Likuma izmaiņas var maksāt vairāk
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 18 Decembris 2016
Iespējams, ka jaunajā gadā daļa sētnieku var palikt bez darba. Vai izmaiņas gaida arī iedzīvotājus?
Jaunajā gadā lielākās izmaiņas iedzīvotājiem sagādās grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas stāsies spēkā no 2017. gada 1. janvāra. Izmaiņu būtība – lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo valstī noteikto mēneša darba algu, no 2017. gada 1. janvāra noteiks minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) līmeni.
Lai cik humāna būtu šo likuma grozījumu iecere attiecībā uz visnabadzīgākajiem valsts iedzīvotājiem, tomēr no patiesības neizbēgt – liela iedzīvotāju daļa, iespējams, paliks bez darba. Rīgas apsaimniekotāju asociācijā jau izskan brīdinājums par to, ka sētniekus un citus apsaimniekošanā strādājošos ar nelielu atalgojumu sagaida darbinieku skaita samazināšana jeb atbrīvošana no darba.
Zemes noma: cerēsim uz brīnumu!
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 17 Decembris 2016
Saeimas deputāti sākuši aizstāvošu cīņu par cilvēkiem, kuru mājas atrodas uz trešajai personai piederošas zemes
Pagājušajā nedēļā Saeimā «sakustējās» tā sauktais zemes īpašnieku jautājums, kaut arī Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kurš paredz trešajām personām piederošās zemes zem mājām piespiedu izpirkšanu, stāv bez virzības (turklāt parlamenta gaiteņos klīst runas, ka šajā sasaukumā tas tā arī pieņemts netiks). Tomēr opozīcijas deputāti ir atraduši citu pieeju – viņi piedāvā gada nomas maksas likmi 6% no zemes kadastrālās vērtības samazināt par vienu procentu – uz 5%. Deputāts Andrejs Elksniņš ir uzdrošinājies vēl vairāk – viņa piedāvājumā samazinājums ir uz pusi – 3% no zemes kadastrālās vērtības.
Kur pazudis Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likums?
Klementijs Rancāns: „Iedzīvotājiem atkal gatavojas iesmērēt likumu ar brāķi!”
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 17 Decembris 2016
Cilvēktiesību aktīvists ir pārliecināts, ka Dzīvojamo telpu īres likuma projekts nopietni ierobežos aptuveni 500 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju tiesības. Nav izslēgts, ka daudzi no viņiem tiks izputināti vai vispār riskē palikt bez jumta virs galvas! Ko darīt?
Šī gada novembrī Ekonomikas ministrijas pārstāvji paziņoja, ka par vienu no nākamā – 2017. gada prioritātēm viņi redz jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma projekta sagatavošanu pieņemšanai. Atgādināsim, ka jaunais likumprojekts ietver visnotaļ kardinālas prasības – beztermiņa īres līgumu atcelšanu un obligātu īres attiecību reģistrēšanu Zemesgrāmatā. Īrnieks, kurš ar sava dzīvokļa īpašnieku nebūs pārslēdzis terminētu līgumu un reģistrējis to Zemesgrāmatā, tiks uzskatīts par fiktīvu dzīvojamās platības aizņēmēju, tādēļ, pēc Ekonomikas ministrijas ieskata, nekavējoties izliekams uz ielas bez tiesas sprieduma.
Ko gatavo 500 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju?
Kas jauns Rīgas ziemeļos?
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 17 Decembris 2016
Ziemeļu izpilddirekcijas iecerēs ietilpst pagalmu remonti, soliņu uzstādīšana, jauna promenāde Juglā un Zilais karogs Vecāķu pludmalē
Atgādināsim, ka Rīgas lielā saimniecība ir sadalīta starp trim izpilddirekcijām. Lielākā galvaspilsētas teritorija atrodas Ziemeļu izpilddirekcijas pārraudzībā, kurā ietilpst šādas apkaimes: Berģi, Brasa, Brekši, Bukulti, Dreiliņi, Jugla, Mežciems, Purvciems Teika, Čiekurkalns, Jaunciems, Kundziņsala, Mangaļsala, Mežaparks, Mīlgrāvis, Pētersala-Andrejsala, Sarkandaugava, Trīsciems, Vecāķi, Vecdaugava un Vecmīlgrāvis. Kopumā pilsētas ziemeļu daļā dzīvo ap 210 tūkstoši rīdzinieku. Par to, kas šo cilvēku labsajūtai ir jau izdarīts, un kas ir tuvākajā plānā, stāsta direkcijas izpilddirektors Sergejs Hristoļubovs.
Promenāde taps arvien pievilcīgāka
Kaimiņi kāpņu telpā glabā savas grabažas!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 16 Decembris 2016
“Kā man rīkoties, ja augšējā stāva kaimiņi kāpņu telpu ir aizkrāvuši ar savām mēbelēm un citiem hlamiem, un visam piedevām – kāpņu telpas durvis arī aizslēdz, kaut arī es tam kategoriski iebilstu? Cik man ir zināms, kāpņu telpu nav atļauts izmantot personīgām vajadzībām, kur nu vēl turēt to aizslēgtu, jo tas ir pretrunā ugunsdrošības noteikumiem.” Autore – anonīma
Kurš atbild par kanalizācijas aku pagalmā?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 16 Decembris 2016
“Mūsu mājas pagalmā regulāri apkārt kanalizācijas akai ielūzt asfalts, jo ūdens izskalo grunti. Gribētu uzzināt, kura organizācija ir atbildīga par remontdarbu veikšanu vai varbūt pat kanalizācijas akas nomaiņu? Par kādiem līdzekļiem šādi darbi tiek izpildīti?” Gaļina
Kādēļ īrniekiem jāmaksā vairāk nekā dzīvokļu īpašniekiem?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 16 Decembris 2016
“Mēs dzīvojam Čiekurkalna 3. šķērslīnijā, Rīgā un mūsu māja ir avārijas stāvoklī. Pēc dzīvokļu īpašnieku lēmuma tika uzsākta līdzekļu krāšana remontam. Kopumā mājā ir 30 dzīvokļi, no kuriem 7 ir neprivatizēti. Tad, lūk, kamēr privatizēto dzīvokļu īpašnieki maksā 2,50 eiro par vienu dzīvokļa kvadrātmetru, tad mums, pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, spiež maksāt 5 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Turklāt mēs nemaz nevaram atteikties no maksāšanas, jo esam dzīvokļu rindā un baidāmies, ka Mājokļu un vides departaments mums atteiks dzīvošanai piemērota dzīvokļa ierādīšanu, ja redzēs, ka esam parādnieki par iepriekšējo dzīvokli. Kā risināt problēmu?” Inese
Uz jautājumu atbild Ingrīda Mutjanko, Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece.
