Siltumnīcas efekts

„Veco koka logu vietā ielikām jaunus, plastikāta, bet šoziem dzīvoklī sācis parādīties pelējums, kondensāts uz logu stikliem. Kā pret to cīnīties?” Aleksandra

Pēc plastikāta logu ielikšanas kļūst skaidrs, kādā stāvoklī jūsu mājā ir izplūdes ventilācija. Parastie logu rāmji, sevišķi ar vecu tepējumu starp stiklu un loga vērtni, nav pilnībā hermētiski, caur to spraugām izplūst mitrums un caurvējš labi izvēdina telpu.

Gaisa pieplūde caur modernajiem plastikāta logiem veido tikai 10–15% no sanitārajās normās noteiktā daudzuma. Tādi logi cieši izolē telpas, tāpēc bojātas izplūdes ventilācijas gadījumā nenovēršams ir siltumnīcas efekts. Ēdiena gatavošana, veļas mazgāšana, puķu laistīšana, dzīvokļa mitrā uzkopšana rada paaugstinātu mitrumu, un šim mitrumam nav kur izplūst.

Protams, ir iespējams telpas regulāri vēdināt, bet, atverot logus, mēs iegūstam to pašu caurvēju, kāds bija veco rāmju laikā, un to pašu ielas trokšņu līmeni. Tikai tagad tas viss ir par lielu naudu, jo plastikāta logi nav lēts prieks.

Mitrs un silts gaiss dzīvoklī veicina jebkuras telpas gaisā esošo pelējuma sēnīšu un citu mikroorganismu intensīvu augšanu, īpaši, ja uz sienas vai griestiem agrāk bijuši notecējumi vai kondensāts. Jau tad sporas sākušas veidot kolonijas un ielaidušas savus pavedienus (veģetatīvais micēlijs) apmetuma vai cita materiāla kārtā. Ja arī iepriekš pelējums traipu veidā parādījies, tad notecējumu likvidēšana, kosmētiskais remonts, sauss gaiss un pastāvīgs caurvējš un vēdināšana ļāvusi piemirst šo nepatīkamo lietu – līdz dzīvokļa saimnieki sadomājuši nomainīt logus. Tiklīdz rodas labvēlīgi apstākļi – mitrums un siltums, „iekonservētās” sporas pamostas un sāk intensīvi vairoties.

Ja kādu laiku pēc plastikāta logu ielikšanas jūsu dzīvoklī kļuvis grūti elpot, jūtams diskomforts un – pasarg Dievs! – sāk parādīties pelējums, vispirmām kārtām jāpārbauda izplūdes ventilācijas stāvoklis. Šai nolūkā jādodas ar iesniegumu uz savu namu pārvaldi. Īpaši smagos gadījumos, kad ventilācijas kanālus daudzstāvu mājās nav iespējams iztīrīt, nākas sienā izveidot atveri un ierīkot sūcējventilāciju, kāpņu telpu izmantojot par ventilācijas šahtu.

Kad ventilācijas problēma ir atrisināta, var stāties pie seku – pelējuma – likvidēšanas. Pelējums ir ne tikai postošs ēkas apdarei un konstrukcijām, bet arī ļoti kaitīgs cilvēka veselībai. Iekļūstot elpošanas un asinsrites sistēmā, sporas var izraisīt virkni slimību. Vispirmām kārtām tās ir grūti diagnosticējamās alerģiskās ādas slimības (dermatīti, mikozes), elpošanas ceļu slimības (iesnas, klepus, bronhiālā astma) locītavu reimatiskās slimības, neizprotamas galvassāpes un spēku izsīkums.

Censties pelējumu aizsmērēt vai aizkrāsot nav jēgas. Inficēto virsmu apstrāde jāveic ar speciāliem ķīmiskiem sastāviem, kam piemīt pretmikrobu un pretsēnīšu iedarbība. Tie ir ūdenī šķīstoši antiseptiskie līdzekļi vai savienojumi, kur par šķīdinātāju tiek lietots vaitspirts vai terpentīns, kā arī antiseptiķi uz eļļas bāzes (kreozots). Šīs vielas iesūcas virsmā un iznīcina micēliju.

Plašāk pazīstamie antiseptiskie līdzekļi pret pelējumu ir „Gidroteks” (Krievija), „Sniezka” (Polija), „Puma” un „Renogal” (Vācija), „Pinotex” (Somija), „Septodor” (Izraēla), „Biostop” (Ukraina). Pērkot preparātu, ieteicams konsultēties ar pārdevēju, kā un kādam nolūkam tas lietojams.

Tautas līdzekļi pelējuma apkarošanai:

■ vara vitriola šķīdums (0,5 kg uz 10 l ūdens + 1,5–2 l etiķa esences);

■ šķīdums, kas satur 0,9 kg boraka, 0,4 kg borskābes un 1,4 l galda etiķa uz 10 l ūdens. Sagatavoto šķīdumu sakarsē līdz 50–70°C un izsmidzina vai ar otu uzklāj ar sēnīti inficētajai virsmai. Pēc mēneša atkārto.

Dažkārt virsmas apstrādā arī ar kancelejas līmi vai urīnvielu. Diemžēl tautas līdzekļi tikai uz laiku aptur pelējuma veidošanos. Vienīgais izņēmums – etilspirts (tieši spirts!). Praksē pārbaudīts līdzeklis. Nekādi veikala pretsēnīšu līdzekļi nepalīdzēja tikt vaļā no pelējuma traipiem vannas istabā, līdz internetā trāpījās padoms: vairākas reizes apsmidzināt sienas un griestus ar spirtu tā, lai virsma kļūtu mitra, atļaujot starp reizēm tai pilnībā nožūt. Mums pietika ar divām reizēm. Izlietojām aptuveni glāzi spirta. Smidzinājām ar smalkas smidzināšanas pulverizatoru, ko parasti lietojam istabas puķēm. Kopš apstrādes brīža aizritējuši astoņi gadi.

Nobeigumā vēl daži speciālistu padomi:

■ dzīvokļos likt tikai veramus plastikāta logus un telpas vēdināt, atverot tos līdz galam;

■ cieši neaizvērt vannas istabas durvis, lai nodrošinātu gaisa apmaiņu temperatūras un mitruma izlīdzināšanai;

■ starp vannas istabas un tualetes durvīm un grīdu noteikti jābūt 1–2 cm platai spraugai, vai arī durvju apakšējā daļā jāieliek speciālas restes, jo ventilācijas atveres dzīvokļos atrodas vannas istabā un tualetē, neskaitot tvaika nosūcēju virtuvē;

■ ja nekādi paņēmieni un antiseptiskie līdzekļi nepalīdz likvidēt pelējumu uz apmetuma, esiet gatavi nomainīt pašu apmetumu.