Aleksandrs Sakovskis: “Esam par godīgu konkurenci starp apsaimniekotājiem!”

Jo vairāk dzīvokļu īpašnieku Jūrmalā uzzinās par savām tiesībām, jo labāk būs viņu mājām!

Jūrmalā daudzdzīvokļu māju ar visdažādākajām problēmām ir daudz. Piemēram, vienā mājā iedzīvotāji maksā milzīgus rēķinus par ūdens zudumiem, citā – nesaprātīgi lielu naudas summu par apkuri. Ir mājas, kuras nespēj sagaidīt jumta remontu, kaut gan tas tek jau gadiem. Kā rīkoties īpašniekiem, kuri nevēlas neko daudz, – tikai padarīt dzīvi komfortablāku, vienlaicīgi ekonomējot naudu? Par to Kauguru iedzīvotāji jau vairākus mēnešus var klausīties Jūrmalas namu pārvaldnieku asociācijas rīkotajos semināros.

Sabiedriskā kontrole

Jūrmalas namu pārvaldnieku asociācija ir organizācija, kas dibināta ar mērķi sniegt zināšanas dzīvokļu īpašniekiem un veicināt viņu sadarbību ar apsaimniekošanas organizācijām kopējas valodas meklējumos. Pašlaik asociācijā jau ir iesaistījušies astoņi apsaimniekošanas uzņēmumi un dzīvokļu īpašnieku biedrības. Jāatzīmē, ka viens no asociācijas biedriem ir pilsētas lielākais apsaimniekošanas uzņēmums – Jūrmalas namsaimnieks.

– Nesen sapratām, ka pienācis laiks ne tikai runāt ar iedzīvotājiem, kuri ir ieinteresēti un apmeklē mūsu organizētos ikmēneša seminārus, bet vērsties pie apsaimniekotājiem, – stāsta Jūrmalas namu pārvaldnieku asociācijas vadītājs Aleksandrs Sakovskis.

Apsaimniekotāji pulcējās vienkopus

Marta beigās Jūrmalas apsaimniekotāji sapulcējās vienkopus asociācijas sēdē. Pasākumā piedalījās kā nelielu biedrību pārstāvji, kuri apkalpo tikai vienu divas mājas, tā arī īsti giganti – uzņēmumi, kuru saimniecībā ietilpst simtiem māju. Pirmajā brīdī nav saprotams – kas gan viņus var vienot?

– Izrādās, kopīgu problēmu ir pietiekami, – uzsver A. Sakovskis. – Mēs pirmo reizi apspriedām, kā kopīgi strādāt, lai uzlabotu klientu apkalpošanu Jūrmalā, kā izpildīt daudzās likumu prasības, kā nepārkāpt savstarpējo attiecību ētiku.

Apsaimniekotāju maiņa nedrīkst apgrūtināt

Saspīlējums apsaimniekotāju starpā var rasties brīžos, kad kāda māja nolemj mainīt apsaimniekojošo organizāciju. Šāda lēmuma pieņemšanai neapmierinātās mājas dzīvokļu īpašniekiem jāsasauc kopsapulce un ar balsu vairākumu jāpieņem lēmums ”par” apsaimniekotāja maiņu. Kas notiek pēc balsojuma?

– 25. aprīlī asociācijas biedri atkal pulcēsies, lai lemtu, kā vislabāk nodot māju no vienas organizācijas otrai, lai no tā vismazāk ciestu iedzīvotāji. Kā labu piemēru var minēt mājas Drosmes ielā 2 pieredzi. Dzīvokļu īpašnieki bija neapmierināti ar esošā apsaimniekotāja darbu un vērsās asociācijā ar jautājumu – kā labāk rīkoties? Rezultātā viņi jau ir saņēmuši trīs citu apsaimniekošanas organizāciju piedāvājumus un tāmes, bet esošais apsaimniekotājs ir apņēmies strādāt pie sava pakalpojuma uzlabošanas. Pilnīgi iespējams, ka dzīvokļu īpašniekiem nemaz nevajadzēs mainīt savu apsaimniekotāju.

Kvalitāti – lielāku, rēķinus – mazākus!

– Nākamībā asociācijas sēdēs piedalīsies pilsētas domes un komunālo pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, – sola A. Sakovskis. – Esmu pārliecināts, ka kopā varēsim strādāt pie sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas, rezultātā samazināsies dzīvokļu īpašnieku rēķini.

Dzīvokļu īpašnieku izglītošanai paredzētie semināri turpināsies līdz maija beigām.

– Mēs saskārāmies ar problēmu, ka liela daļa pilsētas iedzīvotāju nav apmierināti ar apsaimniekošanas kvalitāti savās mājās, – stāsta A. Sakovskis,
– taču šie cilvēki arī nezina, kā kontrolēt naudu un remontdarbus, kā vispār sadarboties ar apsaimniekotāju. Jo vairāk dzīvokļu īpašnieki uzzinās par savām tiesībām, jo labāk būs visiem.

Acīmredzami iedzīvotāji to ir sapratuši, tādēļ semināru laikā Kauguru kultūras nama zāle ir klausītāju pilna.

Laiks renovēt!

Jūrmalas namu pārvaldnieku asociācijas plānos ietilpst labas sadarbības iedibināšana ar pilsētas pašvaldību. Asociācijas pārstāvju tikšanās laikā ar pilsētas vicemēru Jāni Lediņu tika panākta vienošanās par sadarbību komunālo jautājumu risināšanā.

Tikai apvienotām pūlēm Jūrmalā no sastinguma punkta iespējams izkustināt jautājumu par dzīvojamā fonda renovāciju. (Pēc finanšu institūcijas Altum statistikas, Jūrmalā nav neviena projekta, kurš būtu īstenots, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kaut gan citās Latvijas pilsētās šādas mājas ir vairāki desmiti).

– Mājās Jūrmalā sevišķi svarīga ir ūdensvadu nomaiņa, jo vēsturiski šeit bijis ūdens ar ļoti augstu dzelzs saturu, tādēļ caurules ir ”aizaugušas”, – uzskata asociācijas vadītājs.

Pilsētai laiks iesaistīties

Pilsētas dome iedzīvotājiem var sniegt palīdzību ar dažādu programmu starpniecību. Piemēram, Rīgas dome uzņemas 80% izmaksu segšanu, kas saistītas ar projekta dokumentācijas sagatavošanu ēku renovācijai. Turklāt Jūrmala pilsētas līmenī varētu risināt individuālo ūdens skaitītāju jautājumu. Kamēr jūrmalniekiem dzīvokļos nav liegts izmantot visādus, arī viszemākās klases ūdens skaitītājus, pilsētai neuzvarēt cīņu par ūdens zudumu izskaušanu.

– Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka Jūrmalā ūdens maksā ļoti dārgi, tādēļ katrs ”pazaudētais” vai arī kāda lietotāja nelikumīgā ceļā iegūtais kubikmetrs sāpīgi sit pa pārējo kaimiņu naudas makiem, – atgādina A. Sakovskis. – Pilsētai ir jāiejaucas, un mēs būsim tie, kas risinās sarunas ar vietējo varu.

Nauda gaida tērētājus

Semināru laikā daudzus jautājumus aktualizē paši pilsētas iedzīvotāji. Pavasaris dara savu – beidzamajā tikšanās reizē klausītājiem bija ne mazums jautājumu par pagalmu labiekārtošanu.

– Dzīvokļu īpašnieki vienkārši nezināja, ka domē jau ir mērķprogramma, kuras ietvaros katra māja sava pagalma labiekārtošanai var saņemt līdz 4000 eiro (jeb 90% no kopējām izmaksām). 2017. gadā programmā varēja piedalīties piecas mājas, bet naudai pieteicās tikai viens pretendents. Domāju, ka izskaidrojums tam ir sliktais iedzīvotāju informētības līmenis, – uzskata A. Sakovskis.

Lūk, vēl viens iemesls, lai apmeklētu asociācijas rīkotos seminārus – būs iespēja uzzināt ne tikai savas tiesības, bet pat saņemt naudu pagalma labiekārtošanai!