Elektrība zem lielas jautājuma zīmes

Bija plānots pavisam drīz, šā gada 1. aprīlī, liberalizēt elektroenerģijas tirgu. Ko tas nozīmētu vienkāršajiem patērētājiem? Elektroenerģijas cenu pieaugumu vidēji par 25–45% un nepieciešamību patstāvīgi izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. Martā savu dalību brīvajā tirgū pieteica trīs kompānijas – Latvenergo, Baltcom un BCG Riga, kuras faktiski piedāvāja vienādus tarifu plānus: no 16 līdz 16,9 eirocentiem par kilovatstundu. Taču pagājušajā nedēļā valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē tika nolemts elektroenerģijas tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām atlikt līdz nākamā gada 1. janvārim. „Elektrības” uzņēmumu prātos un kabinetos iestājās haoss.

Ministru prezidente iebilst

Uzreiz gan jāpaskaidro, ka koalīcijas padomes lēmums formāli nav saistošs. Lai reāli atliktu elektroenerģijas tirgus atvēršanu, Saeimai jāizdara grozījumi attiecīgajos likumos, kas pagaidām vēl nav izdarīts. Pret Saeimas priekšsēdētājas un partijas „Vienotība” līderes iniciatīvu iebilda Ministru prezidente Laimdota Straujuma:

„Liberalizācija plānota 1. aprīlī, un es neredzu pamatu to atlikt. Agrāk vai vēlāk tirgu nāksies atvērt jauniem spēlētājiem, un tas nozīmēs Latvenergo monopola likvidēšanu. Monopols vienmēr ir slikti. Pašreiz mēs ar ministriem un pašvaldību vadītājiem apspriežam, kādam vajadzētu būt mehānismam, kas nepieciešams elektroenerģijas cenu pieauguma kompensēšanai trūcīgajiem, maznodrošinātajiem un daudzbērnu ģimenēm. Ar naudu problēmu nav, nauda ir. Atlicis izlemt, kā to visu organizēt. Aprunājos ar ekonomikas ministru un Latvenergo pārstāvjiem. 1. janvāris – tā ir ziema, ja cenu pieaugums notiek ziemā, to vienmēr ir grūtāk pārciest nekā vasarā”.

Pašreizējais tarifs nesedz ražošanas izmaksas?

Ministru prezidente arī uzskata, ka tirgus atvēršanas atlikšana neglābs iedzīvotājus no elektroenerģijas cenu kāpuma. Atšķirība vienīgi tā, ka tirgus liberalizācijas gadījumā uzņēmums Latvenergo pats varēs noteikt elektrības cenu, bet slēgtā tirgū monopolistam jauno tarifu projektu nāksies saskaņot ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Premjerministrei taisnība tai ziņā, ka Latvenergo tiešām ir pamats jau šā gada martā vērsties SPRK ar jauno tarifu projektu, jo pašreizējais „starta” tarifs (0,1164 eirocenti par kilovatstundu) nesedz elektroenerģijas ražošanas izmaksas.

„Patērētājiem būtu svarīgi saprast, ka tarifu kāpums nav saistīts ar tirgus liberalizāciju,” situāciju skaidro pašreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. „Elektroenerģijas izmaksas Latvijā ietekmē valdības un Saeimas lēmumi, kuri tika pieņemti pēdējo gandrīz desmit gadu laikā kopš 2005. gada. Pirmkārt, tie ir lēmumi par atbalstu koģenerācijai – procesam, kad vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums, un atjaunojamajai jeb tā sauktajai „zaļajai” enerģijai. Latvija apņēmās, ka 40% no visas patērētās enerģijas būs „zaļā” enerģija. AS Latvenergo ir pienākums iepirkt šo „zaļo” enerģiju par paaugstinātu cenu, kas automātiski palielina patērētājiem piegādātās elektroenerģijas cenu. Pieaugot „zaļās” enerģijas ražotāju skaitam, pieaug arī kopējās elektrības izmaksas.

Otrkārt, pēckrīzes laikā, 2011. gadā, tika pieņemts ne visai pārdomāts lēmums par starta tarifa ieviešanu. Pieaugot „zaļās” enerģijas apjomam, kā arī kopējām ražošanas izmaksām un PVN, 2011. gadā elektroenerģijas tarifam bija jāpieaug par 45%. Meklējot veidus ka samazināt tarifa pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, tika pieņemts lēmums kā pārejas risinājumu ieviest starta tarifu pilnīgi visām mājsaimniecībām par pirmajām gada laikā patērētajām 1200 kilovatstundām (par nākamajām jāmaksā pēc pamattarifa – 0,1515 eirocenti par kilovatstundu).

Starta tarifs nesedz reālās elektroenerģijas izmaksas tāpēc AS Latvenergo (un tādā veidā arī valsts) to ik gadu dotēja ar 26 miljoniem eiro. Tādējādi valsts visu šo laiku sniedza sociālo atbalstu ne tikai tiem, kam tas patiešām nepieciešams, bet pilnīgi visiem, tai skaitā turīgajiem iedzīvotājiem un pat ļoti turīgajiem māju un jahtu īpašniekiem. Šādu pieeju nevar nosaukt par sistēmiski pareizu”.

Trūcīgajiem palīdzēs, pārējiem ne

Valdība bija plānojusi pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas šā gada 1. aprīlī trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem tarifu pieaugumu kompensēt, ar pašvaldību starpniecību piešķirot šim nolūkam īpašu pabalstu. Tas varētu mazināt triecienu trūcīgo ģimeņu budžetam pēc vienotu augstu elektroenerģijas tarifu ieviešanas.

Valdība savu plānu nemainīs arī gadījumā, ja tirgus atvēršana tiks atlikta līdz 2015. gada 1. kanvārim. Bet tā kā maznodrošinātas personas statusu saņēmušo cilvēku skaits Latvijā samazinās, no 870 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību reālo palīdzību saņems tikai neliela daļa. Pārējām pašām nāksies tikt galā ar elektroenerģijas cenas kāpumu.

Palīdzēja... Ukraina

Šobrīd jau diezgan droši var teikt, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana patiešām tiks atlikta līdz 2015. gada 1. janvārim. Koalīcijas partijas atzīst, ka viens no iemesliem tam ir... situācija Ukrainā. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa jau pagājušajā nedēļā sacīja, ka koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski. Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus.

Patērētājiem tas ir izdevīgi

Daudzas mājsaimniecības par tirgus atvēršanas atlikšanu tikai priecāsies, jo tas nozīmē, ka aprīlī mēs par elektroenerģiju vēl maksāsim pēc ierastajiem tarifiem. Tirgus atvēršana tiešām dotu jūtamu triecienu iedzīvotāju labklājībai. Pamatojoties uz Latvenergo un Baltcom piedāvātajām elektroenerģijas cenām mājsaimniecībām pēc šī gada 1. aprīļa, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir veicis aprēķinus par jauno elektrības tarifu ietekmi uz dažāda patēriņa Latvijas mājsaimniecību izdevumiem.

„Lai gan elektroenerģijas tirgus atvēršana manāmi ietekmēs mājsaimniecību izdevumus par elektrību, sadārdzinot tos par vairāk nekā 40% mājsaimniecībām ar mazu patēriņu (80 kilovatstundu mēnesī) un par ceturto daļu mājsaimniecībām ar vidēju patēriņu (175 kilovatstundas mēnesī), konkrēta tarifa izvēlei nav kritiskas nozīmes, jo piegādātāju dažādie piedāvājumi atšķiras par eirocenta desmitdaļām”, uzskata Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Tātad, ja Saeima pieņems grozījumus attiecīgajos likumos un uz pusgadu atliks elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, mājsaimniecības varēs uzelpot: tarifi necelsies, kamēr monopolists Latvenergo neiesniegs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jaunu tarifu plānu.

AS Latvenergo izmetusi miljonu vējā?

Toties uzņēmums Latvenergo no koalīcijas padomes lēmuma stipri cietīs, jo monopolists jau ieguldījis prāvus līdzekļus – aptuveni vienu miljonu eiro – jauno pakalpojumu reklāmas kampaņā. Uzņēmums plānoja no 1. aprīļa piedāvāt patērētājiem sešus dažādus tarifu plānus ar zīmolu Electrum un daudzu mājokļu īpašniekiem jau ir nosūtījis attiecīgo līgumu projektus.

Mainoties likumiem, kas regulē tirgus atvēršanu, AS Latvenergo paveiktais darbs izrādīsies veltīgs. AS Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa pašreizējo situāciju komentē šādi: „Pamatojoties uz valdības lēmumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu mājsaimniecībām, tiek pārtraukti klientu informēšanas pasākumi. AS Latvenergo viedoklis un klientiem būtiskā informācija par uzņēmuma aktivitātēm pēc tirgus atcelšanas būs pieejama pēc tam, kad tiks veiktas izmaiņas šobrīd spēkā esošajos likumos. Ja tiks pieņemtas izmaiņas likumdošanā par elektroenerģijas tirgus atvēršanu, tad visi līdz šim nosūtītie piedāvājumi un arī noslēgtie līgumi tiks anulēti. Saglabāsies arī līdz šim spēkā esošā norēķinu kārtība”.