis ir ieķīlāts, un banka to pārdeva izsolē. Tagad kļuvis zināms, ka bijušā īpašnieka parādi atzīti par bezcerīgiem un jāsedz pārējiem mājas iemītniekiem. Kad tas beigsies?

– Mēs ar šo problēmu cīnāmies kopš 2011. gada. Esam gājuši uz Ekonomikas ministriju, piedalījušies Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas sēdēs, bet nekur neesam sadzirdēti. Rīgas namu pārvaldnieka ideja bijavienkārša: 10% no līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot dzīvokli izsolē, ir jānovirza komunālā parāda samaksai.

Tagad šis mūsu priekšlikums ir pilnībā aizmirsts. Iepriecina viens: Saeima sola pieņemt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, paredzot, ka bankrotējušu personu bezcerīgos parādus varēs norakstīt. Tostarp pārvaldniekam ļaus norakstīt apsaimniekošanas maksas parādu, bet uzņēmumiem Rīgas siltums un Rīgas ūdens – parādus par siltumu un ūdeni. Tā vismaz atbildība būs sadalīta starp visām ieinteresētajām pusēm.

Cik tērēs remontam?

– Cik daudz Rīgas namu pārvaldnieks paredzējis 2014. gadā tērēt remontdarbiem dzīvojamos namos?

– 2014. gada tāmēs esam piedāvājuši iedzīvotājiem remontdarbus kopsummā par vairāk nekā 8 miljoniem latu. Jāatzīst, ka dzīvokļu īpašnieki daudzās mājās šoruden izmantoja savas likumīgās tiesības sarīkot kopsapulci un nobalsot pret mūsu piedāvājumu. Parasti es priecājos, ka iedzīvotāji izrāda vienprātību, bat šajā situācijā nesaskatu neko labu.

Lielākā daļa māju vai nu atteicās veidot remonta fondu, vai arī pārtrauca iemaksas. „Mums neko nevajag,” saka iedzīvotāji, „iztiksim bez caurulēm-logiem-jumtiem-šuvēm utt”.

Atbildes vēstulēs es parasti iedzīvotājus brīdinu, ka tā viņi savu māju novedīs līdz avārijas situācijai un ārkārtas remonts viņiem izmaksās dārgāk nekā plānotais. Nav prātīgi pilnībā atteikties no uzkrājumu fonda radīšanas, jo avārijas gadījumā nebūs naudas, ar ko samaksāt par tās likvidēšanu.

Bet Rīgā ir arī veiksmīgi piemēri. Piemēram, daudz remonta darbu saskaņots iecirknī Jugla, kurš jau ilgus gadus šajos jautājumos mērķtiecīgi sadarbojas ar iedzīvotājiem.

Kāpēc maksu par remontu nesadala vienlīdzīgi?

– Dzīvoju Purvciemā un gribu pastāstīt par kādu namu pārvaldes lēmumu, kuram kategoriski nepiekrītu. Mūsu mājā plāno ielikt jaunus logus kāpņu telpā. Namu pārvalde maksu par jaunajiem logiem sadalījusi uz 12 mēnešiem un iekļāvusi apsaimniekošanas maksā. Iznāk, ka iedzīvotāji maksās proporcionāli dzīvokļa lielumam. Vienistabas dzīvokļiem būs jāmaksā mazāk, trīsistabu daudz vairāk. Kāpēc tā? Logus kāpņu telpā visi īpašnieki taču izmanto vienādi, neatkarīgi no dzīvokļa platības!

– Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto metodiku jebkuru remontdarbu kopējā vērtība tiek sadalīta proporcionāli dzīvokļa platības kvadrātmetriem. Jo lielāks dzīvoklis, jo vairāk kopīpašuma domājamo daļu tam pieder un jo lielākai jābūt īpašnieka dalībai mājas uzturēšanā.

Pēc līdzīga principa pirmo stāvu iemītnieki maksā par liftu, lai gan to nelieto.

Kā strādāt ar māju vecākajiem?

– Gada sākumā uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks vadītāji skaļi paziņoja, ka apsveic māju vecāko ievēlēšanu, jo esot daudz vienkāršāk sadarboties ar māju pārstāvjiem, nevis simtiem iedzīvotāju, no kuriem katrs prasa kaut ko savu. Kā jūs esat paredzējuši nākotnē strādāt ar māju vecākajiem?

– Tā ir viena no mūsu prioritātēm. Piemēram, patlaban daļa māju vecāko ir uzaicināta uz izglītojošu semināru. Tas ir jau otrais kurss, kas šogad noklausīsies neatkarīgu speciālistu lekcijas. Tādas tikšanās mēs turpināsim arī nākamajā gadā.

Kas notiek Rīgas namu pārvaldnieka kursos? Mēs māju vecākajiem stāstām par mājas pārvaldīšanas juridiskajiem un tiesiskajiem aspektiem, par dzīvokļu īpašnieku tiesībām un praktisko sadarbību ar namu pārvaldi. Mums ir lielas mājas, ar kurām strādāt bez pilnvarniekiem būtu ļoti grūti. Piemēram, 390 dzīvokļu nams Ozolciema ielā, kurš jau sen nodēvēts par Lielo Ķīnas mūri. Mums ir svarīgi, lai tādās mājās būtu gudras un zinošas pilnvarotās personas.

Tiesa, esmu dzirdējis, ka māju vecākie pēc mācībām dodas uz Rīgas namu pārvaldnieka iecirkņiem un pieprasa tiem pēc likuma pienākošos palīdzību, bet... iecirkņos šīm pilnvarotajām personām atsakoties palīdzēt. Tas nav pieļaujams, tāpēc esam nolēmuši līdztekus māju vecākajiem mācīt arī mūsu darbiniekus. Tieši pašreiz pirmā grupa nosūtīta uz lekcijām.

Kā nav kauna prasīt maksu par lodžijas apsildīšanu?

– Manā dzīvoklī ir vaļēja lodžija. Brīnos, kā pārvaldniekam nav kauna par šo platību man aprēķināt maksu par apkuri! Lai kur būtu interesējies par šo jautājumu, atbildi nekur neesmu saņēmis. Namu pārvaldes darbinieki tikai rausta plecus.

– Piedodiet, bet tādu kārtību nosaka normatīvie akti. Lodžiju un balkonu platība ir ietverta dzīvokļa kopējā platībā, tāpēc tai tiek piemēroti visi komunālie maksājumi (tiesa, ar pazeminātu koeficientu).

Pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, namu pārvaldei nebūtu grūti lodžijas un balkonus izslēgt no maksas par siltumu, bet tādā gadījumā palielināsies maksa par dzīvojamās platības viena kvadrātmetra apkuri.

Balsot pret sētnieku?

– Mūsu mājas sētnieks ir alkoholiķis. Visur valda netīrība. Ko darīt?

– Mēs izskatām visas sūdzības par sētnieku darbu, turklāt meistari var pārbaudīt darba iecirkni un pārliecināties, vai iedzīvotājiem ir taisnība. Dzīvokļu īpašnieki var uzrakstīt kolektīvu vēstuli vai ar balsu vairākumu pieprasīt nomainīt sētnieku. Teikšu godīgi, neapzinīgu sētnieku rotācija pie mums ir liela.

Kur paliek nauda par cirkulāciju?

– Gribētos zināt, kāpēc mūsu mājās tik dārgi jāmaksā par karstā ūdens cirkulāciju? Agrāk maksājām santīmus, bet nu jau trīs gadus šis pakalpojums maksā pāri par četriem latiem. Kur paliek šī nauda?

– Būtībā karstā ūdens cirkulācijas apmaksa ir daļa no mājas patērētā kopējā siltuma daudzuma sadales metodikas. Ja iedzīvotāji nemaksātu par cirkulāciju, viņi vairāk maksātu par ūdens uzsildīšanu un apkuri. Saskaņā ar Rīgas domes lēmumu šī maksa vienam dzīvoklim visās mājās līdzinās 10% no siltumenerģijas viena megavata cenas.

Visu naudu, ko iedzīvotāji samaksājuši par cirkulāciju, mēs nododam uzņēmumam Rīgas siltums.

Cik tagad maksā atkritumi?

– Daudzi cilvēki sūdzas par jauno kārtību, kādā tiek iekasēta maksa par atkritumu izvešanu. Valdība nolēmusi, ka maksa par atkritumu izvešanu jādala nevis ar deklarēto personu, bet gan dzīvokļu skaitu mājā. Vai tas ir taisnīgi? Ko var darīt namu pārvalde?

– Nē, mēs neuzskatām, ka jaunā atkritumu izvešanas apmaksas kārtība ir sociāli taisnīga. Bet likumdevēji patiešām ir pavēlējuši mums maksu par pakalpojumu dalīt ar dzīvokļu skaitu mājā, un mēs esam spiesti pakļauties. Šomēnes daudzi iedzīvotāji, saņemot kārtējo rēķinu, ievēroja, ka par atkritumu izvešanu jāmaksā trīs četras reizes vairāk. Tas skāris vientuļi dzīvojošus cikvēkus un mazas ģimenes. Pie jaunās sistēmas pensionāram vienistabas dzīvoklī jāmaksā tikpat, cik maksā liela ģimene, kas mājo četrās istabās. Mēs uzskatām, ka, ja reiz atteikties no maksas par atkritumu izvešanu dalīšanas pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita, tad vismaz vajadzēja to dalīt atbilstoši dzīvojamās platības kvadrātmetriem. Tagadējā kārtība noteikti izraisīs protestus, mēs jau izjūtam iedzīvotāju sašutumu.

Reizē aicinu mūsu klientus pievērst uzmanību tam, ka namu pārvalde atradusi veidu, kā atsevišķās mājās maksu par atkritumu izvešanu padarīt taisnīgāku. Mēs iesakām dzīvokļu īpašniekiem sapulcēties un pašiem pieņemt lēmumu par pakalpojuma cenas sadales metodiku. Piemēram, maksu par atkritumu izvešanu varētu aprēķināt proporcionāli dzīvojamās platības kvadrātmetriem (lieliem dzīvokļiem – vairāk, maziem – mazāk) vai arī proporcionāli deklarēto personu skaitam. Ja dzīvokļu īpašnieki paši šo jautājumu izlemj, Ministru kabineta noteikumos paredzētā norma zaudē spēku.