Parastas pudeles ceļš

Katru mēnesi Latvijā vidē nonāk aptuveni 600 tonnu limonādes, alus un minerālūdens pudeļu. Tās visas izgatavotas no pasaulē pašas populārākās plastmasas – polietilēntereftalāta (PET). Mūsu zemē lielākā daļa šo pudeļu vienkārši piesārņo vidi, turpretī daudzās citās valstīs jau sen iemācījušies saudzēt dabu un taisīt biznesu ar šādām pudelēm.

Ko jūs darāt ar PET pudelēm, no kurām esat dzēruši pienu, ūdeni vai kvasu? Nebrīnīšos, ja bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem esat tās iemetuši kopējā atkritumu tvertnē. Lai gan daudzviet Rīgā un citās Latvijas pilsētās jau sen uzstādīti īpaši konteineri tieši PET izstrādājumiem, tā rīkojas lielākā daļa iedzīvotāju.

– Diemžēl PET pudeles pastāvīgi nonāk parastajās atkritumu tvertnēs, bet speciāli tām paredzētie konteineri ir pilni ar sadzīves atkritumiem, – situāciju apraksta atkritumu apsaimniekošanas operatorkompānijas Veolia vides serviss pārstāvis Normunds Petrovs.

Nelaime tā, ka mēs nekādi nevaram iemācīties šķirot atkritumus. Pasaulē ar to vai nu ekoloģisku apsvērumu mudināti, vai arī nolūkā ietaupīt naudu nodarbojas simtiem miljonu cilvēku, stāsta Normunds Petrovs.

– Daudzās Rietumvalstīs cilvēki, kas atkritumus nevēlas šķirot, par to izvešanu maksā daudz dārgāk nekā godprātīgie iedzīvotāji, – turpina speciālists. – Latvijā šāda sistēma nedarbojas, te ir cita ekonomiskā situācija.

Tātad naudas motivācijas šķirošanai mums nav, paliek ekoloģiskā – pārstrādei derīgus atkritumus likt speciālos konteineros mudina rūpes par dabu un nākotni. Šī ideja gūst atsaucību jaunbūvēs un dažādu uzņēmumu slēgtajās teritorijās.

– Tur mēs bieži uzstādām speciālus konteinerus dažādiem atkritumiem, tai skaitā PET pudelēm, – stāsta Petrovs, – un, veicot otrreizējo šķirošanu, redzam, ka cilvēki rūpējas par vidi, katrā konteinerā izmetot atbilstošus atkritumus.

Bet lielākā daļa šķirošanas konteineru atrodas visiem pieejamās vietās, un par tiem operatoriem prieka maz: tvertnēs parasti nonāk no 40 līdz 80 procentiem neatbilstošu atkritumu. Veolia vides serviss cenšas uz otrreizējās šķirošanas līnijas atdalīt papīrus, plastmasu un stiklus no kartupeļu mizām un lupatām. Gadās, ka tas vispār nav iespējams, jo sadzīves atkritumu starp „vērtīgajiem” ir pārāk daudz.

– Tāpēc laiku pa laikam speciālo konteineru saturu nākas sūtīt nevis uz pārstrādes rūpnīcām, bet gan uz apglabāšanu, – atzīst operatorkompānijas pārstāvji. – Tas nevar patikt ne mums, ne cilvēkiem, kuri cenšas atkritumus šķirot.

Taču ir arī pozitīva tendence: mūsu sabiedrība pamazām mācās domāt „zaļi”, par tīru vidi rūpējas aizvien vairāk cilvēku. Tāpēc arī operatori nenolaiž rokas un izliek daudzos Rīgas rajonos un citās Latvijas pilsētās speciālus konteinerus PET pudelēm, stiklam un papīram.

Kādu mēs redzam Latvijas nākotni? Vai mēs neiestrēgsim izlietotu plastmasas pudeļu kalnos? Pēc pētnieku datiem, PET taras daudzums izgāztuvēs ar katru gadu palielinās par 10–15%!

Mūsu nākotni var glābt tikai polietilēntereftalāta pilnvērtīga pārstrāde. Eiropā, Ķīnā, Krievijā šobrīd rodas aizvien jaunas un jaunas rūpnīcas, kurās no PET ražo vērtīgu šķiedru, no kuras savukārt izgatavo paklājus, sintētiskos diegus, apģērbu un ģeotekstilu. No pudelēm taisa... jaunas pudeles, siltumizolācijas materiālus un pat sorbentu attīrīšanas iekārtām.

Turklāt vēl ražotāji gaužas par izejvielu trūkumu un reta rūpnīca darbojas ar pilnu jaudu. Aculiecinieki stāsta: ja Šanhajas ielās atkritumu urnā iemet tukšu pudeli, pēc mirkļa tās tur vairs nebūs – to aiznesīs plastmasas savācēji, kas ar pudelēm sev gluži labi nopelna iztiku.

Ar vārdu sakot, industrijai PET izejviela ir nepieciešama. Sava pārstrādes rūpnīca ir arī Latvijā, starp citu, Baltijas valstīs lielākā. Savulaik bija doma ieviest pie mums pudeļu deponēšanas sistēmu, kas visnotaļ veiksmīgi darbojas Igaunijā. Tur lielveikalu apmeklētāji var speciālos automātos nodot izlietotās plastmasas pudeles, pretī saņemot atlaides talonus jaunas piena vai minerālūdens porcijas iegādei. Diemžēl Latvijā šo visiem izdevīgo ideju realizēt nav izdevies.

– Tāpēc mēs attīstām paralēlo šķirošanas sistēmu, izmantojot speciālus konteinerus, – skaidro Normunds Petrovs. – Es personiski par tās efektivitāti pārliecinājos, noliekot pie mājas nelielu atkritumu tvertni, kurā metu tikai PET izstrādājumus. Ticiet man, parasto sadzīves atkritumu apjoms lielajā konteinerā uzreiz samazinājās, tāpēc tie retāk jāizved.

Ne katrs Latvijas iedzīvotājs var atļauties atsevišķu konteineru PET izstrādājumiem, tāpēc speciālisti viņiem iesaka izmantot speciālās atkritumu tvertnes pie daudzstāvu mājām vai Veolia vides serviss eko laukumu, kur var nodot ne tikai plastmasas pudeles, bet arī daudzkrāsainus stiklus, kartonu un papīru, vecas riepas un plēves.

– Tagad apzinīgajiem ir izvēles iespēja, – uzskata Normunds Petrovs. – Ja vēlaties būt pārliecināti, ka jūsu sašķirotie atkritumi ir simtprocentīgi piemēroti pārstrādei, bet speciālo konteineru mājas tuvumā nav, labāk reizi nedēļā atgādājiet savas pudeles, papīrus un citu uz mūsu kompānijas eko laukumu. Mēs esam pārliecinājušies, ka tvertnēs šajā laukumā nonāk 99% pareizi sašķirotu atkritumu. Tas nozīmē, ka mēs esam radījuši cilvēkiem iespēju dot savu ieguldījumu tīras vides saglabāšanā un gudrie rīdzinieki šo iespēju pilnā mērā izmanto.