Izdzīvot personiskajā Sahārā

Vai esat pamanījuši, ka atliek tikai ziemā no āra ieiet dzīvoklī, un uzreiz piemetas žāvas, zūd vēlēšanās kaut ko darīt? Visdrīzāk jau vainīgs ir sausais gaiss. Šī problēma kļūst īpaši aktuāla, kad dzīvokļus un mājas nākas mākslīgi apsildīt.

Apkure gaisa mitrumu telpā samazina par 10–15%. Ar to pietiek, lai cilvēks justu nespēku. Ja gaiss nav pietiekami mitrs, mazinās mūsu imunitāte un darbaspējas. Kad mitrums krītas, sausais gaiss gluži kā sūklis izsūc mitrumu no ādas un matiem. Mati kļūst trausli, āda sausa, tajā parādās krunciņas. Naktīs rīklē rodas kasīšanās sajūta.

Vissliktāk sausu gaisu pārcieš bērni, viņiem izžūst un iekaist maigā deguna gļotāda. Sausā gaisā ilgāk saglabājas un ātrāk izplatās gripas un masalu vīrusi, pneimokoki.

Lasīt tālāk...

Esiet piesardzīgi, izmetot atkritumus!

Decembra vidū dīvaina ziņa pienāca no Krievijas. Nakts vidū kāda daudzstāvu mājas dzīvokļa iemītnieki Magņitogorskā piezvanīja glābšanas dienestam, jo aiz sienas kāds skaļi sauca palīgā. Atbraukusī brigāde atrada atkritumu vadā iesprūdušu jaunkundzi.

Izrādījās, ka divdesmit gadus jaunā sieviete no sestā stāva kļūdas dēļ atkritumu vadā iemetusi somiņu ar jaunu dārgas markas kosmētiku. Kad zudums atklājās, saimniece krita izmisumā. Vienā krekliņā viņa izskrēja kāpņu telpā, lai mēģinātu atgūt dārgo mantu. Otrajā stāvā atkritumu vada lūkai nebija vāka, vadā melnēja liels caurums. Cerēdama aizsniegt dārgo somiņu, jaunkundze tajā dziļi ieliecās, taču kājas paslīdēja, viņa zaudēja līdzsvaru un iekrita caurumā. Gandrīz kaila viņa attapās metāla caurulē uz atkritumu kalna.

Lasīt tālāk...

Siltumnīcas efekts

„Veco koka logu vietā ielikām jaunus, plastikāta, bet šoziem dzīvoklī sācis parādīties pelējums, kondensāts uz logu stikliem. Kā pret to cīnīties?” Aleksandra

Pēc plastikāta logu ielikšanas kļūst skaidrs, kādā stāvoklī jūsu mājā ir izplūdes ventilācija. Parastie logu rāmji, sevišķi ar vecu tepējumu starp stiklu un loga vērtni, nav pilnībā hermētiski, caur to spraugām izplūst mitrums un caurvējš labi izvēdina telpu.

Gaisa pieplūde caur modernajiem plastikāta logiem veido tikai 10–15% no sanitārajās normās noteiktā daudzuma. Tādi logi cieši izolē telpas, tāpēc bojātas izplūdes ventilācijas gadījumā nenovēršams ir siltumnīcas efekts. Ēdiena gatavošana, veļas mazgāšana, puķu laistīšana, dzīvokļa mitrā uzkopšana rada paaugstinātu mitrumu, un šim mitrumam nav kur izplūst.

Lasīt tālāk...

Mājasdarbs pirms Jaungada

Patiesi filozofisks jautājums: kas īsti ir krāmi? Ja spējat uz to atbildēt, varat uzskatīt, ka esat jau no krāmiem atbrīvojušies.

Censties orientēties krāmos pa vienam kaut kādā secībā ir pilnīgi bezcerīgi. Vienam olas čaumala ir gruži, otram vērtīgs mēslojums kāpostiem; kādam sauja vecu skrūvīšu un uzgrieznīšu ir krāmi, bet kādam nākotnē saskrūvēts tranzistoru uztvērējs.

Ir mantas, ko lieto reti, bet ir arī tādas, kas nekad nebūs vajadzīgas. Reizēm vēl sirdi silda, bet reizēm pat to nedara. Krāmi ir tas, ko nelieto un nekad nelietos, kas pat sirdi nesilda, tikai rada vēlēšanos nobāzt kaut kur tālāk, lai nedurtos acīs.

Lasīt tālāk...

Bīstamas krāsnis. Ko darīt?

Krīzes laikā cilvēki sākuši taupīt uz krāšņu tīrīšanas un labošanas rēķina. Bet velti, saka pieredzējušais krāšņu mūrnieks Ivans Kuziks, tāda taupīšana var radīt lielus zaudējumus: ap 30% ugunsgrēku vecajās mājās izraisa bojātas apkures sistēmas.

Jau sen nebūtībā aizgājuši tie svētīgie laiki, kad katrai namu pārvaldei bija savs krāšņu mūrnieks. Ivans Kuziks dzimis Ukrainā, mūrnieka amatu viņam iemācīja tēvs, cilvēks ar zelta rokām. Pirmā darba vieta Ivanam bija namu pārvalde Daugavpilī. Tur talantīgo un godīgo meistaru tik augstu novērtēja, ka pat dzīvokli piedāvāja, lai tikai neaizmuktu uz galvaspilsētu. Ivans no dzīvokļa atteicās, un iedzīvotāji vēl ilgi turpināja sūtīt uz namu pārvaldi pateicības vēstules par to, ka viņiem palīgā nosūtīts cilvēks ar zelta rokām un zelta sirdi.

Rīgā Ivans Kuziks strādāja Vecmīlgrāvja namu pārvaldē, kuras apsaimniekotajā teritorijā laboja pa 50–60 krāsnīm gadā.

Lasīt tālāk...

Sadzīvot ar kaimiņiem

Dzīvesbiedru un draugus mēs izvēlāmies paši, turpretī kaimiņi ir spiesta lieta, un tad nu – kādi kuram gadās. Diemžēl gadās visādi – gan hipersabiedriski, gan ķildīgi, gan neslēpti antisociāli, un ar visiem jādzīvo mierā un saticībā. Medicīniski psiholoģiskās konsultācijas psihologs Deniss Kuzovs ir pārliecināts, ka labas kaimiņu attiecības ir gan iespējamas, gan izdevīgas.

 Uz „jūs” un ar smaidu

– Nevienam nav iebildumu veidot attiecības ar labiem, kulturāliem cilvēkiem. Bet ko tad, ja kaimiņi rada vienas vienīgas problēmas?

– Vispirms noskaidrosim dažus pamatprincipus, uz kuriem balstās zinātne par konfliktiem – konfliktoloģija. Mūsu personība var atrasties trijos stāvokļos: „es – bērns”, „es – pieaugušais”, „es – viens no vecākiem”. „Es – bērns” darbojas pēc principa: gribu tieši tagad un nekavējoties, neviens man nevar to liegt, sekas mani neinteresē. Pretējā pozīcija – „es – viens no vecākiem”. Tās vadmotīvs: tā jābūt, tāda ir kārtība, ievēro priekšrakstus un neiedrošinies novirzīties. Un trešā pozīcija – „es – pieaugušais” – ir nobrieduša, adekvāta cilvēka pozīcija. Viņš spriež tā: ja es ko vēlos, tad meklēju un radu tādus apstākļus, lai varētu apmierināt savu vēlmi, un esmu gatavs par to uzņemties atbildību. Svarīgi iegaumēt: cilvēki spēj vienoties tikai tad, ja starp viņiem notiek dialogs „pieaugušais – pieaugušais”.

Lasīt tālāk...