Jauns jumts par spīti parādiem

Tikai pirms deviņiem mēnešiem daudzdzīvokļu māja Rīgā, Slokas ielā 173, atradās gandrīz bezcerīgā situācijā. Iepriekšējais pārvaldnieks to bija apzadzis un pametis likteņa ziņā ar cauru jumtu, salauztām durvīm un bez apkures. Bet stāsts nebūs par to. Stāsts par to, ka jauno apkures sezonu māja sagaida, pilnīgi pārvērtusies, par to, ka māja, kas vēl nesen bija līdz ausīm parādos, ir tikusi pie jauna jumta un iedzīvotāji vairs nebaidās, ka varētu palikt bez siltuma.

Pārvaldnieks vienkārši aizbēga

Mājas vecākā Vera vispirms atceras agrākos laikus. Aizvainojumus nav nemaz tik viegli izdzēst no atmiņas.

– Māja būvēta pirms gandrīz četrdesmit gadiem celtnieku vajadzībām, – viņa stāsta. – Sākotnēji to pārvaldīja Celtniecības ministrija, pēc tam – uz valsts organizācijas bāzes izveidotā privātā namu pārvalde Māju serviss KSA. Neviens neprasīja, vai pārvaldnieks mums patīk vai nepatīk, tāpēc iedzīvotāji ilgu laiku uzskatīja, ka no viņiem nekas nav atkarīgs.

Pati Vera uz minēto piecstāvu māju pārcēlās pirms divpadsmit gadiem un labi atceras, kā vēl pirms dažiem gadiem kopā ar kaimiņiem apspriedusi galveno problēmu: apkārtējās mājas attīstās, tiek remontētas un labiekārtotas, bet Slokas ielā 173 viss palicis pa vecam. Kāpēc? Ar ko šī māja sliktāka par kaimiņu namiem?

– Tomēr atklāti paust sašutumu mēs nevarējām saņemties, – saka Vera. – Līdz pērnajam rudenim. Pēc iepriekšējās ziemas pieredzes zinājām, ka būs problēmas ar apkures pieslēgšanu. Tad arī sākām meklēt citu pārvaldnieku. Uzņēmuma Māju serviss KSA darbinieki tikai nopriecājās un atveda dokumentus: „Varat pāriet pie pašvaldības uzņēmuma Kurzemes namu apsaimniekotājs!”

Bet pilsētas namu pārvaldē neviens māju negaidīja ar atplestām rokām. „Vispirms samaksājiet visus parādus par siltumu!” tur sacīja. Mājai kopumā bija 16 tūkstošu latu parāds, turklāt daļu no iedzīvotāju samaksātās naudas pārvaldnieks bija atstājis savā kabatā. Cilvēki šādu rīcību klasificē kā elementāru zādzību.

– Šādā sarežģītā situācijā Māju serviss KSA pameta mūs likteņa ziņā, – turpina mājas vecākā. – Mums pārstāja izvest atkritumus, namu pārvaldes santehniķi neizbrauca uz izsaukumu. Tuvojās novembra svētki, kas solīja četras brīvdienas. Sākām prātot: ko tad, ja šajās dienās sāk piesalt? Apkures sistēma neizturēs, caurules plīsīs, bet mums nav 40 tūkstošu latu to nomaiņai.

Gādīgā namu pārvalde

Mājas iemītnieki kopīgiem spēkiem lielā steigā sāka meklēt jaunu pārvaldnieku. Pulcējās, sprieda, sūtīja vēstules pa e-pastu. Uzzinājušas par situāciju, vairākas namu pārvaldes uzreiz savus pakalpojumus atteica, dažas bija ar mieru māju pieņemt, bet ar nosacījumu, ka apsaimniekošanas maksa tiek paaugstināta no 34 līdz 45 santīmiem par kvadrātmetru. Iedzīvotāji pret to kategoriski iebilda.

– Beidzot noslēdzām līgumu ar uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs. Mūsu situācijā tas bija labākais variants. Sadarbība ar šo namu pārvaldi palīdzēja mums, līdz pēdējam aptīrītajiem iedzīvotājiem, tikai deviņu mēnešu laikā tikt uz kājām, veikt steidzamākos remonta darbus un attīstībā panākt labi nodrošinātiem kooperatīviem piederošās kaimiņmājas, – stāsta Vera.

Pirmajos jaunās namu pārvaldes paspārnē pavadītajos mēnešos gadījās arī sarūgtinājumi. Uzņēmums apsolīja noregulēt siltummezglu, bet dzīvokļos reizēm valdīja turpat vai 30 grādu svelme, kā rezultātā iedzīvotāji no Rīgas siltuma saņēma prāvus rēķinus par apkuri.

– Šogad siltummezgla regulēšanai nolīgsim savu cilvēku, no mūsu pašu mājas, – stāsta mājas vecākā. – Krāsotāju jau starp mājas iedzīvotājiem esam atraduši, elektriķi arī, vai nu siltumtehniķi neatradīsim!

Citos jautājumos namu pārvalde ir izrādījusi iedzīvotājiem neierastu uzmanību un rūpes. Piemēram, ir samaksājusi daļu parāda uzņēmumam Rīgas siltums, apņemoties šo summu piedzīt no parādniekiem un iepriekšējā negodīgā pārvaldnieka, un, tiklīdz mājas iemītnieki sāka kārtīgi maksāt rēķinus, palīdzēja pilnībā nomainīt avārijas stāvoklī esošo mājas jumtu. Vera stāsta:

– Jumts briesmīgi tecēja, ūdens plūda līdz ceturtajam stāvam. Gala sekcija gan iebilda: „Mums viss ir normāli, kam vajadzīgs remonts?” Skaidroju, ka jumts visai mājai ir kopīgs. Manā dzīvoklī pelējums lien pa sienām slikti aizdarīto šuvju dēļ, bet es pieciešu, jo jumts ir svarīgāks. Šuves labosim nākamvasar, kad daļēji būsim norēķinājušiem par iepriekšējiem remontdarbiem.

Šodien jumts, rīt nauda

Neraugoties uz iedzīvotāju parādu, namu pārvalde jauna jumta uzlikšanai piešķīra kredītu uz 24 mēnešiem. Dzīvokļu īpašnieki paši sarīkoja sapulci un nolēma: ņemam naudu un sākam remontu. Aptaujāja ap desmit jumiķu uzņēmumu.

– Starp tiem bija viendienīši, kas piedāvāja jaunu jumtu uzlikt par trim tūkstošiem latu. Tas nav reāli, par materiāliem vien mēs vēlāk samaksājām piecus tūkstošus. Bet bija arī tādi, kas gribēja no mums dabūt 20 tūkstošus. Mēs neļāvāmies pierunāties un painteresējāmies par šo uzņēmumu iepriekšējo veikumu. Beidzot izvēlējāmies vienu ar labu reputāciju un pieņemamiem nosacījumiem, saucas Valery & Co. Viņi uzlika jaunu jumtu par 11 800 latiem un deva piecu gadu garantiju.

Vera pati skraidīja pakaļ katram meistaram, skaitīja skrūves un dībeļus. Katru 760 kvadrātmetru platības jumta centimetru iepazina kā savus piecus pirkstus. Tagad aicina ciemiņus ekskursijā uz blakus esošo divpadsmit stāvu namu, pa tā kāpņu telpas logiem jaunais jumts redzams kā uz delnas.

– Jumtu mums uzlika mēneša laikā. Namu pārvaldei paldies par kredītu, neviena banka mums naudu nebūtu devusi, pie tam ar tik saudzīgiem nosacījumiem – par 6% gadā. Dzīvokļu īpašniekiem tika piedāvāti divi varianti – vai nu savu aizņēmuma daļu samaksāt uzreiz, lai nebūtu jāmaksā procenti, vai arī maksāt divus gadus, pa 18 santīmiem par dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī. Es, piemēram, kredītu atmaksāšu uzreiz, mana dzīvokļa daļa ir 189 lati.

Summas ir prāvas, bet 85% mājas iemītnieku akurāti maksā, jo redz pozitīvus rezultātus. Šobrīd apsaimniekošanas maksa mājai ir 35 santīmi par kvadrātmetru, no tiem 5,6 santīmi tiek ieskaitīti remonta fondā. Par šo naudu jau ieliktas dzelzs ārdurvis (katra ar pilnu apdari par 160 latiem), kopējās elektrības taupības nolūkā visos stāvos ierīkoti gaismekļi ar fotoelementiem, nokrāsotas sienas telpās, kur atrodas pastkastes.

– Nekāda eiroremonta, bet viss ir tīrs, – priecājas Vera, kas pati braukusi uz laku un krāsu rūpnīcu pēc krāsas. – Kaimiņi jau sākuši interesēties par manu algu, netic, ka es bez maksas skraidu uz namu pārvaldi, pērku materiālus, vedu sarunas. Te, atsevišķā mapē, ir visi čeki, nāciet un pārbaudiet. Bet alga man ir nulle latu un nulle santīmu, tā arī uzrakstiet.

Vai tas nav vareni?!

Tagad Vera cenšas sakārtot attiecības ar interneta un kabeļtelevīzijas operatoriem. Ja viņi vēlas staigāt pa jauno jumtu, lai maksā mājai vismaz 10 latu mēnesī. Pirmā kompānija jau esot ar mieru, tūlīt parakstīšot līgumu. Šo naudu mājas vecākā plāno izmantot jumta un siltummezgla apsardzei, lai kopējais īpašums neciestu no vandāļiem.

Turpmākās ieceres saistītas ar paneļu šuvju remontu un logu nomaiņu kāpņu telpās. Šos darbus namu pārvalde atlikusi uz nākamo gadu, jo visu jau nevar reizē. Vera tam piekrīt:

– Mēs jau tā esam spēruši lielu soli uz priekšu. Citiem cilvēkiem, lūk, ko varu ieteikt: jāiet uz priekšu neatskatoties. Jā, iepriekšējā namu pārvalde mūs apzaga, bet bagātāka no tā nekļuva. Un mēs neesam kļuvuši nabagāki: tikai deviņus mēnešus pēc katastrofas jau varam lepoties ar savu māju. Vai tas nav vareni?!

Kontrole palīdz taupīt

Tas, kas noticis ar namu Slokas ielā 173, šķiet pārāk skaisti. Mūsu dienās grūti pat iedomāties, ka pārvaldnieks izrāda pretimnākšanu mājai, kurai ir nopietnas problēmas.

– Šai gadījumā mēs tikai rīkojāmies saskaņā ar likumu, – nepiekrīt namu pārvaldes Rīgas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētāja Taisa Štāle. – Piemēram, Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 teikts, ka pārvaldnieka pienākums ir likvidēt mājā radušos avāriju. Šajā daudzdzīvokļu mājā lietus laikā ūdens tecēja līdz trešajam stāvam. Vai mājai ir vai nav uzkrājumi, tas šādā situācijā nav svarīgi. Pārvaldniekam ir kaut kas jādara.

– Bet citi uzņēmumi uz iedzīvotāju lūgumiem regulāri atbild ar atteikumu: naudas mājai nav, tātad nebūs arī jauns jumts!

– Mums palīdzēja paši dzīvokļu īpašnieki, viņi noturēja kopsapulci un ar 66 procentiem balsu pieņēma lēmumu, ka jumts jānomaina, ņemot šim nolūkam kredītu no namu pārvaldes. Pamatojoties uz sapulces protokolu, mēs piešķīrām iekšējo aizdevumu un uzaicinājām pašu iedzīvotāju izraudzītu būvuzņēmumu.

– Jumta cena visiem likās pieņemama?

– Jā, jo konkursa kārtībā tika izraudzīts visizdevīgākais un reālākais piedāvājums. Reizēm lasu avīzēs bēdu stāstus par mājām, kuras nokļuvušas ne visai saimniecisku pārvaldnieku aprūpē. Tur 200 kvadrātmetru plaša jumta nomaiņas konkursā var uzvarēt uzņēmums, kas prasa nesamērīgi lielu cenu – 14–16 tūkstošus latu. Nesen mūsu klientu mājai Salaspilī uzlikām jumtu par 3800 latiem, bet Rīgā tieši tādi paši darbi kādā ēkā tika veikti par 14 tūkstošiem. Iznāk, ka iedzīvotāji, pateicoties modrībai un kontrolei, ietaupījuši vairāk nekā 10 tūkstošus latu!

Uzticēšanās samazina parādus

– Parasti namu pārvaldes neļauj pašiem iedzīvotājiem kontrolēt iepirkumus un remonta konkursus...

– Mums visas procedūras ir pilnīgi caurspīdīgas, tas ir izdevīgi pašai namu pārvaldei. Ja iedzīvotāji paši rīkojas ar savu naudu, viņi ir ieinteresēti māju iespējami ātrāk savest kārtībā. Piedevām viņi sāk regulāri maksāt rēķinus. Uzticēšanās pārvaldniekam palīdz atrisināt daudzas problēmas.

– Māja, kas tikai pirms gada bija problemātiska, tagad lepojas ar jaunu jumtu, bet nākamgad plāno ielikt jaunus logus un hermetizēt starppaneļu šuves. Vai tas ir reāli?

– Pavisam reāli. Atkal minēšu piemēru no mūsu uzņēmuma prakses. Mēs apsaimniekojam 45 mājas Rīgā un Salaspilī. Katra, kas ar mums sadarbojas ilgāk par gadu, ik sezonas veic vienu divus lielus remonta darbus. Iedzīvotāji par to var pateikties savu māju aktīvistiem. Nevar teikt, ka namu pārvaldei ir vienkārši sadarboties ar tādiem klientiem. Viņi pastāvīgi vēlas būt lietas kursā, pieprasa pārskatus, uztur apsaimniekošanas uzņēmumu labā tonusā. Bet mērķis attaisno līdzekļus – tas ir izdevīgi gan iedzīvotājiem, gan mums, pārvaldniekiem.