Rīgas ūdens draud ar jaunu tarifu

Drīz vien pēc Jaungada uzņēmums Rīgas ūdens iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā jauno ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu projektu. Galvaspilsētas ūdensapgādes uzņēmuma pakalpojumi uz vienu mājokli varētu sadārdzināties aptuveni par 1,42 eiro mēnesī. SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa norāda, ka tas ļaus uzņēmumam vairāk līdzekļu ieguldīt komunikāciju atjaunošanā.

Uzmanību, būs jāmaksā vairāk

Jaunos tarifus Rīgas ūdens slepenībā netur. Ir zināms, ka ūdens cenu uzņēmums vēlas paaugstināt līdz 0,65 eiro (0,457 lati) par kubikmetru, kanalizācijas pakalpojuma cenu līdz 0,66 eiro (0,464 lati) par kubikmetru. Vienotais tarifs dzīvoklim ar visām ērtībām būs 1,31 eiro par kubikmetru ūdens/kanalizācijas. Atgādināsim, ka pašreiz ūdensapgādes tarifs rīdziniekiem ir 0,517 eiro (0,361 lats), bet kanalizācijas tarifs – 0,511 eiro (0,359 lati) par kubikmetru. Vienotais tarifs šobrīd līdzinās 1,02 eiro par kubikmetru.

Kā redzat, iecerētais tarifu paaugstinājums ir visai jūtams. Ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija Rīgas ūdens plānu akceptēs, uzņēmuma pakalpojumu cena pieaugs par 30%.

Plānots, ka jaunie tarifi varētu stāties spēkā jau šā gada maijā.

Tērējam par 20% mazāk ūdens

Rīgas domes deputāti, kas darbojas Mājokļu un vides komitejā, vēlējās uzzināt, kāpēc pilsētas ūdensapgādes uzņēmuma pakalpojumi kļūst dārgāki, tāpēc pagājušajā nedēļā lūdza SIA Rīgas ūdens sniegt paskaidrojumus. Dagnija Kalniņa labprāt pastāstīja pilsētas tēviem, kādiem nolūkiem uzņēmums grasās tērēt papildu līdzekļus.

– Janvāra sākumā mēs tiešām vērsāmies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ar jaunā tarifa projektu un sakarā ar to bijām spiesti detalizēti pārbaudīt Rīgas ūdens attīstības plānus laika posmam līdz 2025. gadam, – pavēstīja Kalniņas kundze. – Mūsu galvenais mērķis ir un paliek tīra ūdens nepārtrauktas piegādes nodrošināšana rīdziniekiem. Ar vecajiem tarifiem, kas nav mainījušies kopš 2007. gada, to izdarīt ir kļuvis aizvien grūtāk.

Galvaspilsētas ūdenssaimniecībā vērojamas problēmas, galvenā ir tā, ka strauji samazinās ūdens patēriņš un centralizētās kanalizācijas pakalpojumu izmantošana. No 2007. līdz 2014. gadam mūsu sagatavotā un realizētā ūdens apjoms sarucis gandrīz par 20%. Paši saprotat: jo mazāk ūdens patērē rīdzinieki, jo augstāka ir tā pašizmaksa, tāpēc ka mums joprojām nākas uzturēt visu infrastruktūru – maģistrālos cauruļvadus, attīrīšanas iekārtas un tā tālāk. Pēdējo septiņu gadu laikā infrastruktūras uzturēšanas izmaksas kāpušas par 10%.

Palikušie maksā par aizbraukušajiem

– Tātad, jo mazāk cilvēku lieto pilsētas ūdensvadu, jo lielākas tīklu uzturēšanas izmaksas gulstas uz atlikušo Rīgas ūdens klientu pleciem, – turpināja skaidrot Dagnija Kalniņa. – Šīs izmaksas ir iekļautas ūdens un kanalizācijas tarifā, tāpēc to nākas laiku pa laikam pārskatīt.

Interesanti, ka ar notekūdeņiem situācija Rīgā ir nedaudz stabilāka, jo daļā pilsētas – Vecrīgā, Āgenskalnā un Čiekurkalnā – māju sadzīves kanalizācijas sistēmas ir savienotas ar lietus ūdens kanalizāciju. Tas nozīmē, ka attīrīšanas ietaisēs nonāk arī lietus ūdens, tāpēc notekūdeņu kopējais apjoms Rīgā nesamazinās tik dramatiski kā dzeramā ūdens patēriņš.

Sagaidām, ka mūsu uzņēmuma apgrozījums 2014. gadā sasniegs 38,5 miljonus eiro. Rīgas ūdens ieņēmumu līmenis joprojām ir stabils, tomēr tam ir tendence kristies (uzņēmuma vidējā peļņa – ap 180 000 eiro gadā – red.). Bet mūsu ūdensvadam nepieciešama vērienīga atjaunošana, tāpēc tarifi jāsakārto atbilstoši reālajai situācijai.

Jauna stacija Baltezerā, jaunumi arī Daugavgrīvā

– Pēdējo reizi ūdens un kanalizācijas tarifs Rīgā tika paaugstināts 2007. gada 1. oktobrī, un kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Par peļņu 2013.–2014. gadā, pastāvot iepriekšējām cenām, mēs nevaram pat runāt, – apgalvo Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja. – Bet šogad uzņēmumam attīstībā jāinvestē vairāk līdzekļu nekā iepriekšējos septiņos gados.

Daudzi jautā, kāpēc Rīgā vajadzīgs jauns ūdensvads, jaunas ūdens sagatavošanas stacijas. Šobrīd galvaspilsētā tiek ievēroti visi normatīvi, kas nosaka ūdens kvalitāti un kanalizācijas ūdeņu stāvokli pēc attīrīšanas.

Bet ļoti daudz vēl jādara. Piemēram, līdz 2015. gada otrajai pusei mums jāpaveic darbi, kam piešķirts līdzfinansējums no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Šā projekta ietvaros nākamajā mēnesī sāksies stacijas būvniecība Baltezerā, kas jau 2015. gada otrajā pusgadā nodrošinās dzeramā ūdens atdzelžošanu. Mēs esam gatavi iedarbināt jaunu tehnoloģisko ciklu attīrīšanas stacijā Daugavgrīvā, kas ļaus samazināt fosfora un ogļskābās gāzes saturu notekūdeņos atbilstoši ES direktīvu prasībām.

Rekonstrukcijai nepieciešams pusmiljards

– Nedaudz vēlāk turpināsim maģistrālā ūdensvada rekonstrukciju. Šobrīd mums ir divi uzņēmuma attīstības scenāriji. Pati pieredzes bagātākā ūdensapgādes un kanalizācijas projektēšanas kompānija Latvijā Aqua-Brambis pēc mūsu pasūtījuma veica Rīgas ūdens infrastruktūras tehniskā stāvokļa izvērtējumu. Speciālisti izstrādāja mums rekonstrukcijas plānu, saskaņā ar kuru uzņēmumam līdz 2018. gadam rekonstrukcijā jāiegulda 165 miljoni eiro, bet līdz 2025. gadam vēl 480 miljoni. Izpildīt šo prasību būtu grūti, tāpēc Rīgas ūdens darbinieki programmu samēroja ar reālajām iespējām, konkrēti ar jauno tarifu. Mēs taču saprotam, ka celt savu pakalpojumu cenu un ieguldīt naudu Rīgas ūdens attīstībā varam tikai pakāpeniski, atbilstoši savu klientu maksātspējai.

Ļaunuma sakne – elektroenerģijas sadārdzināšanās

– 2014.– 2015. gadā mēs plānojam tīklu uzlabošanai tērēt 64 miljonus eiro, bet no 2016. līdz 2018. gadam vēl 152 miljonus. Mums tās ir lielas summas, tomēr investīciju programma no ekspertu ieteikumiem atpaliks aptuveni par 50%.

Bet atgriezīšos pie tarifa celšanas iemesliem. Visi zina, ka pēdējo sešu gadu laikā cenas Latvijā ir ievērojami mainījušās. Rīgas ūdens pakalpojumu pašizmaksa ir atkarīga no ārējiem faktoriem, mūs ļoti ietekmē elektroenerģijas cena – elektrības rēķinu apmaksa paņem 10–12% no mūsu kopējiem izdevumiem. Elektroenerģijas tirgus atvēršana un gaidāmā cenu celšanās ir galvenais iemesls, kas lika mums Regulatoram iesniegt jaunā tarifa projektu. Neaizmirstiet arī to, ka kopš 2007. gada kilovata cena jau pieaugusi par 84%.

Otra lieta, kas ietekmē tarifu kāpumu, ir Rīgas ūdens pamatlīdzekļu nolietošanās un remonta cenu kāpums (diemžēl remonta darbu apjoms vecajā ūdensvadā ar katru gadu palielinās). 40% mūsu komunikāciju būvētas laika posmā no 1950. līdz 1990. gadam, daļa jau nokalpojusi savu laiku, bet daļa ūdensvada jau sākotnēji uzbūvēta nekvalitatīvi. Mums jādomā par cauruļvadu un citu iekārtu nomaiņu, lai nākotnē nebūtu jāpārmaksā par remontu. Tas vajadzīgs nevis uzņēmumam, bet gan patērētājiem – rīdziniekiem.