Renovācija: ātrāk brauksi, tālāk tiksi

Galvaspilsētas vienotā namu pārvalde Rīgas namu pārvaldnieks izvirzījusi ambiciozu mērķi – šogad renovēt vismaz 50 māju. Ņemot vērā, ka iepriekš renovācija Rīgā veikusies ne šā, ne tā, nolēmām painteresēties, ar kādām metodēm pārvaldnieks centīsies pārliecināt dzīvokļu īpašniekus piedalīties projektā.

Ambīciju netrūkst

RNP vadītājs Ervins Straupe ir pārliecināts, ka ieceri izdosies īstenot:

– Apvienojot Rīgas piecpadsmit namu pārvaldes, mēs esam izveidojuši īpašu nodaļu palīdzības sniegšanai cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti renovēt mājokļus, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu. Kādu palīdzību sniegsim? Visu nepieciešamo! Palīdzēsim mājai veikt energoauditu (par pakalpojumu jāmaksā atsevišķi, piemēram, no mājas remonta fonda), sagatavot siltināšanas projektu un piedalīties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, par ES līdzekļu piesaistīšanu atbildīgās institūcijas, rīkotajā konkursā.

Pēc Straupes teiktā, pilsētas namu pārvalde vēlas renovācijā iesaistīt pussimt daudzdzīvokļu māju. Šajā sezonā vismaz jāsagatavo un jāsaskaņo siltināšanas projekti, vēlams dažās mājās jau sākt renovācijas darbus.

– Mums palīdzēja aizvadītā ziema, – saka pilsētas galvenais pārvaldnieks. – Pēc aukstajiem un ar sniegu bagātajiem mēnešiem dzīvokļu īpašnieki uz daudzām lietām raugās citādi. Viņus neapmierina ne caurie jumti, ne lielā maksa par siltumu. Šoziem daļai rīdzinieku par apkuri nācās maksāt 1,20–1,50 latus par kvadrātmetru. Gribot negribot viņi nākuši pie atziņas, ka no nepiedienīgi lielajiem rēķiniem var glābt tikai siltināšana.

– Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas māju siltināt, bet nezina, ar ko sākt, pilnvarotajai personai jāmeklē informācija mūsu namu pārvaldes rajona nodaļā, – dod padomu Straupe. – Tur mājas vecākajam palīdzēs sazināties ar vajadzīgajiem speciālistiem.

Cilvēki gaida rindā

Mēs bez aplinkiem sazinājāmies ar pašiem RNP starptautisko projektu un stratēģiskās attīstības nodaļas speciālistiem. Nelikās ticami, ka rīdzinieki patiešām izrāda tik lielu interesi par mājokļu siltināšanu.

Vēl pirms pāris gadiem Rīgas iedzīvotāji kategoriski atteicās no renovācijas. Latvijas reģionos jau nosiltināts ap simt māju, bet galvaspilsētā labi ja sanāks pusotra desmita. Tam iemesls ir neticība, bailes palielināt jau tā prāvos komunālos maksājumus, pozitīvu piemēru trūkums.

– Jūs sakāt, ka rīdzinieki nevēlējās siltināties? – pārjautāja RNP starptautisko projektu nodaļas vadītājs Igors Puntus. – Nē, jautājums ir cits: vai Rīgas vecās namu pārvaldes nodarbojās ar mājokļu siltināšanas jautājumiem un Eiropas finansējuma piesaistīšanu šim mērķim? Visdrīzāk jau pārvaldnieki sēdēja un gaidīja, kad iedzīvotāji paši nāks ar šo ideju. Tāpēc arī divos gados, kopš aktualizēta programma mājokļu renovācijai, izmantojot ERAF līdzfinansējumu, Rīgā nekas daudz netika paveikts. Eiropas atbalstu izmantoja reģioni, bet ne Rīga.

– Un kas tagad mainīsies? Jūs esat izveidojuši nodaļu, bet ar to ir par maz, lai pārliecinātu cilvēkus par renovācijas labumiem.

– Cilvēkiem bez visas pārliecināšanas ir samērā liela interese par siltināšanu. Rīdzinieki pierakstās rindā, lai saņemtu palīdzību un konsultācijas. Mēs gandrīz katru dienu rīkojam dzīvokļu īpašnieku kopsapulces. Desmit māju iedzīvotāji jau izšķīrušies par renovāciju, parakstījuši balsošanas protokolus un noslēguši ar mums pilnvarojuma līgumu. Tagad mēs pārstāvam viņu intereses visās ar siltināšanu saistītajās institūcijās.

Vispirms siltinās mājas bez parādiem

– Vai iedzīvotāji vairāk interesējas par daļēju renovāciju, izmantojot mājas remonta uzkrājumus, vai par pilnu renovāciju, kuras veikšanai nāksies ņemt bankas kredītu?

– Lielākoties viņi vēlas māju renovēt kompleksi. Tas nozīmē siltināt fasādi, nomainīt logus dzīvokļos un koplietošanas telpās, uzlikt jaunu jumtu un ierīkot jaunu apkures sistēmu. Jā, šādiem darbiem jāņem kredīts, bet no ES fondiem joprojām iespējams saņemt 50–60% no siltināšanas darbu izmaksām. Tas ir ļoti izdevīgi.

– Jūs esat paziņojuši, ka 2011. gadā sagatavosiet dokumentus 50 māju nosiltināšanai. Vai tas ir reāli?

– Tas ir pavisam reāls plāns. Mēs to izstrādājām, ņemot vērā iedzīvotāju pieteikumus.

– Vai cilvēki jūs atrod paši, vai arī jūs ejat pie viņiem ar renovācijas ideju?

– Mēdz būt dažādi. Mēs meklējam kontaktus ar māju aktīvistiem, piedalāmies kopsapulcēs. Sākumā lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku ir noskaņota pret renovāciju, bet mēs sagatavojam mājai provizorisku tāmi, veicam visus aprēķinus, pierādām gaidāmo siltuma un naudas ietaupījumu. Tāpēc uz otro, trešo sapulci iedzīvotāji jau paši mūs aicina un beidzot paraksta līgumu. Kad šī ziņa sasniedz kaimiņmājas dzīvokļu īpašniekus, arī viņi nāk pie mums konsultēties.

– Kādas mājas RNP plāno renovēt vispirmām kārtām?

– Faktiski jau Rīgā nav māju, kurām nebūtu siltuma zudumu. Decembrī un janvārī gandrīz visi rīdzinieki par apkuri maksāja virs lata par kvadrātmetru. Saņēmuši tādus rēķinus, mūsu klienti sāka interesēties par iespējām taupīt. Mēs meklējām konkursa kritērijiem atbilstošas mājas – būvētas laika posmā no 1942. līdz 1989. gadam, bez liela komunālo maksājumu parāda. Uzkrājumu lielumam nav izšķirīgas nozīmes, jo siltināšanai jebkurā gadījumā jāņem bankas kredīts.

Siltināšana skaitļos

– Kādā stadijā ir pirmie siltināšanas projekti?

– Martā iesniedzām LIAA dokumentus par pirmajām divām mājām, aprīlī aiznesīsim vēl vismaz desmit projektu. Aģentūra ES līdzfinansējuma pieprasījumus izskata divu mēnešu laikā, tātad drīz varam sagaidīt kādas ziņas.

– Ar kādu ietaupījumu cilvēki var rēķināties pēc mājas nosiltināšanas?

– Ņemsim par piemēru māju Cieceres ielā. Tā ir neliela trīsstāvu ēka. Renovācijas izmaksas tur būs 70 latu uz dzīvojamās platības vienu kvadrātmetru, kopējā summa – apmēram 40000 latu. Iemītnieki vēlas pilnībā nosiltināt fasādi, nomainīt jumtu un logus, uzlikt dzīvokļos jaunus radiatorus ar siltumenerģijas skaitītājiem. Tā ir vispilnīgākā renovācija. Pēc tam, kad māja saņems ERAF līdzfinansējumu, iemītnieki kredīta dzēšanai desmit gadus papildus maksās 30 santīmu par kvadrātmetru mēnesī.

– Un ko viņi iegūs par savu naudu?

– Ja runājam par siltumenerģijas ekonomiju, tā pēc renovācijas sasniegs 40–50%. Bet renovētajā mājā Kurzemes prospektā 14, piemēram, ietaupījums 2010. gadā sasniedza 58%. Mūsu mājas iedzīvotāji par apkuri decembrī maksāja 1,30 latus par kvadrātmetru. Ja māja jau būtu nosiltināta, pat pie minimālas 40% ekonomijas iedzīvotāji maksātu tikai 70 santīmu par kvadrātmetru.

Programma nav no gumijas!

– Patlaban daudz runā par siltināšanas darbu zemu kvalitāti. Kā tiksiet galā ar šo nelaimi?

– Latvijā nav obligāta garantija būvdarbiem un siltināšanai. Saskaņā ar likumu firmas par kvalitāti ir atbildīgas tikai divus gadus. Mēs esam paredzējuši, slēdzot renovācijas līgumu, izvērtēt būvnieka pieredzi. Esiet droši, pirmais kritērijs būs tieši kvalitāte, nevis zema cena. Būvuzraudzību īstenos gan namu pārvalde, gan LIAA. Mēs iesakām arī pašiem iedzīvotājiem sameklēt neatkarīgu ekspertu ar atbilstošu sertifikātu, kurš varētu kontrolēt darbus mājas īpašnieku vārdā.

 – Viss izklausās jauki, tikai sakiet: kāpēc cilvēkiem jāstājas pie mājokļu siltināšanas tieši šobrīd, kad krīze iztukšojusi maciņus?

– Daudzi cilvēki nogaida, cerot uz renovācijai labvēlīgākiem apstākļiem, bet tādu apstākļu vairs nebūs. Šobrīd mums ir pieejams unikāls Eiropas fondu atbalsts, ar laiku tas mazināsies vai pavisam zudīs. Vēl pērn ERAF sedza līdz 85% energoaudita izmaksu, tagad šī programma ir izsmelta un par auditu jāmaksā pašiem iedzīvotājiem.

– Vai tad programma, kuras ietvaros iedzīvotāji saņem kompensāciju 50% apmērā no siltināšanas darbu izmaksām, arī tuvojas beigām?

– Pagaidām mums nav zināms, kā programma darbosies 2012. gadā. Varbūt valdība nolems mazināt tās intensitāti, piemēram, kompensēt iedzīvotājiem tikai 20–30% renovācijas izmaksu.

– Likās, ka šī nauda Latvijai būs pieejama vienmēr.

– Siltināšanai piešķirtie līdzekļi nav bezizmēra. Sākotnēji Latvijai piedāvāja apgūt 44 miljonus latu. Tagad daļa šīs summas ir izlietota, atlikuši 28 miljoni latu. Tāpēc mums ir ļoti svarīgi savus projektus iesniegt iespējami ātrāk. Pēc mūsu aplēsēm, ar atlikušo summu varētu pietikt tikai 500 mājām. Jau šobrīd aģentūrā iesniegti aptuveni 340 projektu, lielākā daļa no Kurzemes. Nemaz tik daudz naudas Rīgai nav atlicis.

– Vai cilvēkiem ir vērts pasteigties?

– Arī tiem, kas šobrīd nogaida, agrāk vai vēlāk nāksies pievērsties siltināšanas jautājumam, bet tad viss būs jādara par savu naudu. Tātad noteikti ir vērts pasteigties.