Aleksandrs Vaļetovs: «Avāriju vajag paredzēt, nevis likvidēt, kad jau notikusi!»

Daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieks – kas viņš ir un kā labā strādā?

Aleksandrs Vaļetovs ir pazīstams namu pārvaldnieks Jūrmalā un ar avīzes lasītājiem ir gatavs dalīties savā pieredzē par attiecībām, kas izveidojas starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekošanas uzņēmumu, par daudziem šo attiecību smalkumiem, kurus vienkāršs mājas iedzīvotājs pat nenojauš. Aicinām paskatīties uz mājas apsaimniekošanu ar laba apsaimniekotāja skatu.

Jūrmala mainās uz labu

2016. gadā neliels Jūrmalas namu apsaimniekotāju pulciņš vērsās Rīgas apsaimniekotāju asociācijā (RIGAA) pēc palīdzības un padoma, kā labāk organizēt apvienošanos. Ar galvaspilsētas amatabrāļu palīdzību viss izdevās, tagad Jūrmalā arī ir sava namu apsaimniekotāju asociācija (JNAA) Aleksandra Sakovska vadībā. Asociācija ir izveidota, lai sniegtu konsultācijas iedzīvotājiem un palīdzētu izvairīties no nokļūšanas sliktu apsaimniekotāju rokās.

Galvenais ieguvums – ar Rīgas asociācijas palīdzību Kauguru kultūras namā dzīvokļu īpašniekiem tika organizēti tematiski semināri, kuros piedalījās gan pilsētas domes deputāti, gan komunālo pakalpojumu uzņēmumu pārstāvji. Pieredzē dalījās arī apsaimniekotāji ar ”stāžu”.

Milzīga pozitīva loma iedzīvotāju izglītošanā ir avīzei ”Darīsim Kopā!”, kas tiek izdota divās valodās. Avīzē var atrast daudz piemēru un to risinājumus, turklāt neviens sižets nav izdomāts, tie ņemti tikai no reālas dzīves. Publikācijas noder ne tikai dzīvokļu īpašniekiem, bet arī namu apsaimniekotājiem, jo skaidro jaunumus likumdošanā un ļauj iepazīties ar kolēģu darbu.

Atbilde ierastā – “Naudas nav!”

– Vēlos lasītājiem pastāstīt, kā es kļuvu par namu apsaimniekotāju. Dzīvoju 1974. gadā būvētā kooperatīva mājā, esam izveidojuši dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību un uzkrājuši ne mazums zināšanu, sevišķi beidzamajos gados. Šajā sabiedrībā man bijuši dažādi pienākumi, bet īsto darba praksi ieguvu pēc tam, kad 2005. gadā mani ievēlēja par kooperatīva valdes priekšsēdētāju. Redzat, nav viens un tas pats – būt valdes loceklim vai uzņemties atbildību par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu īstenošanu dzīvē.

Sākumā man nācās pacīnīties ar iepriekšējo mūsu kooperatīva ”caru valdītāju”, kura galvenā darba metode bija nevis draudošo avāriju paredzēšana, bet gan to seku likvidēšana. Rezultātā viņš ”dzīvoja” uz avāriju rēķina. Šim cilvēkam uz visiem lūgumiem bija viena atbilde: “Naudas nav!” Sliktākais tolaik bija pieredzes trūkums – nebija ne atbalsta, ne kārtīgu zināšanu, ne arī pieredzējušu cīņubiedru padoma. Katrs ”vārījās savā sulā”.

Manas karjeras sākums izrādījās īpaši grūts, jo kooperatīvu visiem spēkiem nācās glābt no bankrota. Bija jādzēš milzīgi parādi, kurus bija uzkrājis iepriekšējais vadītājs, un tikai pēc tam mēs varējām palēnām nostabilizēties. Šāda pieeja ļāva savest kārtībā mājas komunikācijas, tās pilnībā atjaunojot. Atšķirībā no iepriekšējā vadītāja es nelāpīju caurumus, lai tūlīt piedzīvotu jaunus plīsumus un nauda iztērētos avāriju likvidēšanā, bet mājā pilnībā nomainīju komunikācijas uz jaunām.

Meistars “uz visām kantēm”

– Šolaiku aktīvistiem, kuri paši vēlas saimniekot, ir nesalīdzināmi vieglāk. Ir mainījusies likumdošana, radušies daudzi uzņēmumi, kooperatīvi, biedrības, pat individuāli pārvaldnieki, kuri gatavi apsaimniekot mājas. Ja iedzīvotāji ar kaut ko nav apmierināti, tad nomainīt biedrības vadību nekādas pūles nesagādā – vietā var pieaicināt izglītotu un gudru speciālistu.

Taču, ja vēlaties apsaimniekot savu māju, gatavojieties pārbaudījumiem. Es kā apsaimniekotājs ar pietiekami lielu stāžu uzskatu, ka cilvēkam, kurš pretendē uz šo posteni, ir jābūt zinošam daudzos praktiskos jautājumos. Jāprot analizēt ciparus, jāpārzina tehnoloģijas, lai mājai atrastu optimālākos risinājumus, jāprot ieraudzīt iespējamos avāriju draudus un tos novērst. Turklāt pārvaldniekam šajos laikos ļoti daudz jādara pašam savām rokām, nav jākaunas vajadzības gadījumā ķerties pie slotas, lāpstas un citiem instrumentiem. Turklāt pārvaldniekam jābūt ne tikai tehniku saprotošam cilvēkam, viņam jābūt arī labam psihologam, savaldīgam, labi jāsaprotas ar cilvēkiem. Vienlaicīgi viņš atbilstoši amata pienākumiem strādā arī par parādu piedzinēju, tāmētāju, internetā apgūst jaunās tehnoloģijas un materiālus, sameklē tos veikalos un noliktavās, prot tirgoties un, vajadzības gadījumā, arī kaulēties. Skaists pārvaldnieka pienākums ir būt dārzniekam savai mājai – saplānot stādījumus un pēc tam par tiem rūpēties: ravēt, laistīt, apgriezt.

Piebildīšu, ka vajadzības gadījumā būs jātiek skaidrībā par jumta ikgadējo apkopšanu, jāuztur noliktava, jābūt darbu uzraugam, jāpārzina grāmatvedības pamati un pēc iespējas biežāk jāorganizē svētki iedzīvotājiem – tie saliedē kā lielus, tā mazus.

Lūk, tādam īsumā jābūt pārvaldniekam, kurš godprātīgi nolēmis pildīt amata pienākumus.

Kā būt atklātam un godīgam?

Mājas pārvaldnieks nedrīkst būt vienaldzīgs attiecībā pret iedzīvotāju īpašumu. Galvenais, viņam jāpatur prātā cilvēks – dzīvokļa īpašnieks, kurš pārvaldniekam maksā par labi padarītu, godprātīgu darbu. Pirmais pārvaldnieka bauslis ir šāds: esi kārtīgs, dari visu atklāti. Tas nozīmē – sniedz atbildes uz visiem (bez izņēmuma) iedzīvotāju jautājumiem, panāc, lai visas komunikācijas mājā strādātu nevainojami un iedzīvotāji pilnā apjomā saņemtu visus paredzētos pakalpojumus.

Ļoti svarīgi nodrošināt, lai katrs dzīvokļa īpašnieks dažas dienas pirms mājas kopsapulces saņemtu rakstveida atskaiti par padarītajiem darbiem iepriekšējā gadā (mēs savā mājā to sagatavojam latviešu un krievu valodā). Atskaitē jābūt norādītam, kādi darbi mājā ir paveikti, cik naudas par to samaksāts. Tāpat ir jābūt pilnīgai atskaitei par kooperatīvā saņemtajiem finanšu līdzekļiem, lai dzīvokļu īpašnieki precīzi zinātu, no kādiem avotiem nauda nākusi un kā tā tērēta. Sagatavošanās darbi jāveic, lai iedzīvotāji uz sapulci atnāktu zinoši, varētu pilnvērtīgi piedalīties tās darbā un uzdot jautājumus. Atskaite izslēdz dažādus minējumus, aizdomas un baumas.

Mūsu māju kopsapulcēs iedzīvotājiem tiek izsniegts arī nākamā gada budžeta plāns. Jebkurā brīdī pārvaldniekam jābūt gatavam atbildēt, cik naudas ir mājas bankas kontā. Tie ir dzīvokļu īpašnieku līdzekļi, un to izlietojums nedrīkst būt noslēpums. Nauda jātērē lietderīgi, nevis izrādīšanās pēc. Piemērs – kādēļ katrus trīs gadus mainīt kāpņu telpu ārdurvis, ja naudu lietderīgāk ieguldīt mājas komunikāciju atjaunošanā?

Svarīgākais – labā slava

Galvenais, lai mājas pārvaldnieks rīkotos likumā noteiktajās normās, ievērotu biedrības statūtus un dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumus, jo augstākā vara mājā pieder dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei un tās lēmumi ir likums visiem.

Ja pārvaldnieks godprātīgi izpilda uzticētos pienākumus, drīz par viņu izplatās laba slava un arī kaimiņi, redzot mājas stāvokļa uzlabošanos, aizdomāsies par apsaimniekošanas uzlabošanu. Tā tas notika arī ar mani – stāsta A. Vaļetovs, – un varu sacīt, ka, apsaimniekojot vairākas mājas, parādās arī pozitīvi momenti, piemēram, ir vieglāk optimizēt administratīvos izdevumus.

“Kopā mēs varam būt spēks!”

– Vēlos pastāstīt vēl par dažām niansēm. Izpildot mājā apjomīgus, sarežģītus darbus (piemēram, ierīkojot dzīvokļos elektroniskos ūdenspatēriņa skaitītājus ar attālināto nolasīšanas sistēmu), es iedzīvotājiem vienmēr esmu sniedzis plašu skaidrojumu, kādēļ tas jādara, cik maksās un kādu ekonomiju dos. Tā kā savas kooperatīvās mājas pagrabā esam ierīkojuši apspriežu zāli ar 80 vietām, vienmēr varam sapulcēties. Nepieciešamības gadījumā pieaicinu arī firmu pārstāvjus, kuri var daudz labāk iepazīstināt ar jauna aprīkojuma vai tehnoloģijas priekšrocībām.

Varu saprast, ka ne visi pārvaldnieki vēlas iedzīvotājiem sniegt izsmeļošu informāciju, mazāk zinošus cilvēkus vieglāk apmulsināt. Taču labā apsaimniekošanas uzņēmumā noslēpumu nedrīkst būt, jo tieši iedzīvotāji uztur apsaimniekotāju un viņa darbiniekus.

Man ir šāds piedāvājums – es vēlētos sabiedriskā kārtā apvienot tos māju pārvaldniekus, kas saviem iedzīvotājiem dara labu, lai mēs varētu apmainīties ne tikai ar pieredzi, bet arī reāla darba piemēriem. Apvienojoties mēs kopā varam būt ievērojams spēks. Tas palīdzētu atrisināt ļoti daudzus jautājumus. Ar tādu pārstāvniecību mūsos ieklausītos, tostarp arī pilsētas monopolisti.

Tas jāmāca jau skolā

– Nobeigumā teikšu, ka viss ir atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem. Arī man sākumā daudzi kaimiņi neticēja, bet neatlaidīgs darbs mājas labā, kārtība un atklātība attieksmi mainīja. Mainījās ne tikai mūsu māja un tās pagalms, mainījās arī cilvēki – kļuva laipnāki, tīrīgāki un saudzīgāki attiecībā pret kopīpašumu. Bērni mājā – tas ir mūsu lepnums, viņi ir nākamie pilsētas iedzīvotāji. Ja mēs jau tagad rādīsim viņiem labu piemēru, tad pašiem vecumdienās būs vieglāk dzīvot. Es uzskatu par lietderīgu jau skolas mācību programmā iekļaut kārtības noteikumu apgūšanu dzīvošanai daudzdzīvokļu mājā. Bērniem, kļūstot par pieaugušiem cilvēkiem, jāsaprot, kā būvēta viņu dzīvojamā māja, kā strādā dažādas komunikācijas, kur rodas aukstais, karstais ūdens un siltums, kādēļ un kā to visu ekonomēt.

Ne tikai bērniem, arī ikvienam pieaugušajam ir jāsaprot, ka dzīvojamā māja ir kā cilvēka ķermenis – kad tas ir jauns, kalpo bez problēmām, bet, gadiem ejot, sāk novecot un prasa ieguldījumus veselības uzturēšanai.

Tādēļ atcerēsimies, ka ikvienai dzīvojamai mājai nepieciešama regulāra apkope un atjaunošana un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kādos apstākļos esam gatavi dzīvot un kādu šo īpašumu atstāsim saviem bērniem.