Neļauj naudai sadegt!

Decembrī Ekonomikas ministrija paziņoja, ka līdz 2020. gadam elektroenerģijas cena Latvijā varētu celties par 63%. Uzņēmums Latvenergo šo informāciju neapstiprina – krasai cenas celšanai neesot pamata. Taču pat pašreizējais elektroenerģijas tarifs mudina dzīvokļu īpašniekus domāt, kā ietaupīt uz komunālā apgaismojuma rēķina. Šoreiz – par kādas mājas iedzīvotāju pieredzi, kuri nolēma kāpņu telpās ierīkot apgaismojumu ar kustību sensoriem.

Sāka ar pastkastēm, beidz ar elektrību

Ideja par gaismas sensoriem koplietošanas telpās nav nekāds jaunums. Patiesi, visu nakti dedzināt elektrību kāpņu telpās ir pārāk liela greznība. Mājā Vidzemes alejā 7, kur izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, iedzīvotāji nesen sāka prātot, kā varētu ietaupīt koplietošanas elektroenerģiju.

Risinājums šķita pats par sevi saprotams: jāuzstāda gaismekļi ar kustības sensoriem, kas ieslēdzas, tiklīdz telpā ieiet cilvēks. Mājas iemītnieki ir pārliecināti, ka sensori palīdzēs ietaupīt ne mazums naudas, jo šobrīd katrs dzīvoklis par koplietošanas elektrību maksā prāvu naudu – ap pieciem latiem mēnesī.

Svetlana Ļisivņenko, biedrības Vidzemes aleja 7 valdes līdzpriekšsēdētāja, stāsta, kā rēķinājusi jaunā apgaismojuma rentabilitāti un ar kādām grūtībām nākas saskarties projekta realizācijas gaitā.

– Uz šo māju pārcēlos tikai pirms pusgada, – saka biedrības pārstāve. – Sākumā domāju, ka nejaukšos komunālajās problēmās. Iepriekšējā dzīvesvietā aktīvi darbojos un dabūju pārliecināties, ka ne jau visi kaimiņi prot novērtēt labus darbus.

Taču palikt malā neizdevās: vispirms Svetlana Ļisivņenko panāca, ka tiek uzstādītas jaunas pastkastes, pēc tam, pamatojoties uz trīspusēju līgumu ar namu pārvaldi un kompāniju Schindler, organizēja lifta renovāciju; pateicoties viņai, koplietošanas telpās parādījās jaunas durvis, tika iztīrīts atkritumu vads. Tikusi galā ar galvenajiem darbiem, sieviete nolēma, ka pienācis laiks samazināt izdevumus par koplietošanas elektrību.

Ietaupījums no 30 līdz 50%

– Man vēl svaigā atmiņā divpadsmit stāvu māja, kurā dzīvoju agrāk, – stāsta Svetlana Ļisivņenko. – Tur iedzīvotāji veica ekonomiskos aprēķinus un konstatēja, ka gaismas sensori ir ļoti izdevīgi.

Svetlanas iepriekšējā dzīvesvietā jauno apgaismojumu pēc dzīvokļu īpašnieku lūguma ierīkoja namu pārvalde, tāpēc tas maksāja dārgi – 1500 latu par 24 jauniem gaismas ķermeņiem. Piedevām ugunsdzēsības kāpnēs palika rijīgās kvēlspuldzes, kas deg gandrīz vai augu diennakti. Bet bijušie kaimiņi stāstot, ka pat šāda pa pusei veikta rekonstrukcija ļāvusi par trešo daļu samazināt izdevumus par koplietošanas apgaismojumu.

– Nolēmu, ka manā tagadējā mājā apgaismojuma nomaiņa jāveic gudrāk, – pieredzē dalās dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes līdzpriekšsēdētāja. – Mums kā pašvaldības namu pārvaldes klientiem ir tiesības pašiem izraudzīties darbu veicēju un noslēgt ar to individuālu darbuzņēmuma līgumu. Šāda līguma mīnuss ir tas, ka jāmaksā skaidrā naudā, pluss – mājai nav jārūpējas par nodokļu maksāšanu.

Kur lai māja ņem skaidru naudu? Iedzīvotāji kopsapulcē nolēma, ka katram dzīvokļa īpašniekam par jaunajiem gaismekļiem jāmaksā 15 lati, un jautājums bija atrisināts. Piedevām individuālais darbuzņēmuma līgums palīdzēja samazināt izmaksas. Apgaismojuma ierīkošana parastajā kārtībā caur namu pārvaldi mājai izmaksātu 2500–3000 latu, izraudzītais uzņēmējs bija ar mieru darbus veikt par 1000 latiem.

54 gaismekļi par 1000 latiem

Pirmajā posmā Svetlanas Ļisivņenko uzdevums bija atrast uzņēmumu, kas spētu izpildīt mājas prasības, jo plānotie apgaismojuma nomaiņas darbi nepavisam nebija vienkārši:

– Katrā mūsu divpadsmit stāvu mājas stāvā ir trīs gaismas punkti – viens pie lifta un divi sānu koridoros. Visiem gaismekļiem ir atsevišķi slēdži, lai cilvēks, ejot uz dzīvokli, varētu koridorā nodzēst gaismu. Taču reāli neviens to nedara, gaisma paliek degot dienu un nakti. Tāpēc mums bija svarīgi nomainīt visus 36 parastos gaismekļus.

Mājā vēl ir apgaismotas ugunsdzēsības kāpnes. Sākotnēji biedrības Vidzemes aleja 7 valde bija iecerējusi tur ierīkot apgaismojumu ar laika releju: kāpjot lejā, cilvēks varētu nospiest slēdzi, un gaisma degtu 40–60 sekundes. Taču, kad speciālisti veica aprēķinus, izrādījās, ka laika releji nepavisam nav lētāki par gaismekļiem ar kustības sensoriem.

– Tātad mums vēl vajadzēja 12 tādus gaismekļus ugunsdzēsības kāpnēm un piecus vestibilam, – stāsta Svetlana Ļisivņenko. – Pie mājas ieejas nolēmām uzstādīt apgaismojumu dienas-nakts režīmā. Tāds gaismeklis pats ieslēdzas, tiklīdz ārā sāk satumst.

Kopā mājai bija vajadzīgi 54 gaismekļi, un tas ir nopietns darba apjoms, ko iedzīvotāji vēlējās uzticēt tikai profesionāļiem.

– Internetā atradu kādu desmit dažādu uzņēmumu piedāvājumus, – stāsta mājas pārstāve. – Nācās daudz zvanīt. Vieni uzņēmēji bija gatavi atbraukt un veikt apsekošanu, bet tikai par papildu maksu, citi prasīja 25 latus par tāmi. Tas nav pretrunā ne ar likumu, ne loģiku, tomēr man izdevās atrast uzņēmēju, kurš bija ar mieru atsūtīt strādniekus un sastādīt tāmi bez maksas.

Tas pats uzņēmums apsolīja pasūtījumu izpildīt par 1000 latiem, pārējie centās uzsist cenu līdz 2000 latiem un pat augstāk. Tādējādi Svetlana Ļisivņenko pierādīja, ka neatlaidīgs mājas vecākais var palīdzēt kaimiņiem ietaupīt lielu naudu.

Kāpēc energotaupīgas spuldzes?

Partneri bija atrasti, prioritātes noteiktas. Atlika izlemt galveno – kādu apgaismojumu izvēlēties.

– Speciālisti skaidroja, ka ir triju veidu spuldzes – parastās kvēlspuldzes, energotaupīgās spuldzes un LED spuldzes. Pirmajām ir samērā īss kalpošanas laiks, turklāt drīzumā Eiropas Savienībā tās tiks aizliegtas, – izvērtē Ļisivņenko. – LED spuldzes maksā 15–20 latu, toties kalpo ilgi un droši. Tomēr mēs nolēmām no tām atteikties. Pirmkārt, kas maksās, ja mājā nozags kaut vienu tādu spuldzi? Otrkārt, visdrīzākajā laikā LED tehnoloģijām vajadzētu kļūt lētākām, tāpēc nav kur steigties. Pēc elektriķu ieteikuma izvēlējāmies energotaupīgās spuldzes par 1,5 latiem.

Garantija šīm spuldzēm ir divi gadi, tātad iedzīvotāju investīcija ir relatīvi droša (ja vien kāpņu telpā neiekļūs vandāļi). Ar laiku šīs spuldzes varēs nomainīt pret LED gaismekļiem bez jebkādas tīkla pārveidošanas.

Citu māju pieredze liecina, ka gaismekļi ar kustību sensoru ļaus divpadsmit stāvu namā Vidzemes alejā ietaupīt koplietošanas elektroenerģiju par 150–170 latiem mēnesī. Katra dzīvokļa īpašnieks savus 15 latus atgūs sešu septiņu mēnešu laikā un pēc tam sāks izjust komunālo maksājumu reālu ietaupījumu.

Iemācīt kaimiņus taupīt naudu

Bet Svetlana Ļisivņenko stāsta arī par grūtībām, ko nākas pārvarēt. Daži dzīvokļu īpašnieki nav ar mieru maksāt savu daļu par apgaismojuma rekonstrukciju. Vientuļie cilvēki pauž sašutumu: „Kāpēc man vienam jāmaksā tikpat, cik maksā pieci kaimiņi no blakus dzīvokļa?”

– Atbilde ir vienkārša: tā kā par koplietošanas elektrību visi dzīvokļi maksā vienādi, arī ietaupījums sadalīsies uz dzīvokļiem, – skaidro Svetlana Ļisivņenko.

Viens otrs atsakās maksāt bez gariem skaidrojumiem un pierunāšanas. Bet dzīvokļu īpašnieku biedrības tāme ir tik precīzi aprēķināta, ka, atliek vienam dzīvoklim atteikties, un projekts būs vējā.

– Bēdīgi, ja neizdosies noslēgt individuālo darbuzņēmuma līgumu, kurš jaunā apgaismojuma ierīkošanu varētu padarīt vismaz divreiz lētāku, – ir sarūgtināta Svetlana Ļisivņenko. – Taču es nezaudēju cerību. Tagad esam palūguši darbu izpildei izraudzīto uzņēmumu sastādīt tāmi līguma slēgšanai ar namu pārvaldes starpniecību. Jau iepriekš varu teikt, ka tas apgaismojuma pārveidi padarīs daudz dārgāku, ieguldījumus varēsim atgūt tikai viena līdz pusotra gada laikā. Varbūt kaimiņi tomēr sapratīs, ka izdevīgāk ir sadarboties ar dzīvokļu īpašnieku biedrību?

Lūk, tāds dīvains stāsts: reizēm iedzīvotājus gandrīz ar varu nākas piespiest taupīt naudu. Bet nama Vidzemes alejā 7 pārstāvju aprēķinus un pieredzi gan iesaku neatstāt bez ievērības. Var noderēt!