Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Renovācija: ātrāk brauksi, tālāk tiksi

Galvaspilsētas vienotā namu pārvalde Rīgas namu pārvaldnieks izvirzījusi ambiciozu mērķi – šogad renovēt vismaz 50 māju. Ņemot vērā, ka iepriekš renovācija Rīgā veikusies ne šā, ne tā, nolēmām painteresēties, ar kādām metodēm pārvaldnieks centīsies pārliecināt dzīvokļu īpašniekus piedalīties projektā.

Ambīciju netrūkst

RNP vadītājs Ervins Straupe ir pārliecināts, ka ieceri izdosies īstenot:

– Apvienojot Rīgas piecpadsmit namu pārvaldes, mēs esam izveidojuši īpašu nodaļu palīdzības sniegšanai cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti renovēt mājokļus, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu. Kādu palīdzību sniegsim? Visu nepieciešamo! Palīdzēsim mājai veikt energoauditu (par pakalpojumu jāmaksā atsevišķi, piemēram, no mājas remonta fonda), sagatavot siltināšanas projektu un piedalīties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, par ES līdzekļu piesaistīšanu atbildīgās institūcijas, rīkotajā konkursā.

Lasīt tālāk...

Veco riepu otrā dzīve

Pavasaris mašīnu īpašniekiem nāk ar rūpēm par ziemas riepu nomaiņu pret vasaras. Diemžēl šajā laikā mežos uzrodas tonnām veco riepu, ko tur atstājuši autobraucēji. Ekologi brīdina: autoriepu utilizācijai dabiskos apstākļos nepieciešams aptuveni 100 gadu.

Riepas mežos krājas ne tikai tāpēc, ka mūsu autovadītāji ir nekulturāli un nerūpējas par dabu. Nelaime tā, ka viņi vienkārši nezina citu veidu, kā atbrīvoties no savu laiku nokalpojušajām riepām. Autoservisos riepas nepieņem vai arī prasa no 0,50 līdz 2 latiem par katru. Un nav jau nekādas garantijas, ka pēc naudas saņemšanas meistari tās ar civilizētu paņēmienu utilizēs, varbūt arī izmetīs tuvākajā zaļajā zonā. Un tad nu mašīnu īpašnieki cenšas paši tikt galā ar lietotajām riepām, kā nu kurš prot.

Lasīt tālāk...

Sadzīves ekoloģijas mācībstunda

Civilizētajā pasaulē cilvēki aktīvi nodarbojas ar atkritumu šķirošanu. Pēc Zviedrijas apmeklējuma jūsu autore arī nolēma piekopt „zaļu” dzīvesveidu. Izrādījās, ka Latvijā tas nav nemaz tik vienkārši izdarāms.

Draudzene, pie kuras ciemojos Stokholmā, kādu rītu mani pamatīgi pārsteidza: izvilka no atkritumu spaiņa manis izmesto tukšo piena paku, rūpīgi to izmazgāja un kaut kur aiznesa.

– Ko tu dari? – izbrīnīta pavaicāju draudzenei, kad tā atgriezās.

Sākumā viņa nesaprata manu jautājumu (sen dzīvo Zviedrijā, piemirsusi mūsu Latvijas reālijas), bet, kad saprata, paskaidroja:

Lasīt tālāk...

Kaimiņu patruļa ceļ tiltus

Latvijā sākusi darboties pirmā reālā Kaimiņu patruļa, kā visā pasaulē dēvē iedzīvotāju kopības, kas pašas gādā par kārtību savā mājā. Protams, ar kārtības un likumu neievērotājiem iedzīvotāji karo nevis vieni paši, bet gan ar tiesībsargājošo struktūru atbalstu. Latvijas Frontier Club palīdz apsardzes firma Gens.

Apvienojoties saņemiet palīdzību

Par Frontier kluba darbības shēmu jau stāstījām iepriekšējā numurā. Latvijas iedzīvotājiem piedāvā it kā parastu standarta pieslēgumu apsardzes pultij, bet, ja labāk ieskatās, redzams, ka pieslēgums, gluži pretēji, ir neparasts. Pirmkārt, ja mājā atradīsies kaut seši par drošību norūpējušies cilvēki, abonēšanas maksa katram nepārsniegs piecus latus mēnesī. Otrkārt, Frontier kluba dalībnieki saņem vienu „trauksmes pogu” uz sešiem dzīvokļiem, kas paver viņiem iespēju izsaukt apsardzi, ja kāpņu telpā, pagalmā, uz ielas blakus mājai notiek kas nelāgs.

Lasīt tālāk...

Miers ar piegādi mājās

Apsveicam, Latvijā beidzot sākusi darboties daudzdzīvokļu māju kolektīvās drošības sistēma! Par tādas sistēmas nepieciešamību jau sen tika runāts! Rīgas dome ieteica veidot Kaimiņu patruļu pēc Igaunijas parauga, kur tā sekmīgi darbojas. Diemžēl ideja iestrēga kabinetos. Kāpēc? „Pašvaldība mācīja cilvēkus patstāvīgi sargāt savus mājokļus, bet mēs viņiem piedāvājam konkrētu palīdzību,” saka Frontier Club pārstāvis Jurijs Keišs.

Cik ātri var tikt galā ar zagļiem?

Vispirms par Kaimiņu patruļas ideju. Rietumos jau sen ir sapratuši, ka mājokļus visefektīvāk sargā paši iedzīvotāji. Šai nolūkā nepavisam nevajag sēdēt ar šauteni uz balkona vai izlikt slazdus kāpņu telpā. Jebkurā lielā mājā ir kāds aktīvs cilvēks, kas raugās, lai viss būtu kārtībā, un, ja kas notiek, ziņo policijai.

Lasīt tālāk...

Logi: mīti un patiesība

Mīts nr. 1. PVC logu montāža – gružu un netīrumu kalni

Pareizāk būtu teikt, ka pēc jebkura loga montāžas, kā jau pēc jebkāda veida būvdarbiem, paliek gruži, bet ne jau tādos apjomos, kā mēs to dažkārt iedomājamies.

Jebkurā gadījumā sagatavojieties uzstādīšanai: novāciet no palodzes visu, kas tur atrodas, atbrīvojiet pieeju logam, sagatavojiet atkritumu maisus, apklājiet mēbeles ar plēvi, lai tās neapputētu.

Montētāju pienākums ir pašiem savākt un iznest gružus. Tomēr iepriekš noteikti pārrunājiet jautājumu ar speciālistiem un ierakstiet šo nosacījumu līgumā.

Lasīt tālāk...

Atdošu dzīvokli labās rokās

Agrāk vai vēlāk jebkurš dzīvokļa īpašnieks sāk prātot, kā nodot savu nekustamo īpašumu bērniem, tuviniekiem vai vienkārši uzticamiem cilvēkiem. Kā to izdarīt, lai nākotnē izvairītos no strīdiem, nepatikšanām un, kas zina, pat nodevības? To mēs centāmies noskaidrot Latvijas Zvērinātu notāru padomē.

Padomāt par nākotni

Pat visdraudzīgākā ģimene nav pasargāta no strīdiem, ko var radīt nekustamā mantojuma sadale un pārdale. Mājokļa mantošanas jautājumā it bieži uzliesmo konflikti, kas var pāraugt par īstu karu radinieku starpā. Ja jums pagaidām šādas kaislības gājušas secen, būtu prātīgi laikus parūpēties par tuviniekiem, iespējami pareizi izrīkojoties ar iekrāto mantu.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!