Ar mājokli saistītos likumus precizēs

Kā Ekonomikas ministrija iecerējusi mainīt dzīvokļu īpašnieku dzīvi?

Ekonomikas ministrijā ir sākuši domāt par to, kā privatizēta dzīvokļa īpašnieku piespiest izpildīt likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju prasību pārņemt savā valdījumā dzīvojamās mājas koplietošanas daļas. Kamēr dzīvokļu īpašnieki to nav izdarījuši, māja oficiāli ir pašvaldības vai valsts bilancē. Turklāt Ekonomikas ministrijas speciālisti min vēl citus precizējumus, kas tiek gatavoti likumos un skars dzīvokļu īpašniekus.

Skaidros jēdzienu “maksa par apsaimniekošanu un pārvaldīšanu”

Nesenā tikšanās reizē ar dzīvojamo māju apsaimniekotājiem Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders darīja zināmas departamenta ieceres.

– Izstrādi gaida vairāki svarīgi uzdevumi, – pauda M. Auders, – piemēram, mums nāksies izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus par mājokļa apsaimniekošanas apmaksas kārtību. Sākumā ministrija cerēja tikai izdarīt labojumus vai veikt precizējumus jau pastāvošajos MK noteikumos Nr. 1014 Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, taču labojumu izrādījās tik daudz, ka racionālāk būs uzrakstīt jaunus noteikumus.

– Kādus jauninājumus ietvers jaunie noteikumi?

– Vispirms mēs plānojam precizēt termina “maksa par apsaimniekošanu un pārvaldīšanu” nozīmi. Nākamais – noteikt, ka maksa par pārvaldnieka pakalpojumiem tiek atdalīta no maksas mājokļa uzkrājumu fondā nākotnē plānotajiem remonta darbiem.

Mājas bieds – avārijas

No ministrijas ierēdņa skaidrojuma saprotams, ka mainīsies kārtība, kādā mājas iedzīvotāji turpmāk norēķināsies par avārijas remontiem. Līdz šim Ministru kabineta noteikumi noteica – ja māja ir apdraudošā situācijā, pārvaldniekam ir atļauts veikt avārijas remontu, izmantojot jebkādus viņam pieejamos līdzekļus, bet pēc tam šo summu dzīvokļu īpašniekiem iekļaut ikmēneša rēķinos.

– Pēc izmaiņām noteikumos pārvaldniekam vairs nebūs pienākums ieguldīt līdzekļus avāriju remontos, bet viņam būs jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, kurā jāinformē par izveidojušos situāciju un jāpiedāvā iedzīvotājiem izlemt, kā rīkoties tālāk. Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā pārvaldniekam būs atļauts iedzīvotājiem izrakstīt papildu rēķinus tikai tādos gadījumos, kad avāriju nekādi nebija iespējams paredzēt. Taču, ja iedzīvotāji paredzētajā kārtībā būs bijuši informēti par avārijas draudiem, bet atsacījušies krāt naudu nepieciešamajiem remontdarbiem, no pārvaldnieka vairs nevarēs prasīt nekādu atbildību.

– Mājās, kurās nepieciešami tikai plānveida remontdarbi, maksāšanas kārtība paliks nemainīga, – stāsta M. Auders. – Apsaimniekotājs, tieši tāpat kā līdz šim, vienu reizi gadā izveidos remontdarbu un to izmaksu aptuveno plānu. Ja dzīvokļu īpašniekiem pēc iepazīšanās ar šo dokumentu nebūs iebildumu, apsaimniekotāja plāns un noteiktā apsaimniekošanas maksa stāsies spēkā.

Pārvaldnieks drīkst atteikties no mājas?

Darbs pie Ministru kabineta noteikumiem par apsaimniekošanas maksas noteikšanas kārtību notiek jau salīdzinoši sen. Taču citas izmaiņas normatīvajos aktos vēl ir tikai izstrādes sākumstadijā.

– Mēs esam nopietni sākuši domāt par to, kā motivēt dzīvokļu īpašniekus pārņemt māju savā valdījumā, – stāsta Ekonomikas ministrijas pārstāvis. – Nav pieļaujams, ka dzīvokļu īpašnieki pēc būtības jau privatizētā mājā vienkārši nenokārto savas mājas pārņemšanu valdījumā. Šādas birokrātiskas neizdarības rezultātā Latvijā par tūkstošiem māju joprojām atbild valsts vai pašvaldības.

Plānots, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās dzīvokļu īpašniekiem tiks dots atkārtots pārejas periods māju pārņemšanai savā valdījumā. Pēc šī perioda beigām iepriekšējais apsaimniekotājs drīkstēs atteikties no mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas. Tad dzīvokļu īpašniekiem nekas cits neatliks, kā piespiedu kārtā apvienoties, lai noslēgtu līgumus ar pakalpojumu piegādātājiem. Pretējā gadījumā māja paliks bez ūdens, auksta, tumša un pakāpeniski ieaugs atkritumos.

– Esam sākuši diskusiju ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas pārstāvjiem un sapratuši, ka šis ir ārkārtīgi aktuāls jautājums. Reāli priekšlikumi par to, kā motivēt dzīvokļu īpašniekus pārņemt savus namus valdījumā, varētu parādīties uz rudens pusi, – sola M. Auders.

Kurš atbildēs par stāvvadiem mājā?

Ekonomikas ministrijas darbu sarakstā vēl ir arī precizējumu veikšana likumā Dzīvokļu īpašuma likums.

– Likumā nepieciešams izdarīt ne mazums precizējumu, – atzīst Mājokļu politikas departamenta direktors. – Piemēram, līdz galam nav panākta skaidrība likuma regulējumā mājām, kuras nav sadalītas kā atsevišķi īpašumi. Ja uz viena zemesgabala (kadastra objekta) atrodas divas mājas, tās patlaban ir ļoti gūti atdalīt vienu no otras. Mums ir jāatrod risinājums, kā iedzīvotājiem atvieglot dzīvi.

Vēl viena līdzšinējā likuma redakcijā neatrisināta problēma ir apsaimniekotāja atbildība attiecībā uz mājas iekšējiem stāvvadiem. Dzīvokļu īpašnieki nelabprāt ielaiž pārvaldnieku savā dzīvoklī, bet tas, ka vispār neatver durvis, ir ierasta situācija. Šādā situācijā likumam ir skaidri jānosaka, kādu atbildību nes apsaimniekotājs, kādu – dzīvokļu īpašnieki.

Kopsapulces – internetā

Dzīvokļu īpašuma likumu papildinās jaunas normas, kas palīdzēs dzīvokļu īpašniekiem vienkāršāk, bet, galvenais, ātrāk, pieņemt lēmumus par remontdarbu veikšanu, labiekārtošanu u. c. Kā risinājumu Ekonomikas ministrija plāno ieviest elektroniskās balsošanas iespēju.

– Ir jādomā par lēmuma pieņemšanas jauktas procedūras ieviešanu, – skaidro M. Auders, – piemēram, situācijā, ja kopsapulcē nav ieradies vajadzīgais skaits dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanai, tad nepieciešamo balsu skaitu varētu turpināt savākt ar anketēšanas palīdzību. Taču šāds risinājums vēl ir jāizdiskutē ar namu apsaimniekotājiem.

Ja valdība pieņems šos labojumus likumos, dzīvokļu īpašniekus atkal gaida ne mazums jaunumu attiecībās ar viņu māju apsaimniekotāju.