Siltinām kopā ar Latvijas Krājbanku

Dzīve rāda, ka energoresursu cenas mūsu valstī mainās tikai uz vienu pusi – augšup. Lai cik smags būtu iedzīvotāju materiālais stāvoklis, ja tagad mājas nesiltināsim, nākotnē klāsies vēl grūtāk. Dzīvokļu īpašnieki, kas to apzinās, jau sākuši rīkoties. Šaubu māktajiem pagaidām vēl ir daudz jautājumu. Uz tiem, kas saistīti ar renovācijas finansēšanu, šodien atbild Latvijas Krājbankas kredītrisku nodaļas vadītājs Aivis Ādamsons.

Īsi par galveno

Šā gada aprīlī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sāka projekta pieteikumu pieņemšanas kārtējo posmu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai dzīvojamo māju renovācijai. Par siltināšanu pēc šīs programmas jau izšķīrušās vismaz pusotra simta daudzdzīvokļu māju. Ko tas nozīmē? Vispirms iedzīvotāji par pašu līdzekļiem vai bankas kredītu veic mājas enerģētisko sanāciju. Siltināšanas gaitā un pēc tās pabeigšanas ERAF sedz 50% no darbu izmaksām. Pārējā nauda iedzīvotājiem pamazām jāatmaksā bankai.

Lai LIAA atbalstītu pieteikumu, iedzīvotājiem jāvienojas par pilnu ēkas renovācijas ciklu, kas ietver:

• energoauditu,
• būvdarbu organizēšanu,
• finansējuma piesaistīšanu.

Citiem vārdiem runājot, dokumentu paketei, kas tiek iesniegta ES atbalsta saņemšanai, jāpievieno izziņa par to, ka dzīvokļu īpašniekiem kontā ir mājas renovācijai nepieciešamā summa, vai arī bankas izziņa par kredīta piešķiršanu.

Parasti projektā tiek iekļauta ēkas bēniņu, cokola un sienu siltināšana, logu un durvju nomaiņa koplietošanas (kāpņu) telpās. Pirmajā posmā jāveic ēkas energoaudits un tehniskā apsekošana. Pieredze liecina, ka vidējai piecstāvu mājai tas viss var maksāt aptuveni 80 tūkstošus latu.

Kāds no tā labums? Speciālisti apgalvo, ka pēc mājas renovācijas iedzīvotājiem par siltumu plus kredītu nereti jāmaksā pat mazāk nekā nesiltinātā mājā tikai par apkuri. Taču ne visi dzīvokļu īpašnieki ir gatavi tādam pavērsienam.

Izdevīgs piedāvājums

Pēc Aivja Ādamsona teiktā, Latvijas Krājbanka ir sagatavojusi īpašu piedāvājumu tiem, kas šaubās. Dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē var vienoties sākumā tikai salabot jumtu vai, teiksim, ielikt jaunus logus kāpņu telpās. Vēlāk, pēc diviem trim gadiem, viņi var renovāciju turpināt – nomainīt apkures stāvvadus vai nosiltināt ēkas gala sienas.

Šāda pakāpeniska renovācija ļauj mājas iedzīvotājiem reāli novērtēt savus spēkus un neprasa vienā mirklī lielus kredītus ieguldījumiem. Tomēr ir kāda svarīga nianse: pakāpeniskai renovācijai nav paredzēts Eiropas Savienības programmas daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanai paredzētais finansējums, tātad neizlēmīgie nevar rēķināties ar ERAF atbalstu 50% apmērā no darbu izmaksām.

Toties naudu var aizņemties no Latvijas Krājbankas, un tad mājai nebūs nepieciešama virkne procedūru, kas jāveic, iesniedzot pieteikumu LIAA.

Ja lielākā daļa mājas iedzīvotāju izšķiras par labu pilnai renovācijai ar Eiropas Savienības atbalstu, arī tad sākotnējo kredītu bez pūlēm iespējams noformēt Latvijas Krājbankā.

– Mums ir speciāla daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes celšanas un renovācijas projektu kreditēšanas programma, – stāsta Aivis Ādamsons. – Mēs piešķiram aizdevumu eiro, latos vai dolāros atkarībā no kredīta ņēmēju vēlmes. Minimālā aizdevuma summa ir 5000 latu. Finansējuma apjoms var sasniegt 100% projekta realizācijas izmaksu. Bet ir arī nosacījums, ka maksimālais finansējuma apjoms nedrīkst pārsniegt 55 latus uz dzīvojamās platības vienu kvadrātmetru.

– Tas droši vien ir saprātīgs ierobežojums, lai iedzīvotāji pēc tam bez liekām pūlēm un problēmām spētu kredītu atmaksāt. Vēl tikai skaidrībai: vai kredītu bankā var ņemt paši dzīvokļu īpašnieki, vai arī šai nolūkā jānodibina juridiska persona?

– Ir vairāki varianti. Kredītu renovācijai var saņemt mājas apsaimniekošanas uzņēmums (SIA vai AS), var DzĪKS (dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība) vai DzĪB (dzīvokļu īpašnieku biedrība). Ir arī trešā iespēja: ja mājā nav vairāk par 20 dzīvokļiem, aizdevumu bankā var saņemt paši iedzīvotāji kā solidāri kredītņēmēji. Šādu finansēšanas projektu banka īstenoja Madonā, kur tiek renovētas nelielas mājas.

– Par pēdējo variantu, lūdzu, sīkāk...

– Ja māja izšķiras par pilnu renovāciju ar ES līdzfinansējumu, vajag uzreiz veikt daudz dārgu darbu. Lielos kooperatīvos ir iespēja racionāli pārvirzīt naudas plūsmas, bet vienai atsevišķai mājai tik liela summa var izrādīties pārāk smags slogs. Tāpēc mēs piedāvājam: ja mājā ar nedaudz dzīvokļiem nav izveidota īpašnieku biedrība un ja iedzīvotāji kaut kādu apsvērumu dēļ nevēlas siltināšanu uzticēt apsaimniekotājam, bet remonta darbi tomēr ir jāveic, viņi var visi kopā atnākt uz banku, paņemt aizdevumu un kopīgi atbildēt par kredītsaistībām.

– Nav noslēpums, ka daudzdzīvokļu mājās visiem iedzīvotājiem ir ļoti grūti vienoties par darbiem, par kuriem jāmaksā pašu nauda. Cik lielam jābūt domubiedru pulkam, lai banka izskatītu aizdevuma pieprasījumu?

– Ja līdzekļus renovācijai no bankas aizņemas juridiska persona, lēmums ņemt kredītu jāatbalsta vismaz 51–75 procentiem dzīvokļu īpašnieku.

– Kāpēc tik plašas robežas – no 51 līdz 75 procentiem?

– Tas atkarīgs no tā, cik disciplinēti iedzīvotāji maksā par apsaimniekošanu. Starp citu, mums ir vēl viens obligāts nosacījums aizdevuma piešķiršanai, proti, lai pēdējā gada laikā vismaz 85% rēķinu par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem attiecīgajā mājā būtu samaksāti laikus.

– Jā, bet komunālie rēķini patlaban ir nesamērīgi lieli. Vai nevar gadīties tā, ka iedzīvotāji, izšķiroties par kredīta ņemšanu, pienācīgi neaprēķina savus spēkus?

– Protams, ja ņem naudu uz parāda, maksa par apsaimniekošanu, rēķinot uz dzīvojamās platības vienu kvadrātmetru, katram dzīvoklim pieaugs. Ikmēneša rēķinos parādīsies papildu aile – kredīta maksājumi. Bet tieši tāpēc, lai iedzīvotāji spētu samaksāt, banka noteikusi īpašu prasību – tā kredīta daļa, kas jāatmaksā katram dzīvokļa īpašniekam, gadā nedrīkst pārsniegt 30% no visiem komunālajiem maksājumiem. Pamatparādu var sākt atmaksāt uzreiz pēc remonta darbu pabeigšanas, bet tā kā tobrīd jau tiks taupīta mājas apsildīšanai nepieciešamā enerģija, maksa par apkuri un gada vidējie maksājumi par dzīvokli samazināsies. Tātad iedzīvotāji jau kredīta atmaksāšanas laikā var just ekonomiju.

Uzmanību detaļām

– Pieņemsim, ka nauda bankā saņemta un iztērēta renovācijai. Bet ko tad, ja pēc tam kāds no iemītniekiem nespēj vai nevēlas atmaksāt kredītu? Kas kalpo par garantiju aizdevuma atgūšanai?

– Reāli nekāda hipotekārā ķīla netiek noformēta, tas ir, māja nekļūst par kredīta nodrošinājumu. Bet katrs dzīvokļa īpašnieks pret banku ir atbildīgs tieši tāpat kā pret namu pārvaldi gadījumā, ja viņš nemaksā par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

– Uz kādu termiņu var aizņemties naudu jūsu bankā?

– Uz laiku līdz 15 gadiem. Vērā tiek ņemta arī aizdevuma summa. Ja tie ir tikai daži tūkstoši, aizdevumu atmaksāt nebūs grūti arī īsākā laikā.

– Pieņemsim, ka esmu atnākusi pie jums kā mājas vecākā un vaicāju: ar kādu gada procentu likmi jūs šobrīd varat man piešķirt kredītu latos?

– Pašreiz tāda kredīta likme ir no 5,8 procenti gadā. Turklāt pēdējā laikā līdz pat šim brīdim procentu likmei ir piemitusi tendence samazināties.

– Tātad, ja mēs aizņemsimies 10 tūkstošus latu, gadā vajadzēs samaksāt 580 latu plus daļu no pamatsummas, kas atkarīga no tā, uz cik gadiem kredīts ņemts. Nav nemaz tik briesmīgi. Vai jums jau ir pozitīva pieredze šāda veida kreditēšanā?

– Tieši šobrīd Latvijas Krājbanka realizē piecstāvu mājas energoefektivitātes uzlabošanas projektu Gulbenē, un mēs esam apmierināti, ka sadarbība ar iedzīvotājiem norisinās bez novirzēm no iecerētā plāna. Naudu dzīvokļu īpašnieku biedrībai banka izsniedz pakāpeniski, vadoties pēc jau paveikto darbu rezultātiem. Piebildīšu, ka tas, kas jau izdarīts, ir izdarīts ļoti kvalitatīvi. Tas nenoliedzami ir mājas vecākā nopelns. Ir ļoti svarīgi, lai mājā būtu tāds cilvēks, kurš saprot procesu, ir gatavs to organizēt un pret visu izturas ar lielu atbildību.