Jauns jumts – nekā sarežģīta!

Nav nekādas vajadzības samierināties ar to, ka caur griestiem sūcas ūdens. Rīgā divu Raņķa dambja māju iemītnieki ir parādījuši, kā veiksmīgi var salabot jumtu. Pirmais – pareizi izraudzīties namu pārvaldnieku. Otrais – pieņemt drosmīgu lēmumu. Trešais – sadarboties ar pareizo būvfirmu. Ziemu abu korpusu iemītnieki Raņķa dambī 7 sagaidīs normālos apstākļos.

Sarežģīta māja

Pēc visa, kas notika pirms pāris gadiem, 2. korpusa iemītnieki Raņķa dambī 7 par remontu vairs pat nesapņoja. Cilvēki domāja tikai par to, kā samaksāt svešus parādus par apkuri.

– Situācija bija nepatīkama, – atminas Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Māju apsaimniekoja bēdīgi slavenais uzņēmums Māju serviss KSA. Rudenī pirms diviem gadiem atklājās, ka namu pārvalde no iedzīvotājiem iekasēto naudu nepārskaita komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Rīgā bija daudz šādi cietušu māju. Dzīvokļu īpašnieki maksāja par apkuri un ūdeni, bet nauda iestrēga namu pārvaldes kontos. Tad Māju serviss KSA pieteica maksātnespēju, un ko tu no tukša vairs ņemsi...

– 2. korpusa iedzīvotāji Raņķa dambī 7 tādējādi zaudēja 3000 latu, – stāsta Igors Trubko.

Iedzīvotāji nekavējoties nomainīja pārvaldnieku. Izvēlējās uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs. Uzticējās, lai gan bija bail: kam mēs tādi, ar svešiem parādiem apkrauti, esam vajadzīgi? Bet pagāja tikai divi gadi, un izrādījās, ka pāriešana citas namu pārvaldes paspārnē var pilnībā mainīt mājas dzīvi.

Ar pirmo stāvu vienojās

2. korpusam Raņķa dambī 7 pati sāpīgākā vieta jau sen bija jumts. Tas bija tik caurs, ka ūdens pa sienām tecēja līdz otrajam stāvam. Bet iedzīvotāji nespēja izšķirties par remontu, jo pēc pieredzes baidījās tikt apkrāpti.

Šovasar kļuva skaidrs, ka bez remonta neiztikt. Cilvēki sapulcējās un sāka apspriesties. Namu pārvalde piedāvāja izdevīgus nosacījumus: vajadzīgos 13 tūkstošus latu par jumtu tā samaksās uzreiz, bet iedzīvotāji pēc tam norēķināsies ar pārvaldnieku divu gadu laikā. Lūk, ko nozīmē savstarpēja uzticēšanās.

– Mūsu puses dzīvokļi lietus laikā drausmīgi cieta, tāpēc mēs ar kaimiņiem uzreiz bijām ar mieru, – stāsta Anastasija. – Pirmā stāva iemītnieki gan mazliet pakurnēja, teica, ka viņiem jauns jumts neesot vajadzīgs, viņiem uz galvas ūdens netek. „Labi, bet ja pienāks laiks remontēt pagrabu vai ielikt jaunas ārdurvis, augšējie kaimiņi arī atteiksies – lai pirmais stāvs maksā!” mēs atbildējām.

Mūsu argumenti tika sadzirdēti. Notika balsošana. Māja sāka gatavoties remontam.

Cik maksā un kā maksāt?

Augustā jaunais jumts jau bija pilnībā gatavs. Darbus veica būvfirma Wall. Kad kaimiņi, 1. korpusa iemītnieki, ieraudzīja rezultātu, arī viņi steidzās uz Rīgas namu apsaimniekotāju: „Esam gatavi likt tādu pašu jumtu!” Pārvaldniekam par to tikai prieks – saimniecībā labāka kārtība.

– Mums jau sen bija vajadzīgs remonts, – stāsta 1. korpusa sētniece Janīna, – bet lieta nekādi nevirzījās uz priekšu. Droši vien vēl dažus gadus vilcinātos, ja kaimiņi no 2. korpusa nebūtu rādījuši piemēru.

Labais piemērs palīdzēja mājai ātri pieņemt kopīgu lēmumu. Remonta līgums tika noslēgts mēneša laikā. Jumta cena – tāpat 13 tūkstoši latu.

– Īpaši patika tas, ka mums piedāvāja divus samaksas variantus, – stāsta Janīna. – Pirmais: pa daļām maksājams aizdevums par 6 procentiem gadā. Tagad par triju istabu dzīvokli maksāju 17 latus mēnesī un šādus papildu rēķinus no namu pārvaldes kopumā saņemšu 24 mēnešus. Otrs variants: savu daļu no namu pārvaldes piešķirtā iekšējā kredīta samaksāt uzreiz bez jebkādiem procentiem.

Anastasija no 2. korpusa izvēlējās otro variantu – samaksāt savu daļu uzreiz. Viņas divistabu dzīvokļa daļa remonta izmaksās bija 157 lati.

– Naudas jau nekad nav, bet remonts jāveic, – viņa saka. – Kamēr gatavojāmies sākt darbu, cilvēki nervozēja, apsprieda cenas. Tagad visi mierīgi maksā un priecājas, ka uz galvas vairs nelīst ūdens.

Tīri un gaumīgi

Abas mājas nevar vien beigt slavēt darbu izpildītāju, uzņēmuma Wall vadītāju Valēriju Šakinu.

– Zelta cilvēks, – saka Ina, dzīvokļa saimniece no 1. korpusa, – pirms remonta visu saprotami paskaidroja, vienmēr laipni atbildēja uz jautājumiem. Man galvenais šķiet tas, ka būvnieki devuši jumtam 10 gadu garantiju. Viņi arī apsolījuši ziemā pareizi no jumta notīrīt sniegu un ledu, nesabojājot virsmas pārklājumu. Tie alpīnisti diletanti, kas pērnajā ziemā rāpās uz mūsu jumta, noknibināja tur nost visu, ko vien varēja noknibināt!

Reizē ar jumtu mājām pielika jaunas lietus ūdens notekcaurules un uzlika jaunus jumtiņus virs ieejas durvīm.

Uzzinājuši, ka ieradušies žurnālisti, cilvēki labprāt nāk aprunāties. Stāv bariņos, apspriež rezultātu. Saulē mirdz jaunās skārda notekcaurules.

– No manis kā sētnieces celtniekiem īpašs paldies, – saka Janīna. – Nevaru vien nobrīnīties, cik viņi akurāti strādāja. Katru dienu visu savāca, saslaucīja gružus. To, kā cēla augšā materiālus, mēs vispār neredzējām. Vienīgi zālienu aiz mājas nedaudz sabojāja, kad lika pacēlāju. Palūgšu vīram, lai grambu aizber. Par labo darbu piedošu celtniekiem šo sīko pārkāpumu.

Tagad cilvēki Raņķa dambja mājās ir sarosījušies. 1. korpusa iemītnieki, piemēram, gatavojas samest naudu kāpņu telpu kosmētiskajam remontam. Bet jauni logi kāpņu telpās parādīsies jau tuvāko dienu laikā.

Pirmais sekmīgi paveiktais darbs licis cilvēkiem sajusties kā sava īpašuma saimniekiem. Tā ir pirmā pazīme, ka mājā viss būs kārtībā.

Remonts iespējams augu gadu

Mēs tikāmies ar Valēriju Šakinu un lūdzām pastāstīt, kā norisēja darbs. Un vai nav par vēlu iedzīvotājiem vērsties pie pārvaldnieka ar lūgumu salabot mājai jumtu?

– Raņķa dambī mēs palīdzējām divām vienādām piecstāvu mājām, – pastāstīja Valērijs. – Uzlikām jaunas skārda karnīzes, ūdens noteksistēmu. Nomainījām jumta segumu, jo vecais vairs nebija salabojams – tas bija pilnībā satrunējis kopā ar visām pamatkonstrukcijām.

Parastā ruberoīda vietā mājas dabūja jumtus no uzkausējamā ruberoīda. Šis materiāls tiek likts vismaz divās, vietām pat četrās kārtās. Valērijs garantē, ka tāds jumts kalpos ļoti ilgi:

– Materiāla ražotājs dod 10–15 gadu garantiju, un nav pamata tam neticēt. Padomājiet vien: padomju laika ruberoīds noturējies 50–60 gadus. Vai gan jaunais, modernais analogs kalpos īsāku laiku?

Piedevām vēl jaunais materiāls sargā māju ne tikai no lietus ūdens, bet arī no siltuma noplūdes, tātad nodrošina labu termisko efektu.

Valērijs Šakins pastāstīja, ka tagadējās tehnoloģijas ļauj jumtus remontēt visu gadu, bez sezonas pārtraukuma. Celtnieki neiziet darbā tikai stiprā salā un lietū. Tātad nav iemesla svarīgus remonta darbus atlikt uz pavasari.

Cilvēkiem jāsaprot viens: labs jumts palīdz saglabāt konstrukcijas un uzturēt pareizu mikroklimatu dzīvokļos. Un izšķirties par remontu nav nemaz tik sarežģīti. Ja jaunu jumtu izdevās uzlikt mājai, kam iepriekšējā pārvaldnieka negodīgas rīcības dēļ zudumā gājuši 3000 latu, tad tas ir pa spēkam jebkuram.