Ceļa zīme prasa 100% atbalstu?

Iedzīvotāji nevar aizliegt svešiniekiem novietot mašīnas zem saviem logiem, likuma prasības izrādās pārāk stingras.

Nesen liepājnieki pavēstīja mums interesantu stāstu, kas būs pamācošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri cenšas labiekārtot savas mājas un apkārtējo teritoriju. Izrādās, uzstādīt ceļa zīmes, kas liegtu svešiniekiem novietot mašīnas zem jūsu logiem, pēdējā laikā kļuvis ne tikai grūti, bet gandrīz neiespējami.

Īpašnieku kopības lēmums nav derīgs?

– Mūsu mājā nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība, mēs paši pārvaldām savu īpašumu, – pastāstīja mājas vecākā Larisa. – Liepājā tiek realizēti pagalmu labiekārtošanas projekti, pašvaldība piešķir līdzfinansējumu šo darbu veikšanai. Mēs nolēmām šogad piedalīties projektā un cita starpā paredzējām uzstādīt zīmes, kādas jau stāv gandrīz vai katrā Liepājas pagalmā, proti, 522. aizlieguma zīmi („Stāvēšanas aizlieguma zona”) un 842. papildzīmi („Tikai ar atļaujām”, mūsu gadījumā ar īpašnieku biedrības caurlaidēm).

Mēs veicām aptauju, un vairāk nekā 80% dzīvokļu īpašnieku piekrita, ka jāuzstāda zīme, kas aizliegtu svešām personām novietot automašīnas uz mūsu zemes. Lai tiktu ievērots taisnīguma princips (vietas maz, bet mašīnu iedzīvotājiem daudz), nolēmām katram dzīvoklim piešķirt tikai vienu parkošanās atļauju. Arī šo lēmumu apstiprināja īpašnieku kopība.

Starp citu, visus labiekārtošanas darbus mēs veicam sadarbībā ar kaimiņmāju, jo mums ir kopīgs pagalms. Arī kaimiņmājas iedzīvotāji ar balsu vairākumu atbalstīja zīmju uzstādīšanu.

Savas vēlmes rakstiski izklāstījām arhitektam, bet, kad ieradāmies uz tikšanos ar viņu, uzzinājām šokējošu jaunumu. „Zīmes labiekārtošanas projektā es ieplānot nevaru,” viņš sacīja. Kāpēc? Izrādījās, ka pret zīmju uzstādīšanu iebilst mūsu mājā esošā veikala īpašnieks, bet uzņēmums Latvijas valsts ceļi it kā nepieņemot zīmju uzstādīšanas pieteikumus, ja „par” nav balsojuši visi 100% īpašnieku.

Agrāk bija citādi...

– Bijām ļoti pārsteigti, – turpina mājas vecākā. – Mums jau bija sadarbības pieredze ar uzņēmumu Latvijas valsts ceļi, pirms kāda laika bijām uzlikuši pagalmā aizlieguma zīmi atkritumu vedējam. Toreiz lēmums tika pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu, neviena iestāde neprasīja, lai to atbalstītu pilnīgi visi dzīvokļu īpašnieki.

Gājām uz VAS Latvijas valsts ceļi vietējo nodaļu, arī tur, atsaucoties uz Civillikumu un Dzīvokļa īpašuma likumu, apgalvoja, ka zīmju uzstādīšanai nepieciešama 100% īpašnieku piekrišana.

Visam pamatā konflikts

– Te nu jāpiebilst, ka mūsu mājā esošā veikala īpašnieks ir konfliktā ar visiem mājas iedzīvotājiem, – teic Larisa. – Viņš izmanto mūsu pagalmu preču iekraušanai un izkraušanai. Katru dienu pa mūsu pagalmu braukā smagās mašīnas. Veikals ierīkots bijušā trīsistabu dzīvoklī. Īpašnieks veselus desmit gadus nemainīja sava nekustamā īpašuma statusu, līdz beidzot mēs piedraudējām no viņa iekasēt papildu maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Un nu jauns konflikta saasinājums. Veikala īpašnieks patiešām iebilst pret zīmes uzstādīšanu. Protams, esam lūguši arhitekta skaidrojumu, bet pagaidām nācies apstiprināt pagalma labiekārtošanas projektu bez aizlieguma zīmes.

Notikušajam ir viena dīvaina nianse. Pirms daudziem gadiem veikala īpašnieks pats iepretī ieejai uzkrāsoja dzeltenu līniju, kas aizliedz tur stāvēt mašīnām. Šo apzīmējumu viņš it kā esot saskaņojis ar VAS Latvijas valsts ceļi, lai gan lēmums netika piedāvāts apspriešanai kopsapulcē un neviens cits dzīvokļa īpašnieks savu piekrišanu netika devis. Tagad, ja kāds no mājas iemītniekiem novieto mašīnu pie dzeltenās līnijas, veikala saimnieks izsauc policiju un mašīnas īpašnieks saņem sodu.

Kas atļāva dzelteno līniju?

– Mēs pieprasījām dokumentus, uz kuru pamata veikala īpašnieks katru gadu pašrocīgi atjauno dzelteno apzīmējuma līniju (turklāt zīmē tik garu, kā ienāk prātā), taču uz mūsu rakstisko pieprasījumu šis cilvēks tik vien ir atbildējis, ka dokumentus esot apstiprinājusi VAS Latvijas valsts ceļi. Savukārt uzņēmumā mums pavēstīja, ka tādi dokumenti tur netiekot glabāti, kopija esot jāprasa no veikala īpašnieka. Kā redzat, loks noslēdzies! Lūdzu, palīdziet mums rast atbildes uz šādiem jautājumiem:

■ Cik daudziem dzīvokļu īpašniekiem jānobalso par jebkuras zīmes uzstādīšanu pagalmā, kurš ir mājas iedzīvotāju kopīpašums? Kādos gadījumos VAS Latvijas valsts ceļi var pieprasīt 100% īpašnieku balsojumu?

■ Cik daudzu dzīvokļu īpašnieku piekrišana vajadzīga, lai iekrāsotu ceļa apzīmējumu – dzelteno līniju, kas aizliedz noteiktā zonā novietot mašīnas?

■ Vai VAS Latvijas valsts ceļi var paskaidrot, ar kādu pamatojumu dzeltenā līnija parādījās pie mājas, teiksim, pirms desmit gadiem, vai arī tāda informācija tiešām netiek saglabāta?

Atļauja vajadzīga visiem

Ceļu satiksmes likums nosaka, ka satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību standartu un citu normatīvu prasībām uzrauga valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi (LVC).

Rīgā ar to nodarbojas LVC piederošā Satiksmes organizācijas pārvalde, ārpus galvaspilsētas – LVC reģionālās nodaļas.

Lai uzstādītu zīmes, kuru norādījumi obligāti pildāmi autovadītājiem, vajadzīga LVC speciālistu atļauja. Ja iedzīvotāji vēlas uzstādīt zīmi uz ielas, kas atrodas starp sarkanajām līnijām, viņiem vēl vajadzēs saņemt arī vietējās pašvaldības atļauju. Rīgā, piemēram, šādas atļaujas izsniedz Rīgas domes Satiksmes departaments, mazākās pašvaldībās – vietējā būvvalde. Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta informācijas, visbiežāk iedzīvotāji vēlas pie savas mājas uzstādīt norādījuma zīmi „Dzīvojamā zona”, kas automātiski paredz kustības ātruma samazināšanu līdz 20 kilometriem stundā.

Ja iedzīvotāji vēlas uzstādīt zīmes iekšpagalmā, ārpus sarkano līniju koridora, un zeme pieder pašiem dzīvokļu īpašniekiem, tad saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu patiešām vajadzīga 100% dzīvokļu īpašnieku piekrišana, skaidro VAS Latvijas valsts ceļi preses sekretāre Anna Kononova.

Neapmierinātie uzvar tiesā

Pēc portāla lvportals.lv informācijas, agrāk LVC tiešām saskaņoja zīmju uzstādīšanu ar nosacījumu, ka tam piekrīt konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieku vienkāršs vairākums. Taču dažos gadījumos tas kļuva par cēloni iedzīvotāju nesaskaņām un pat tiesvedībai. Tiesu prakse liecina, ka uzstādīt zīmi var, tikai pamatojoties uz visu dzīvokļu īpašnieku kopīgi pieņemtu lēmumu.

Arī tam, lai iezīmētu dzelteno līniju, kas aizliedz automašīnām stāvēšanu noteiktā pagalma daļā, būs vajadzīgas visu mājas dzīvokļu īpašnieku balsis. Cilvēkam, pēc kura iniciatīvas dzeltenā līnija parādījusies, pašam jāpierāda sava taisnība, uzrādot kaimiņiem VAS Latvijas valsts ceļi izsniegtu attiecīgu izziņu. Ja viņš to nevēlas darīt, mājas valdei nāksies dokumentu pieprasīt tiesas ceļā un, ja izrādīsies, ka dokumenta nav, – lūgt dzelteno līniju likvidēt.

Kāda vaina „ķieģelim”?

VAS Latvijas valsts ceļi speciālisti dod mājokļu īpašniekiem šādu padomu. Ja izdevies vienoties un savākt vajadzīgo parakstu daudzumu, iedzīvotāji parasti vēlas savā pagalmā uzstādīt 301. zīmi („Iebraukt aizliegts”) ar 842. papildzīmi („Tikai ar atļaujām”). Taču 301. zīme ir pārāk stingra, ja priekšā būs šis „ķieģelis” , pagalmā nedrīkstēs iebraukt ne neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna, ne taksometrs, ne vecāka iemītnieka tuvinieki, lai aizvestu sirmgalvi pie ārsta vai uz teātri. Prātīgāk ir uzstādīt 532. zīmi („Stāvvieta”) ar papildu informāciju, ka novietot mašīnas drīkst tikai ar atļaujām. Tādā gadījumā svešas mašīnas drīkstēs iebraukt un izbraukt no pagalma, bet stāvēt tajā tām būs liegts.

Svarīgi saprast arī to, ka uzstādīt pie mājas zīmi vai iekrāsot dzelteno līniju bez VAS Latvijas valsts ceļi atļaujas nedrīkst. Administratīvais sods par šo pārkāpumu ir no 70 līdz 280 eiro.