Kinofilmā iemūžināto māju glābs!

Padomju laikā šo māju izvēlējās kinofilmas «Nepabeigtās vakariņas» uzņemšanai, bet mūsdienās dzīvokļu īpašnieki nevar panākt jumta remontu

Jūrmalā, netālu no Majoru stacijas, atrodas unikāla māja, kurā dzīvoja arhitekts un skulptors Oļģerts Miķelsons. Šo mākslinieku pamatoti dēvē par latviešu Antonio Gaudi, ko pierāda tas, kā izdaiļota ne tikai māja, bet arī tās apkārtne, turklāt arhitekts to veicis savām rokām. Patlaban Miķelsona pārsteidzošais veikums ir pamests un māja arī vēl pavisam nesen bija bojāejas priekšā. Par laimi, mājas dzīvokļu īpašnieki nolēma nepadoties, izvēlējās jaunu apsaimniekotāju un pašlaik pretendē uz pilnu mājas atjaunošanu.

Protams, vispirms stāsts ir par mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri prata apvienoties. Tagad viņi ar jaunā apsaimniekotāja Rīgas namu apsaimniekotājs palīdzību cer atjaunot savu īpašumu. Bet īstais stāsta sākums jāmeklē pagājušā gadsimta otrajā pusē, un garais ievads nepieciešams, lai saprastu šīs mājas nozīmi ne tikai Jūrmalā, bet visā Latvijā.

Fantāziju parks upes krastā

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados mājā Rīgas ielā 4 dzīvoja latviešu arhitekts un skulptors Oļģerts Miķelsons. Pēc nostāstiem, viņš bijis visumā neordinārs cilvēks, kam liktenis nav devis vienkāršu dzīvi: vispirms karš, tad gūsts, atgriešanās Latvijā, dziļa reliģiozitāte laikā, kad ticīgie tika vajāti, sarežģītas attiecības ģimenē. Visus šos pārbaudījumus Miķelsons prata pārdzīvot, radot neatkārtojamus mākslas darbus.

Dzīvodams vienā pirmā stāva dzīvoklī mājā Rīgas ielā 4, viņš nežēloja spēkus, lai padarītu neatkārtojami skaistu visu nama apkārtni. Pie ieejas mājā viesus priecē ar spoguļstikla mozaīku greznots žogs. Šī greznuma dēļ tautā iegājies nosaukums “Māja ar spoguļsienu”. Pie vārtiņiem nācējus sagaida no smalkiem oļiem izveidotas cilvēku figūras: viens sēž uz žoga, otrs zviln uz zemes. Mājas iedzīvotāji skaidro, ka tās esot upes nāras (māja atrodas pašā Lielupes krastā), bet vecākie kaimiņi ir pārliecināti, ka tas esot pats skulptors un viņa kundze.

Mājas pagalmā, kurā var iekļūt ikviens garāmgājējs, pārsteidzošu mākslas darbu netrūkst: tur ir gan teiksmaina grota, gan kaijas no spoguļstikla, gan milzīga, Lielupes ūdeņus vērojoša akmens ķirzaka. Stāsta, ka upes krastā bijis izveidots arī slīdkalniņš ērtai nokļūšanai ūdenī un akmenī veidota pārģērbšanās kabīne.

1979. gadā šo teiksmaino kopskatu novērtēja Rīgas kinostudijas darbinieki un māju izvēlējās latviešu detektīva “Nepabeigtās vakariņas” filmēšanai (kinodarbs tika uzņemts pēc Pēra Valē un Maijas Šēvales grāmatas “Policija, policija, kartupeļu biezputra” motīviem).

Vienīgi žēl, ka bijušais skaistums, gadiem ejot, zūd – sadēdē un sairst…

Kas notika ar autoru?

Oļģerts Miķelsons jau sen vairs nedzīvo Jūrmalā. 1983. gadā pēc 33 gadu ilgušas laulības viņš izšķīrās, pārcēlās uz Rīgu un dzīvo Čiekurkalnā. Vēlreiz apprecējās un kļuva par mācītāja palīgu Rīgas Evaņģēliski luteriskajā Misiones baznīcā Čiekurkalna 1. Garajā līnijā.

Interesanti, ka latviešu Gaudi pēc pārcelšanās uz Rīgu savu māksliniecisko darbību nav pārtraucis. Sev raksturīgajā stilā mākslinieks izdaiļojis dārzu un baznīcas ārsienas. Rīgā Miķelsona darbi tiek rūpīgi saglabāti un kā apskates objektus cilvēki tos iecienījuši tāpat kā senāk.

Pirmie aktīvisti

Jūrmalā situācija neattīstījās pozitīvā virzienā. Kad māja Rīgas ielā 4 tika nodota privatizācijai, tās iedzīvotājiem izteica piedāvājumu par īpašumu rūpēties patstāvīgi. Iedzīvotāji, kuriem par īpašuma apsaimniekošanu nebija saprašanas, desmitiem gadu gaidīja palīdzību no pilsētas pašvaldības.

– Mēs no Rīgas uz šejieni pārcēlāmies 2011. gadā, – stāsta mājas vecākā Valentīna. – Man ārkārtīgi iepatikās vieta – pašiem savs pagalms, tieša pieeja upei, maza privāta pludmalīte un fantastiskas skulptūras tieši zem logiem. Vienīgais, bija jūtams, ka mājai ir gandrīz 100 gadu un remonts nepieciešams bez kavēšanās.

Valentīnas vīrs pēc profesijas ir būvnieks, tādēļ viņš pieņēma lēmumu vismaz aizpildīt un apmest plaisas mājas sienās. Labi iecerēto darbu kā ar nazi nogrieza vietējā vara: ”Māja ir kultūras piemineklis, bez saskaņošanas to remontēt ir aizliegts!” Aktīvie iedzīvotāji saņēma sodu, un tas pilnībā lika nolaist rokas.

– Turklāt daļa mūsu kaimiņu atbrauca tikai vasaras sezonā, tādēļ mājas stāvoklis viņus maz interesēja, kaut kādu lēmumu pieņemšana arī bija gandrīz neiespējama.

Kas notika ar naudu?

Par laimi, laikam ejot, situācija sāka mainīties. Mājā dzīvokļus iegādājās vairāki pastāvīgie īpašnieki, kas ļāva sākt domāt par mājas remontēšanu un labiekārtošanu.

– Pirmais, ko vēlējāmies darīt, – salabot jumtu, kas tek, – stāsta Valentīna. – Noskaidrojām, ka tas varētu maksāt 20 000 eiro, bet tas mūs nenobiedēja, uzkrājumu fondā remontdarbiem bija gandrīz 12 000 eiro. Vērsāmies pie apsaimniekotāja ar lūgumu noformēt kredītu par trūkstošajiem 8 tūkstošiem eiro ar likmi 6% gadā, lai nekavējoties varētu sākt darbus.

Apsaimniekošanas uzņēmums palīdzēja ar naudu – nekavējoties sāka atprasīt kredītprocentus, bet ar darbiem nesteidzās. Valentīna saņēma paskaidrojumu, ka “mājai ir pārlieku liels parāds – gandrīz 8000 eiro”. Vienīgais, kas palika neskaidrs, – kādēļ šāds fakts kļuva zināms tikai pēc kredīta noformēšanas?

– 2016. gadā mēs kārtīgi krājām 1,08 eiro/kv.m mēnesī, – stāsta mājas vecākā, oktobrī pārvaldnieks atsūtīja jaunu remontdarbu plānu, kurā bija paredzēts jumta remontdarbiem vēl divus gadus krāt pa 88 centiem no kvadrātmetra. Uz jautājumu, kur palikusi jau sakrātā nauda un kredīts, atbildi neviens nesniedza.

Izlēma par pilnīgu atjaunošanu

2017. gadu Valentīna un viņas kaimiņi sagaidīja pilnīgā neziņā. Kā lai sāk jumta remontu? Kur pazūd iedzīvotāju sakrātā nauda? Strupceļš!

– Visbeidzot šajā ziemā es avīzē ieraudzīju paziņojumu par Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijas organizētajiem informatīvajiem semināriem, kuri divas reizes mēnesī ieplānoti Kauguros. Aizbraucu uz semināru, lai speciālistiem uzdotu jautājumus, kuru atbildes nespēju saņemt no apsaimniekotāja. Viss izdevās veiksmīgi – semināra laikā sastapu pārvaldnieku, kurš solīja pārņemt mūsu mājas apsaimniekošanu un nekavējoties sākt remontdarbus. Uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs man iepatikās tieši tādēļ, ka tā darbinieki labprāt kontaktējas ar iedzīvotājiem un visu kārtīgi izskaidro.

Lai nomainītu apsaimniekotāju, mājas Rīgas ielas 4 dzīvokļu īpašniekiem bija nepieciešami četri mēneši.

Jaunais apsaimniekotājs darbu sāka 1. maijā, un iedzīvotāji saņēma daudz labu ziņu.

– Pēc apsaimniekošanas uzņēmuma maiņas mēs mazāk maksājam par apsaimniekošanu. Samazinājums ir no 0,34 eiro uz 0,29 eiro, – stāsta Valentīna. – Uzreiz sajutāmies pārliecinātāki par sevi, kad 10. maija kopsapulcē izdevās pozitīvs balsojums par mājas kompleksu renovāciju, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus.

Lai dome piedalās!

Uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere Viktorija Kurajeva uzskata, ka iedzīvotāji šo lēmumu ir pieņēmuši beidzamajā brīdī. Paietu vēl pusgads vai gads, un šī Jūrmalas koka apbūves arhitektūras pērle varētu zust uz neatgriešanos.

– Mājai ir nepieciešams jauns jumts un lietusūdens noteksistēmas. Paralēli būs jāremontē iekšējās komunikācijas, mājas elektroapgāde, jāsaved kārtībā šķūnīši pagalmā un jālabiekārto teritorija. Tas viss jādara kompleksi un ātri, tādēļ uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs darbinieki ir gatavi izaicinājumam. Mums pašiem ir interesanti glābt māju ar tik bagātu vēsturi.

Jūrmalas namu apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis uzskata, ka mājas dzīvokļu īpašnieki drīzumā baudīs ilgi gaidītās pārmaiņas:

– Tas, ka mājā ir aktīvi un lietu saprotoši iedzīvotāji, jau ir puse no uzvaras. Mēs zinām, ka daži mājas iedzīvotāji jau 2008. gadā vēlējās panākt remontu, tādēļ pasūtīja projektu. Taču tad, visticamāk, nesaņēma no pārvaldnieka nepieciešamo atbalstu. Pašlaik starp jauno pārvaldnieku un iedzīvotājiem izveidojies labs kontakts. Tā kā māja ir arhitektūras piemineklis, mēs izmantosim asociācijas palīdzību, lai mājas atjaunošanā iesaistītu arī Jūrmalas domi.