Bīstamos balonus – lūžņos!

Latvijā samilzusi gāzes balonu problēma: visi mums tik ierastie sarkanie baloni, kas apritē nākuši līdz 2003. gada 1. jūlijam, atzīti par drošības prasībām neatbilstošiem. ES prasība ir pārbaudīt to atbilstību Eiropas normatīviem, bet vēl labāk – izņemt no apgrozības.

Izrādās, ka lielākā daļa gāzes balonu, ko lieto simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, izgatavoti vēl Padomju Savienībā. Skaidrs, ka tiem nav marķējuma П (pī). Eiropa pieprasa tos nomainīt.

Taču vienlaikus izņemt no aprites visus 50 litru gāzes balonus Latvijā būtu dārgi un apgrūtinoši, tāpēc Ekonomikas ministrija ieteikusi pagarināt to lietošanas laiku līdz 2014. gadam, 2013. gadā vecos balonus pakāpeniski izņemot no aprites.

Lasīt tālāk...

Mainām klimatu mājās!

Kāpēc dzīvokļa stūros rodas pelējums? Kāpēc no rīta pamostoties sāp galva? Izrādās, šīm nelaimēm ir kopīga sakne – plastmasas logi, kurus mēs tā arī neesam iemācījušies pareizi lietot.

Redakcija pat vasarā bieži saņem sūdzības par mitrumu un pelējumu mājokļos. Iedzīvotāji vaino namu pārvaldes, kuras negādā par paneļu šuvju remontu. Pārvaldnieki atbild, ka šuves ir kārtībā, vainīga aukstā ārsiena. „Krājiet naudu mājas gala siltināšanai, cienījamie iemītnieki!” viņi aicina.

Lasīt tālāk...

Salīdzināsim cenas

Pieņemot lēmumu paaugstināt komunālo pakalpojumu tarifus, gandrīz ik reizes mums tiek stāstīts, ka citās valstīs iedzīvotāji par ūdeni, gaismu un siltumu maksā daudz vairāk. Tātad viss kārtībā, sašutumam nav pamata.

Taču, salīdzinot komunālo pakalpojumu tarifus dažādās valstīs, jāņem vērā arī vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju, jo vienas valsts iedzīvotājiem gluži pieņemamas pakalpojumu cenas citā valstī var izrādīties nepanesami smaga nasta. Turklāt vēl jāparaugās, par ko mēs maksājam, proti, vai komunālo pakalpojumu kvalitāte Latvijā atbilst maksai par šiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

Vieglu gaisu jūsu mājoklī!

Bieži vien mēs nezinām, kāds ir gaisa mitruma procents dzīvoklī. Vēl vairāk, lielākā daļa cilvēku par to pat nedomā. Tostarp eksistē normas: vasarā cilvēks jūtas labi, ja gaisa mitrums ir 60–75%, ziemā – 55–70%. Bet praktiski, kā apgalvo zinātnieki, vasarā sausā laikā tas nepārsniedz 40% un ziemā ir pat 25–30%. Pazemināts mitrums kaitē mūsu elpošanas sistēmai, ādai, redzei un kopumā pašsajūtai.

Veikalā var nopirkt gaisa mitrinātāju, bet var arī mēģināt pašu spēkiem paaugstināt gaisa mitrumu dzīvoklī.

Lasīt tālāk...

Sīkas cūcības dzīvokļu remontā

Viņi ierodas jūsu mājās līdz ar saullēktu un pazūd pēc pusnakts. Viņi izņem durvis no virām, izlauž logus, grauj sienas, izmet mēslainē senlaicīgu vannu un podu. Un vēl nemitīgi klaudzina, urbj un zāģē. Kad viņi dodas prom, aiz viņiem nepaliek nekas... vecs, un jums jāpierod dzīvot gluži kā no jauna piedzimušā mājoklī. Atslābinieties, tā nav apokalipse, tas ir tikai un vienīgi remonts. Taču reizēm ķelles un otas bruņinieki atstāj aiz sevis visai nepatīkamus pārsteigumus.

Sanaidoties ar remontētājiem nav nekāda māksla. Piemēram, jūs varat ar viņiem sastrīdēties par to, kur vajadzētu atrasties kontaktligzdai, vai arī nesamaksāt par sākotnējā tāmē neparedzētiem darbiem. Varbūt jums būs taisnība, bet remontbrigādes atbilde var būt pat ļoti nešpetna.

Lasīt tālāk...

Lai logi mirdz!

Pat ne pārāk putekļains logs aiztur līdz 30% gaismas, netīri logi – pat līdz 70%. Tas, ka saules gaismas trūkums nelabvēlīgi ietekmē mūsu veselību, ir sen zināms fakts. Secinājums var būt tikai viens – logi jāmazgā vismaz divas reizes gadā, labāk būtu to darīt vēl biežāk.

Mazgāt zinātniski

Logus vislabāk mazgāt ne pārāk karstā bezvēja dienā, kad debesis ir viegli apmākušās, pretējā gadījumā saules atspulgi uz stikla neļaus jums novērtēt tā spodrību. Turklāt saulē un vējā stikli tik ātri nožūs, ka jūs nepaspēsiet noslaucīt ūdens atstātos rakstus. Tātad:

Lasīt tālāk...