Viņi nāk naktīs
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts Piektdiena, 20 Novembris 2015 16:41
Ķengaraga iedzīvotāji stāsta par dzīvokļos piedzīvotajām zādzībām!
Ķengaraga iedzīvotāja Anna Zeļenkova vērsās redakcijā, lai dalītos ar mūsu lasītājiem bēdīgā pieredzē. „Nekad nedariet tā, kā es,” viņa aicina. „Es nekad naktī neslēdzu ciet dzīvokļa durvis un tikai pēc pusgada aptvēru, ka zagļi pie manis nākuši regulāri, kā uz darbu!” Pēc iedzīvotāju domām, dažos Rīgas mikrorajonos zādzības kļuvušas biežākas.
„Pamodos un ieraudzīju svešu vīrieti!”
Pirms dažām nedēļām Anna pārdzīvoja īstu šoku:
– Kā ierasts, gulēt aizgāju agri, uzreiz nodzēsu gaismu. Dzīvokļa durvis nekad neslēdzu ciet, arī naktī ne, jo dzīvoju ceturtajā stāvā un ārdurvīm ir uzstādīta kodu slēdzene, gan jāatzīst, ka ne sevišķi laba. Lai gan parasti cieši guļu, šoreiz drīz pēc pusnakts pamodos. Izgāju priekšnamā un... ieraudzīju svešu vīrieti!
Zaglis nebija gaidījis dzīvokļa saimnieces parādīšanos un pa galvu, pa kaklu metās bēgt, līdzi paķerdams uz plauktiņa nolikto Annas somiņu.
– Pēc šī atgadījuma sāku analizēt pēdējo mēnešu notikumus un aptvēru, ka zaglis nebija atnācis pirmo reizi. Mums ar meitu mūždien likās, ka maciņā trūkst te piecu, te desmit eiro. Skaidrojām to ar izklaidību un tieksmi spontāni iepirkties. Bet nu sapratu, ka zaglis ar mums viltīgi izrīkojies: nācis regulāri, paņēmis no maka kādu naudaszīmi un gājis prom. Tā kā mēs necēlām trauksmi, blēdis pēc pāris dienām atkal droši varēja ierasties pēc „algas”. Bet pēdējā reizē paķēra līdzi manu somiņu, laikam jau no apjukuma.
Fakts
Tikai 5% mājokļu Latvijā ir aprīkoti ar signalizāciju pret zagļiem.
„Es nobijos no viņa, viņš no manis!”
Interneta forumos Ķengaraga iedzīvotāji spriež, ka dzīvokļu zādzību skaits mikrorajonā aug, turklāt zagļi kļuvuši pārdroši. Kāda sieviete stāsta: „Naktī piecēlos, lai padzertos, un ieraudzīju istabas vidū vīrieti. Es nobijos no viņa, viņš no manis, tā arī abi stāvējām tumsā, skatīdamies viens uz otru. Nezinu, cik ilgi tas vilkās. Beidzot zaglis pateica „Atvainojiet!” un devās uz durvīm, bet man no izbīļa sākās histērija.” Šajā gadījumā zaglis bija dabūjis vaļā no iekšpuses aizslēgtas dzelzs durvis. Acīmredzot kļūda bija tā, ka saimniece nebija izņēmusi atslēgu no slēdzenes.
Valsts policijas eksperti pastāvīgi atgādina, ka atslēga no zirnekļa tipa slēdzenes noteikti jāizņem, ja tā atrodas atslēgas caurumā, zaglis ar īpašu satvērēju var to no ārpuses pagriezt un atslēgt durvis.
Uzlauzt vienā minūtē
Pirms dažiem gadiem speciālisti aptaujāja Latvijas Atslēgmeistaru brālības biedrus par to, cik ātri profesionālis var uzlauzt lielāko daļu mūsu dzīvokļu durvīs ielikto slēdzeņu. Izrādās, lai uzlauztu vidēju slēdzeni, meistaram (tātad arī zaglim) nevajag vairāk par piecām minūtēm. Kāds tam iemesls?
Kā liecina pētījums, paši iedzīvotāji ir pārlieku optimistiskās domās par savu mājokļu drošību. 39% aptaujāto atzina, ka viņu dzīvokļi ir pietiekami labi aizsargāti, bet 13% savas durvis un slēdzenes uzskatīja par ideāli drošām. Pēc rīdzinieku domām, vislabāk viņu mājokļus aizsargā signalizācija vai pastiprinātas konstrukcijas ārdurvis, bet par otru efektīvāko drošības līdzekli viņi nosauca labu slēdzeni un suni mājās.
Diemžēl oficiālā statistika sagrauj iedzīvotāju ilūzijas. Aptuveni pusi dzīvokļu zādzību zagļi īsteno, uzlaužot vai vienkārši atslēdzot mājas vai dzīvokļa durvis, pārējos gadījumos viņi mājokļos iekļūst pa logiem, balkoniem vai garāžas durvīm. Par ko tas liecina? Tikai par to, ka dzīvokļu un māju īpašnieki joprojām paļaujas uz nezināmu ražotāju zemas kvalitātes slēdzenēm, kas Latvijā tiek ievestas galvenokārt no Ķīnas. Tikai 5% mājokļu Latvijā ir aprīkoti ar pazīstamu Eiropas vai Amerikas kompāniju ražojumiem.
Atslēgmeistari atzina, ka, ierodoties pēc dzīvokļu saimnieku izsaukuma, 70% gadījumu viņi „drošās” ķīniešu slēdzenes atver nepilnās piecās minūtēs, bet 30% gadījumu tam nevajag vairāk par minūti. Tikai ļoti retos gadījumos meistaram pie patiešām kvalitatīvas slēdzenes nākas pasvīst aptuveni stundu.
Pēc statistikas datiem zādzību kļūst mazāk
Pēc Valsts policijas datiem, 2014. gadā Latvijā reģistrēti aptuveni 12 tūkstoši dzīvokļu apzagšanas gadījumu, kas ir par tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā gadā. Lūk, kā izskatās vidēji statistiskā dzīvokļa zādzība:
■ Tipisks dzīvokļu apzadzējs ir vīrietis vecumā no 20 līdz 50 gadiem. Īpašu pazīmju nav, nacionalitātei nav nozīmes.
■ Īstu profesionāļu, piemēram, tādu, kas spēj atvērt durvis, pielāgojot pareizu atslēgu vai izgatavot jebkādus mūķīzerus, dzīvokļu zagļu vidū nav daudz, tomēr ir sastopami tādi unikāli kramplauži, kuriem pietiek uzmest skatienu atslēgai, lai pēc atmiņas izgatavotu tādu pašu.
■ Darbojas noziedznieku grupas, kas specializējas tikai labi aizsargātu dzīvokļu uzlaušanā, piemēram, izurbj slēdzenes no metāla durvīm.
■ Gadās, ka zagļi nozog dzīvokļa saimniekam atslēgas visnotaļ elitārās vietās (fitnesa centros, baseinos, klubos) un pēc tam izgatavo dublikātus, neķēpājoties ar mūķīzeriem. Tomēr lielum lielais vairākums – 60–70 procenti – ir amatieri narkomāni.
■ Vasarā zādzības lielākoties notiek no pulksten 9 līdz 10 un no 15 līdz 16. Ziemā grafiks ir nedaudz nobīdīts – zagļi izvēlas laiku pēc pulksten 16–17, kad sāk satumst. Daļa zagļu darbojas naktīs, kad mājokļu saimnieki guļ.
■ Nakts zagļi darbojas klusi, uz pirkstu galiem. Visbiežāk no viņiem cieš vieglprātīgi cilvēki, kas gulēt ejot neaizslēdz durvis, jo gaida atgriežamies kādu no mājiniekiem un, dzirdot troksni, nepievērš tam uzmanību, domādami, ka atgriezies gaidītais ģimenes loceklis.
■ Otra no nakts zagļiem cietušo kategorija ir cilvēki, kas lieto zemas kvalitātes šlepera slēdzenes, kuras iespējams atskrūvēt ar visparastāko skrūvgriezi.
■ Trešā kategorija ir cilvēki, kuri rūpēs par drošību ielikuši metāla durvis, bet gulēt ejot atstāj atslēgu slēdzenē. (To nekādā gadījumā nedrīkst darīt, īpaši, ja ir zirnekļslēdzene). Ļaundari ar speciālu rīku satver atslēgu no ārpuses un atslēdz durvis.
■ Nakts zagļi ņem lietas, kas atrodas tuvāk durvīm, – drēbes no pakaramā, somas, priekšnamā atstātus mobilos telefonus, mašīnu atslēgas, pēc kuru nozagšanas pazūd arī mašīnas.
Valsts policija aicina iedzīvotājus būt modriem un rūpēties ne tikai par savu mājokļu drošību, bet pieskatīt arī kaimiņu dzīvokļus. Ja dzirdat kāpņu telpā aizdomīgus trokšņus vai redzat, ka nezināmi cilvēki nes ārā no mājas kādas mantas, zvaniet Valsts policijai pa telefonu 110.
Vai videonovērošana palīdz?
Cilvēkus jau gadiem cenšas pārliecināt, ka no zagļiem var pasargāt domofons, taču prakse liecina, ka zagļi bez pūlēm iekļūst šādi aprīkotās kāpņu telpās.
Vēl ļaunāk, reizēm tieši domofoni uzrāda ļaundariemk tukšos dzīvokļus: ja uz zvanu neviens neatbild, tātad saimnieku nav mājās. Pēc ekspertu domām, daudz efektīvāk varētu palīdzēt mājas teritorijas videonovērošana. Taču jāatceras, ka to var ierīkot tikai atbilstoši likuma prasībām: kameras jāuzstāda tā, lai tās būtu vērstas tikai pret konkrēto māju, kā arī jāizrauga par kameras fiksēto personisko datu drošību atbildīga persona. Tāpat likums daudzos gadījumos nosaka, ka videonovērošanai jābūt reģistrētai Datu valsts inspekcijā.
