Mājā nepatikšanas ar elektrību. Ko darīt?

Ja sprieguma svārstību dēļ dzīvoklī izdeg visas elektroiekārtas, tad ne vienmēr vainīgs tikai apsaimniekotājs.

Vai iespējams ietaupīt elektroenerģijas patēriņu, visas apgaismes spuldzes nomainot uz energoefektīviem gaismas ķermeņiem? Ko darīt gadījumā, ja rodas aizdomas, ka dzīvokļa elektroenerģiju zog kaimiņš? Uz šiem un vēl ne mazums citiem jautājumiem atbild sertificēts elektriķis Vadims Stojans.

Nolaidība vai nejaušība?

Pagājušajā mēnesī kļuva zināms par ugunsgrēku daudzdzīvokļu mājā Salaspilī, kur iedzīvotājiem pēkšņi pārdega visas sadzīves elektroierīces. Eksperti nekavējoties visu vainu novēla uz mājas elektrosistēmu un neapmierinošo vadu stāvoklī. Vai tas nozīmē, ka līdzīga nelaime var notikt ikvienā padomju laikā būvētajā daudzdzīvokļu mājā?

Lasīt tālāk...

Apsaimniekotāja nomaiņa ietaupīja naudu!

16 dzīvokļu īpašnieki izglāba māju, kapitāli izremontēja pagrabu, darbos ietaupīja vairāk nekā 55 tūkstošus eiro un tagad gatavojas pilnai mājas renovācijai.

Tieši pirms gada – 2016. gada februārī nelaime notika Rīgā, Dagdas ielā 3. Mājā nestspēju zaudēja pagraba pārsegums un pirmā stāva grīda iebruka. Par laimi neviens necieta, tikai iedzīvotājus nācās evakuēt. Šobrīd ir zināms, ka remonts mājai izmaksājis 35 tūkstošus eiro, kurus tagad iedzīvotāji atmaksā. Šādas nelaimes Rīgā notiek, bet šoreiz mēs pastāstīsim citādu mājas stāstu – uzreiz pasakot, ka beigas ir labas. Arī mūsu stāsta varone ir ļoti veca 16 dzīvokļu koka māja Rīgā, Ezera ielā 5A, tikai tās dzīvokļu īpašnieki laikus sajuta nelaimes tuvošanos, uztaisīja remontu, ieekonomēja gandrīz 60 tūkstošus eiro un šobrīd pretendē uz dalību energoefektivitātes paaugstināšanas programmā ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Lasīt tālāk...

Vai īpašnieku drīkst izlikt no privatizēta dzīvokļa?

Piedzenot parādus, izņēmumu nav – attieksme ir vienādi barga kā pret ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, tā arī pret pensionāriem un invalīdiem.

Diemžēl šādos sevi mierinošos maldos dzīvo liela daļa Latvijas iedzīvotāju, viņi ir pārliecināti, ka saimnieku no privatizēta dzīvokļa izlikt nedrīkst. Citi uzskata, ka par parādiem aiz paša dzīvokļa durvīm nenonāks ģimene, ja tajā aug mazgadīgi bērni, kā arī saudzīgāk izrīkosies ar pensionāriem vai invalīdiem. Bet īstenība ir vienkārša un skarba: nevienā likumā nav paredzēti izņēmumi atsevišķām parādnieku grupām. Likums pasaka tieši un skaidri – par komunālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā, bet, ja cilvēks ir kļuvis par parādnieku, jārēķinās, ka var zaudēt arī dzīvokli.

Par to, kāda ir Latvijā pastāvošā kārtība parādnieku aizsardzībai, stāsta mūsu konsultants – jurists Aleksandrs Aleksejenko.

Lasīt tālāk...

Jaunumi no Rīgas namu pārvaldnieks 2017. gadā!

Vairāk naudas maksāsim par ventilācijas kanālu tīrīšanu, bet tā vietā – bezmaksas tālrunis avāriju pieteikšanai!

Tradicionāli decembrī rīdzinieki, kuri ir pašvaldības apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks klienti, apspriež svaigi piestādītās apsaimniekošanas un remontdarbu tāmes 2017. gadam. Šogad vēl kāds jaunums – Rīgas mēra Nila Ušakova apsolījums no jaunā gada ieviest bezmaksas zvanu centru klientu apkalpošanas centrā. Lai būtu pilnīga skaidrība, ar jautājumiem vērsāmies pie SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētāja Ivo Leča.

Lasīt tālāk...

Ūdens kļūs dārgāks?

Rīga solās noturēties pret vēl vienu valdības sagatavoto „komunālo nodokli”

Likumdevēji atkal pacentās – šoreiz, pieņemot lēmumu paaugstināt dabas resursu nodokli. Kāds tam sakars ar parastas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju? Vistiešākais, jo viens no dabas resursiem, bez kura nav iedomājama neviena diena, ir ūdens. Un nekas nav tik garantēts, kā nauda, ko cilvēks maksā par pamatvajadzību nodrošināšanu.

Padoms nāk no Eiropas

Runas par to, ka ūdens Latvijā ir nepieklājīgi lēts, sākās jau pirms vairākiem mēnešiem. Pie šī dīvainā secinājuma nonāca Eiropas Savienības auditoru komisija, bet publiski ierēdņu lemtais izskanēja radio Doma laukums (par to rakstīja arī mūsu avīze).

Lasīt tālāk...

Cik balsis jāsavāc, lai pie mājas uzstādītu ceļa zīmi?

“Mūsu māja atrodas uz divu īpašnieku zemes – daļa pieder privātpersonai, daļa pašvaldības īpašums. Sakiet, cik balsis mums jāsavāc, lai pagalmā uzstādītu ceļa zīmi, kas atļautu tur turēt tikai tās mašīnas, kas pieder mājas iedzīvotājiem? Zemju īpašnieki savu atļauju mums jau ir devuši.” Agnese

Uz jautājumu atbild Ingrīda Mutjanko, Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece.

– Šajā gadījumā dzīvokļu īpašnieki pirmo darbu jau ir padarījuši – saņēmuši atļauju no zemes īpašnieka (kas ir obligāts nosacījums, ja māja atrodas uz trešai personai piederošas zemes). Tālākai notikumu attīstībai iespējami divi scenāriji, kas atkarīgi no zīmes uzstādīšanas mērķa:

Lasīt tālāk...