Mana pieredze, darbojoties dzīvokļu īpašnieku biedrībā
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Marts 2017
“Vēlos pastāstīt par dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB), kura nodibināta mājā Viestura prospektā 81, Rīgā. SIA ”Dekomet” šajā mājā ir 700 kvadrātmetru lielas neapdzīvojamās telpas īpašnieks. Piebildīšu, ka tā ir viena trešdaļa no dzīvojamās mājas kopējās platības. Par īpašnieku kļuvu pirms pusotra gada un uzreiz sāku aktīvi darboties DzĪB, jo mani uzaicināja kļūt par biedrības biedru. Aizpildīju anketu un jau pirmajā biedrības sapulcē tiku ievēlēts valdē. Kopā ar otru valdes locekli – dzīvokļa īpašnieku no blakus kāpņu telpas – sākām aktīvi darboties un vairākas reizes valdei ierosinājām skatīt jautājumu par pārvaldnieka maiņu. Pēc kāda laika kļuva skaidrs, ka divi valdes locekļi vēlas mainīt apsaimniekotāju, bet pārējie divi neko mainīt nevēlas. Personīgi mans viedoklis bija tāds, ka nekustamais īpašums biedrībai jāapsaimnieko pašai, bet maniem oponentiem šķita, ka tas ir pārāk riskanti. Sagatavoju visu informāciju par iespējamiem izdevumiem, kādi rastos, pārņemot māju savā pārvaldīšanā, darīju to zināmu valdei un visiem dzīvokļu īpašniekiem.
Šajā laikā mājā tika sasaukta jauna biedrības biedru sapulce, kurā noskaidrojās, ka iepriekšējās sapulces protokols, kurš apstiprināja manu ievēlēšanu valdē, ir pārāk vēlu sagatavots, tādēļ zaudējis spēku. Tā nu sanāca, ka valdē palika divi locekļi, vecās kārtības piekritēji.
Kā pareizi aizstiklot balkonu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Marts 2017
“Mans jautājums saistīts ar balkonu un lodžiju aizstiklošanu. 2014. gada 2. septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 Ēku būvnoteikumi, kuros noteikts, ka lodžiju aizstiklošanu drīkst veikt tikai pēc arhitekta sagatavotas vienotas skices visai mājai, kas saskaņota Būvvaldē. Cik saprotams, šie noteikumi tika pieņemti, lai saglabātu kaut cik vienotu pilsētas vizuālo tēlu, jo līdz šim valdīja džungļu likumi un katrs stikloja, kā mācēja un varēja atļauties. Patlaban katrai atsevišķai mājai ir savs vienotais projekts.
Jautājums – vai šie noteikumi attiecas arī uz bezrāmju stiklojumu? Šis modernais stiklošanas paņēmiens nodrošina pilnīgu caurspīdību, bez vertikālā dalījuma, tādēļ konstrukcija nespēj izkropļot fasādes risinājumu, jo ir praktiski neredzama. Tāpat ar bezrāmju stiklojuma palīdzību balkonu vai lodžiju nevar pievienot dzīvoklim, jo tas ir tā sauktais ”aukstais paņēmiens” bez siltināšanas elementu izmantošanas. Ja reiz bezrāmja stiklojumam saskaņošana ir nepieciešama, tad tas varētu attiekties uz lodžiju īpašniekiem? Bet balkonu īpašniekiem ir jāsaskaņo visas fasādes vienkāršotās renovācijas projekts?”
Iedzīvotāju naudai patīk, ka to skaita
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 12 Februāris 2017
Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks speciālisti atbild uz klientu jautājumiem
Katrs daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs labprāt gribētu aprunāties ar pārvaldnieku, lai sev interesējošos jautājumus uzdotu personīgi. Taču personīga tikšanās visbiežāk nav iespējama, tādēļ jautājumus uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks ērti var uzdot ar mūsu avīzes starpniecību. Rakstiet mums uz adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. un atbildes saņemsiet avīzē ”Darīsim Kopā!“.
Kur pazūd ūdens?
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 11 Februāris 2017
Latvijas dzīvojamā fonda lielāko daļu veido daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas, un skaitliski tas nozīmē desmitus tūkstošu. Taču nebūs pārspīlēts apgalvojums, ka teju vai pusē no šiem īpašumiem dzīvokļu īpašnieki cīnās ar ūdens zudumu problēmu. Atgādinām, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem mājas pārvaldnieka pienākums ir uzskaitīt starpību, kāda izveidojas starp dzīvokļu īpašnieku individuālo skaitītāju rādījumu summu un mājas ievades skaitītāja rādījumu. Šīs matemātiskās darbības rezultāts rēķinos parādās ailē ar nosaukumu ”Ūdens zudumi”. Nebūtu jau nekas sevišķs, ja vien dažu mēnesi par šo pazušanu nebūtu jāmaksā no 5 līdz pat 10 eiro.
Kādēļ jāmaksā par to, kas pazudis?
Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu noteic, ka katras mājas pienākums ir norēķināties par to ūdens daudzumu, kādu uzrāda mājas kopējais ievades ūdensskaitītājs. Gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieku nodoto individuālo skaitītāju rādījumu summa nesakrīt ar šo rādījumu, sākas interesantas lietas. Pēc būtības ir situācija – māja ir saņēmusi noteiktu daudzumu ūdens, bet to neviens nav izlietojis.
Jūrmala: Kā uzlabot māju pārvaldīšanu?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 11 Februāris 2017
Jūrmalas apsaimniekotāju asociācija, kas izveidota ar mērķi aizstāvēt dzīvokļu īpašnieku intereses, šā gada janvārī Kauguros organizēja pirmo semināru. Interese par iespēju uzklausīt neatkarīgu ekspertu viedokli par komunālajiem jautājumiem bija patiešām liela: semināra vakarā Kauguru kultūras nama zāle bija gandrīz klausītāju pilna.
Pirmā semināra tēma bija apsaimniekošanas maksas veidošanas principi, kādus pārvaldnieks drīkst noteikt dzīvokļu īpašniekiem. Daudzi jūrmalnieki atzīst, ka dzīvokļa rēķinus nesaprot, tādēļ nevar pateikt, vai maksa par dzīvokli noteikta godīgi. Jūrmalas apsaimniekotāju asociācija, kurā šobrīd jau ir piecas juridiskas personas, no darbības sākuma solīja palīdzību dzīvokļu rēķinu pamatotības analīzē un grūtu jautājumu atbilžu meklēšanā.
”Ūdens Jūrmalā kļuvis tīrāks”
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 11 Februāris 2017
Vicemērs Jānis Lediņš stāsta, cik šī gada ziemā pilsētas iedzīvotāji maksās par siltumu un kad pilsētā tiks iedibināta taisnīga apmaksas kārtība par sadzīves atkritumu izvešanu
Jūrmalas pilsētas komunālie dienesti katru dienu gādā par to, lai 50 tūkstoši iedzīvotāju nepaliktu bez siltuma, ūdens un apgaismojuma. Tie ir svarīgi uzdevumi, jo kūrortpilsētas garums ir 32 kilometri. Ko pašvaldība dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem sola, vai ir iespējams domē sūdzēties par komunālajiem jautājumiem – par to stāsta Jūrmalas vicemērs Jānis Lediņš.
„Ne tikai siltināsim, arī būvēsim!”
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 10 Februāris 2017
Apsaimniekošanas uzņēmuma Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde vadītājs Juris Vidžis stāsta, kā pārvaldnieks cīnās par iedzīvotāju tiesībām, un informē viņus par pienākumiem
Pagājušais gads apsaimniekotājiem nebija viegls – gada vidū valdība lēma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu aplikt ar pievienotās vērtības nodokli 21%, un nekādi nespēja vienoties, lai ļoti nekavētos māju renovācijas programmas sākšana. Smagi, ar lieliem strīdiem Saeimā apsprieda grozījumus Dzīvokļu īpašuma likumā. Tomēr, neskatoties uz to, stabili apsaimniekošanas uzņēmumi visas grūtības prata izmantot savā un klientu labā. Viens no šiem līderiem ir apsaimniekošanas uzņēmums Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde.
