Taisi jumtu vasarā

Sinoptiķi brīdina, ka nākamā ziema atkal būs sniegiem bagāta, tātad Rīgai un rīdziniekiem atkal draud tekošo jumtu problēma. Gada sākumā namu pārvalžu darbinieki apgalvoja, ka esot gatavi labot jumtus, un tas nepieciešams katrai trešajai Rīgas mājai. Diemžēl cilvēki zvana redakcijai un sūdzas: laiks iet, bet cauro jumtu neviens nelāpa.

Jumtu labošana kavējas

Ko darīt šādā situācijā? Cik maksā jumta remonts vai pat nomaiņa? Kā jumts jākopj, lai tas nelaistu cauri mitrumu? Uz šiem jautājumiem atbild sertificēts jumiķis, kompānijas Wall vadītājs Valērijs Šakins.

Lasīt tālāk...

Siltinām kopā ar Latvijas Krājbanku

Dzīve rāda, ka energoresursu cenas mūsu valstī mainās tikai uz vienu pusi – augšup. Lai cik smags būtu iedzīvotāju materiālais stāvoklis, ja tagad mājas nesiltināsim, nākotnē klāsies vēl grūtāk. Dzīvokļu īpašnieki, kas to apzinās, jau sākuši rīkoties. Šaubu māktajiem pagaidām vēl ir daudz jautājumu. Uz tiem, kas saistīti ar renovācijas finansēšanu, šodien atbild Latvijas Krājbankas kredītrisku nodaļas vadītājs Aivis Ādamsons.

Īsi par galveno

Šā gada aprīlī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sāka projekta pieteikumu pieņemšanas kārtējo posmu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai dzīvojamo māju renovācijai. Par siltināšanu pēc šīs programmas jau izšķīrušās vismaz pusotra simta daudzdzīvokļu māju. Ko tas nozīmē? Vispirms iedzīvotāji par pašu līdzekļiem vai bankas kredītu veic mājas enerģētisko sanāciju. Siltināšanas gaitā un pēc tās pabeigšanas ERAF sedz 50% no darbu izmaksām. Pārējā nauda iedzīvotājiem pamazām jāatmaksā bankai.

Lasīt tālāk...

Parastas pudeles ceļš

Katru mēnesi Latvijā vidē nonāk aptuveni 600 tonnu limonādes, alus un minerālūdens pudeļu. Tās visas izgatavotas no pasaulē pašas populārākās plastmasas – polietilēntereftalāta (PET). Mūsu zemē lielākā daļa šo pudeļu vienkārši piesārņo vidi, turpretī daudzās citās valstīs jau sen iemācījušies saudzēt dabu un taisīt biznesu ar šādām pudelēm.

Ko jūs darāt ar PET pudelēm, no kurām esat dzēruši pienu, ūdeni vai kvasu? Nebrīnīšos, ja bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem esat tās iemetuši kopējā atkritumu tvertnē. Lai gan daudzviet Rīgā un citās Latvijas pilsētās jau sen uzstādīti īpaši konteineri tieši PET izstrādājumiem, tā rīkojas lielākā daļa iedzīvotāju.

Lasīt tālāk...

Ārā no pilsētas, grafiti!

Vai ir iespējams cīnīties pret grafiti? Rietumos pamēģināja – neizdevās. Jaunos „māksliniekus” ķēra pie rokas, lika maksāt naudas sodus, cietušās mājas pārkrāsoja, bet viss viens – uz sienām parādījās jauni zīmējumi.

Vai ir vērts remontēt?

Mūsu lasītāji no Ķengaraga raksta, ka gribētu nokrāsot mājas sienas, bet baidās, ka vandāļi visu sabojās:

„Kaimiņmāju iemītnieki stāsta, ka trīs dienas pēc remonta uz gala sienas parādījās piedauzīgs uzraksts un pieci zīmējumi cilvēka augumā! Gribam savest fasādi kārtībā, bet baidāmies, vai tādējādi neizmetīsim vējā kopējos uzkrājumus. Būtu vismaz policija pievērsusi uzmanību šiem māksliniekiem – bandītiem!”

Lasīt tālāk...

Personiskā apsardze mājai

Mēs vēlamies, lai māja būtu droša kā cietoksnis, bet panākt tādu drošību daudzdzīvokļu namā ir visai sarežģīti. No agra rīta līdz vēlam vakaram tur grozās ļaudis, un ej nu saproti, kurš tavs kaimiņš, kurš zaglis. Pārvērst tādu māju par cietoksni iespējams tikai kopīgiem spēkiem, vienojoties ar pārējiem iemītniekiem uzraudzīt kopīpašumu.

Programma aktīvajiem

Kolektīvās drošības ideja nav jauna. Iepriekš Rīgā to centās iedzīvināt sabiedriskā organizācija „Kaimiņu patruļa”, bet tālāk par vārdiem tā netika, jo trūka pašvaldības un policijas atbalsta. Tagad līdzīgu projektu realizē organizācija Frontier Club, kurai palīdz apsardzes firma Gens.

Lasīt tālāk...

Pažēlojiet jaunos konteinerus!

Atkritumu apsaimniekošanas operatoru darbs ir gandrīz nemanāms: viņi atbrauc agri no rīta, savāc atkritumus un ļauj mums dzīvot tā, it kā tādu atkritumu nemaz nebūtu. Kas notiktu, ja pilsēta paliktu bez šiem neredzamajiem darbarūķiem? Diemžēl atkritumu apsaimniekotāji mums pavēstīja, ka šopavasar viņiem radusies jauna problēma. Iedzīvotāji, vēlēdamies palīdzēt, negribot... apgrūtina atkritumu normālu izvešanu!

Viss sākās tad, kad viens no Latvijā lielākajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem Veolia vides serviss nolēma padarīt dzīvi saviem klientiem ērtāku.

– Mēs iegādājāmies divas mašīnas, kas var apkalpot lielos frontāli izkraujamos (Front-load) konteinerus, – pastāstīja uzņēmuma komercdirektors Mārtiņš Korotkevičs. – Protams, pasūtījām arī pašus konteinerus.

Lasīt tālāk...