Silti, bet ne veselīgi!

Ja dzīvoklī ir plus 25 grādi, iespēja saslimt ir divreiz lielāka nekā pie 18 grādu temperatūras. Tā apgalvo mediķi un aicina būt piesardzīgiem, lietojot infrasarkano staru sildītājus.

Ziema sākusies, un daudzās mājās ir pavēsi. Veikalos, protams, pēc sildītājiem ir milzīgs pieprasījums.

Cilvēki aizvien biežāk izvēlas infrasarkano staru sildītājus, jo tie ir gan ekonomiski, gan ērti lietojami. Ierīces instrukcijā rakstīts, ka tos var izmantot ne tikai plašās telpās – lielveikalos, cehos un stacijās, bet arī bērnu istabās, bērnudārzos un skolās.

Lasīt tālāk...

Meža liktenis – tavās rokās

Aicinājums „Nodod makulatūru – glāb mežus!” atkal ir aktuāls. Visiem, kam rūp mūsu planētas nākotne, jāatceras, ka 100 kilogramu pārstrādei nodota lietota papīra palīdz saglabāt vienu koku.

Nereti nākas dzirdēt, ka vairs neesot kur nodot makulatūru. Ne tā kā agrāk, kad izlietotā papīra pieņemšanas punkti bija katrā rajonā un cilvēks, kurš cītīgi krāja un nodeva vecās avīzes, pretī varēja dabūt interesantas grāmatas un ceļojumus. Viss pareizi, tagad par makulatūru grāmatas nedod. Taču aizvien vairāk cilvēku cenšas saudzēt dabu. Un kas ir vienkāršāk – iestādīt koku vai pareizajā vietā nodot makulatūru, kuru jūs jau grasījāties iemest atkritumu tvertnē? Šķiet, veco papīru pārstrādei tomēr ir dodama priekšroka, jo tā jūs varat saglabāt ne tikai vienu koku, bet pat veselu birzi!

Lasīt tālāk...

Siltināšanai vajadzīga kontrole

Latvijā otro gadu darbojas dzīvojamo māju renovācijas programma ar ES fondu atbalstu. Atgādināsim: Eiropa apmaksā līdz 50% no daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes celšanas pasākumu izmaksām.

Programma tiks turpināta arī 2011. gadā. Ko darīt, lai palielinātu dzīvokļu īpašnieku interesi par māju siltināšanu? Pieredzē dalās Austrumeiropas mājokļu attīstības atbalsta iniciatīvas fonda direktors Knuts Hellers.

Kas paveikts Vācijā?

Vācija var lepoties ar bagātīgu pieredzi māju siltināšanas un renovācijas jomā. Pēc VFR un VDR apvienošanās deviņdesmito gadu sākumā atklājās, ka lielākā daļa Austrumvācijas dzīvojamā fonda neatbilst energoefektivitātes prasībām. Vācu mājas bija līdzīgas mūsu aukstajiem sērijveida daudzstāvu namiem.

Lasīt tālāk...

Vai renovācija ir pūļu vērta?

Rīgas enerģētikas aģentūra oktobra beigās sarīkoja kārtējo diskusiju par renovāciju. Uz lielo sarunu uzaicināja piecu galvaspilsētā nosiltināto māju iemītniekus: lai pastāsta par procesa plusiem un mīnusiem. Renovēto daudzdzīvokļu māju pārstāvji nekautrējās dot savu vērtējumu.

Uz diskusiju bija ieradušies dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB) priekšsēdētāji – cilvēki, kas ceļā uz siltināšanu bija gājuši caur uguni un ūdeni. Šobrīd neviens no viņiem nenožēlo lēmumu renovēt māju, kas iedzīvotājiem pavēris iespēju reāli taupīt siltumu. Reizē māju pārstāvji atzīst, ka renovācija viņiem dārgi maksājusi.

Lasīt tālāk...

Kopīpašumam – kopīgu apdrošināšanu

Nolēmām uzzināt, ko nozīmē daudzdzīvokļu mājas apdrošināšana un kāpēc dažkārt namu pārvaldes ieraksta rēķinā maksu par šo pakalpojumu, dažkārt ne.

Vajadzīga aizsardzība pret vandāļiem

Ar daudzdzīvokļu mājas iemītnieku kopīpašumu nereti notiek pavisam nepatīkamas lietas: vandāļi un garlaicības mākti pusaudži dedzina mūsu liftus, dauza stiklus un lauž logu rāmjus kāpņu telpās, bojā kāpņu margas, izvazā ugunsdzēsības inventāru. Piedevām māju var piemeklēt tādas nelaimes kā inženiertīklu avārija, ugunsgrēks, gāzes eksplozija. Būtībā mūsu kopīpašums ik dienas ir pakļauts nopietniem riskiem.

Lasīt tālāk...

Zelta rudens problēmas

Rudens uzmetis zemei zelta plīvuru... Skaisti, romantiski, bet arī rūpju gana! Septembra ugunīs liesmojošie koki drīz vien nometīs savu tērpu tieši mums zem kājām. Sētnieki pukodamies ķersies pie darba. Kā lapu savākšanu padarīt efektīvāku un ērtāku? Par to mums stāsta Mārtiņš Korotkevičs no kompānijas Veolia vides serviss, kura nodarbojas ar dažāda veida atkritumu apsaimniekošanu.

Dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām un pat namu pārvaldēm, kurās strādā pieredzējuši darbinieki, šai laikā itin bieži rodas problēmas. Parastajos atkritumu konteineros lapas nedrīkst mest, jo tās ir smagākas par sadzīves atkritumiem un mašīnas gluži vienkārši pilnos konteinerus nespēs pacelt. Tad operators var palūgt sētnieku pašrocīgi iztukšot atkritumu tvertni, un tas nepavisam nebūs viegli izdarāms.

Lasīt tālāk...