Kas ir avārijas remonts?

„Mūsu mājai sāk drupt karnīze, laiku pa laikam lejā krīt ķieģeļi un apmetuma gabali. Mūsuprāt, tā ir nopietna avārija, kas, neraugoties uz mājas komunālo maksājumu parādiem, namu pārvaldei nekavējoties jālikvidē. Bet pārvaldnieks saka: „Vispirms izveidojiet remonta uzkrājumus, tad arī runāsim!” Vai viņam ir taisnība? Kas ir avārijas remonts likuma izpratnē?”

Gadījumi, kad mājai pienākas tā dēvētais ārpuskārtas remonts, sīki aprakstīti Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”. Tāds remonts tiešām jāveic steidzami un nav jāsaskaņo ar dzīvokļu īpašniekiem. Pārvaldniekam ir jāatrod līdzekļi, lai likvidētu apdraudējumu cilvēku dzīvībai vai būves drošībai, tikai pēc tam viņam ir tiesības nosūtīt dzīvokļu īpašniekiem papildu rēķinu.

MK noteikumos teikts:

„17. Ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti šādi dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi:

17.1. jumta seguma caurtece;

17.2. ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi;

17.3. zudusi fasādes arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaiste ar sienu;

17.4. apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās;

17.5. izsisti logu vai durvju stikli, norautas logu rāmju vērtnes;

17.6. durvju vērtņu un aizverošo ierīču nenoturība;

17.7. caurtecējumi grīdu pārsegumos sanitāro mezglu vietās grīdas hidroizolācijas bojājumu dēļ;

17.8. plaisas un bojājumi krāsnīs vai dūmvados, kas var izraisīt cilvēku saindēšanos ar dūmgāzēm un apdraudēt mājas ugunsdrošību;

17.9. plaisas un neblīvumi dūmkanālos un to sajūguma vietās ar krāsnīm;

17.10. bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm;

17.11. dzīvojamās mājas elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var radīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus apgaismei vai radīt ierīču un inženierkomunikāciju darbības traucējumus;

17.12. apkures sistēmas bojājumi apkures sezonā;

17.13. gāzesapgādes sistēmas bojājumi;

17.14. pelējuma sēne un pelējumu veicinoši apstākļi;

17.15. citi šajā punktā neminēti bojājumi, ja to neatliekamu novēršanu paredz normatīvie akti vai ja tie rada būtisku apdraudējumu;

18. Tādu dzīvojamās mājas, tās iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumu novēršanu, kas nav minēti šo noteikumu 17. punktā, veic dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajā termiņā”.

Noteikumus un to piemērošanu reālajā dzīvē komentē mūsu pastāvīgā eksperte Taisa Štāle, ekonomikas maģistre ar ilggadēju pieredzi namu pārvalžu grāmatvedības jomā:

– Jāsaprot, ka namu pārvaldes pašas spēkiem veiktie ārpuskārtas darbi nozīmē tikai avārijas situācijas likvidēšanu. Ja plīsusi caurule, namu pārvalde atslēdz ūdeni, lai māja neapplūstu. Šis pakalpojums ir bez maksas. Ja vajag atjaunot komunikācijas vai salabot brūkošu fasādes elementu, saskaņā ar Ministru kabineta notikumiem Nr. 1014 pārvaldniekam darbi jāveic nekavējoties, bet pēc tam 10 darba dienu laikā rakstiski jāinformē iedzīvotāji par avārijas situācijas novēršanai veiktajiem darbiem un šo darbu izmaksām.

–Tātad pārvaldniekam nav pat jājautā iedzīvotāju domas par to, vai avāriju nepieciešams likvidēt?

– Nē, viņa pienākums ir bez kavēšanās un bez saskaņošanas veikt remonta darbus, izmantojot šim nolūkam mājas uzkrājumus. Ja mājai uzkrājumu nav, pārvaldnieks izraksta iedzīvotājiem atsevišķu rēķinu par veiktajiem darbiem.

– Lasītāji interesējas: ja mājā veikts avārijas remonts, nauda norakstīta, bet namu pārvalde 10 dienu laikā nav informējusi iedzīvotājus par veiktajiem darbiem, kā to paredz likums, vai viņiem ir tiesības prasīt savu naudu atpakaļ?

– Tas, ka pārvaldnieki šādā gadījumā rīkojas nekorekti, ir neapstrīdams fakts, bet bez Ministru kabineta noteikumiem eksistē arī Civillikums, kurā teikts: ja viena puse ir sniegusi pakalpojumu, bet otra puse šo pakalpojumu pieņēmusi, tās pienākums ir par pakalpojumu samaksāt. Ja avārijas darbi tiek veikti, neinformējot iedzīvotājus, tas tikai nozīmē, ka namu pārvaldes darbs nav pietiekami caurskatāms.

– Vēl viena sūdzība: nauda par remontu norakstīta, bet remonta brigādi mājā neviens nav redzējis. Kā varat to komentēt?

– Ne jau vienmēr iedzīvotāji zina, kas notiek mājā, īpaši, ja avārija notikusi brīvajās dienās. Var gadīties, ka tad notikušais zināms tikai tā dzīvokļa saimniekam, kurš izsaucis brigādi. Daži avārijas darbi ir pavisam nemanāmi. Ja norakstīta liela summa, iedzīvotājiem, protams, var rasties jautājumi, tāpēc arī Ministru kabineta noteikumi uzliek pārvaldniekam pienākumu 10 dienu laikā informēt mājas iedzīvotājus par avārijas situācijas novēršanai veikto darbu izmaksām. Tas ir laiks, kad cilvēki vēl atceras, kas noticis, un var pārbaudīt gan pašu avārijas faktu, gan remonta darbu izmaksu atbilstību tāmē norādītajām.