Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Sniegs rada problēmas

Ziema Latvijā vēl nav beigusies. Sinoptiķi brīdina: parasti sniegiem bagātākais mēnesis mūsu pusē ir februāris. Veolia vides serviss darbinieki sola pielikt visas pūles, lai laikus atbrīvotu mūsu konteinerus no atkritumiem. Savukārt iedzīvotājiem, ja rodas problēmas, jāvēršas namu pārvaldē un jāpieprasa iztīrīt konteineru laukumu piebraucamos ceļus.

Šoziem bagātīgā sniega sega un nenotīrītie iekškvartālu ceļi stipri apgrūtina sadzīves atkritumu izvešanu. Dienās, kad spēcīgi sniga, nebija iespējams iztukšot konteinerus pie katra trešā galvaspilsētas daudzstāvu nama.

Sniegi sniga, putināja

Ar atkritumu izvešanas problēmu bagātīgas snigšanas laikā lielās pilsētas nesaskaras pirmo reizi. Līdzīga situācija bija arī pērn. Kāpēc laiku pa laikam atkritumi paliek pagalmos?

Lasīt tālāk...

Kā sasildīties

Aukstā laikā lielisku efektu dos karstvīns. Šis dzēriens ir ļoti piemērots garajiem ziemas vakariem. Parasti to gatavo no sarkanvīna, pievienojot cukuru un garšvielas – kanēli, krustnagliņas, muskatriekstu u.c. Dažkārt dzērienam pievieno nedaudz ruma, konjaka, liķiera.

Klasiskā karstvīna recepte:

  • Pudele (0,750) sarkanvīna,
  • 6–7 krustnagliņas, muskatrieksts pēc garšas,
  • 1/3 glāzes ūdens, ēdamkarote cukura.

Lasīt tālāk...

Siltināšanai vajadzīga kontrole

Latvijā otro gadu darbojas dzīvojamo māju renovācijas programma ar ES fondu atbalstu. Atgādināsim: Eiropa apmaksā līdz 50% no daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes celšanas pasākumu izmaksām.

Programma tiks turpināta arī 2011. gadā. Ko darīt, lai palielinātu dzīvokļu īpašnieku interesi par māju siltināšanu? Pieredzē dalās Austrumeiropas mājokļu attīstības atbalsta iniciatīvas fonda direktors Knuts Hellers.

Kas paveikts Vācijā?

Vācija var lepoties ar bagātīgu pieredzi māju siltināšanas un renovācijas jomā. Pēc VFR un VDR apvienošanās deviņdesmito gadu sākumā atklājās, ka lielākā daļa Austrumvācijas dzīvojamā fonda neatbilst energoefektivitātes prasībām. Vācu mājas bija līdzīgas mūsu aukstajiem sērijveida daudzstāvu namiem.

Lasīt tālāk...

Kā ziemā mājās nesalt?

Speciālisti izstrādājuši piecus vienkāršus noteikumus cilvēkiem, lai tie nesaltu.

Pirmais noteikums: ēst karstu ēdienu! Par sviestmaizēm un gāzētajiem ūdeņiem labāk aizmirst. Ziemā uzturā jālieto silts ēdiens, īpaši zupas, putras, vārīti kartupeļi. Ja gribas pamieloties starp ēdienreizēm, ieteicams apēst nedaudz žāvētu augļu, kādu riekstu vai šokolādes gabaliņu. Arī dzert vajag karstus dzērienus, bet nekādā gadījumā ne alkoholu, jo tas, kā zināms, nesilda, tikai paplašina zemādas asinsvadus, uz brīdi radot siltuma sajūtu.

Ziemā ieteicams lietot iespējami vairāk medus un ķiploku. Šie abi produkti lieliski der saaukstēšanās slimību profilaksei.

Lasīt tālāk...

Kopīpašumam – kopīgu apdrošināšanu

Nolēmām uzzināt, ko nozīmē daudzdzīvokļu mājas apdrošināšana un kāpēc dažkārt namu pārvaldes ieraksta rēķinā maksu par šo pakalpojumu, dažkārt ne.

Vajadzīga aizsardzība pret vandāļiem

Ar daudzdzīvokļu mājas iemītnieku kopīpašumu nereti notiek pavisam nepatīkamas lietas: vandāļi un garlaicības mākti pusaudži dedzina mūsu liftus, dauza stiklus un lauž logu rāmjus kāpņu telpās, bojā kāpņu margas, izvazā ugunsdzēsības inventāru. Piedevām māju var piemeklēt tādas nelaimes kā inženiertīklu avārija, ugunsgrēks, gāzes eksplozija. Būtībā mūsu kopīpašums ik dienas ir pakļauts nopietniem riskiem.

Lasīt tālāk...

Silti, bet ne veselīgi!

Ja dzīvoklī ir plus 25 grādi, iespēja saslimt ir divreiz lielāka nekā pie 18 grādu temperatūras. Tā apgalvo mediķi un aicina būt piesardzīgiem, lietojot infrasarkano staru sildītājus.

Ziema sākusies, un daudzās mājās ir pavēsi. Veikalos, protams, pēc sildītājiem ir milzīgs pieprasījums.

Cilvēki aizvien biežāk izvēlas infrasarkano staru sildītājus, jo tie ir gan ekonomiski, gan ērti lietojami. Ierīces instrukcijā rakstīts, ka tos var izmantot ne tikai plašās telpās – lielveikalos, cehos un stacijās, bet arī bērnu istabās, bērnudārzos un skolās.

Lasīt tālāk...

Meža liktenis – tavās rokās

Aicinājums „Nodod makulatūru – glāb mežus!” atkal ir aktuāls. Visiem, kam rūp mūsu planētas nākotne, jāatceras, ka 100 kilogramu pārstrādei nodota lietota papīra palīdz saglabāt vienu koku.

Nereti nākas dzirdēt, ka vairs neesot kur nodot makulatūru. Ne tā kā agrāk, kad izlietotā papīra pieņemšanas punkti bija katrā rajonā un cilvēks, kurš cītīgi krāja un nodeva vecās avīzes, pretī varēja dabūt interesantas grāmatas un ceļojumus. Viss pareizi, tagad par makulatūru grāmatas nedod. Taču aizvien vairāk cilvēku cenšas saudzēt dabu. Un kas ir vienkāršāk – iestādīt koku vai pareizajā vietā nodot makulatūru, kuru jūs jau grasījāties iemest atkritumu tvertnē? Šķiet, veco papīru pārstrādei tomēr ir dodama priekšroka, jo tā jūs varat saglabāt ne tikai vienu koku, bet pat veselu birzi!

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!