Nelaime pār jūsu jumtu

Nereti mūsu mājās valda pilnīgs elektroniskais haoss. Desmitiem interneta un kabeļtelevīzijas operatoru aptinuši ar vadiem kāpņu telpas, saimnieko uz jumtiem un izmanto pagrabus. Kas tie tādi? Kur radušies? – agrāk vai vēlāk šos jautājumus sāk uzdot katrs, kas vēlas mājā ieviest kārtību.

Atnāca, ieraudzīja, izurba

Kabeļtelevīzijas, telefonu un interneta operatori daudzdzīvokļu mājās jūtas kā saimnieki. Iedzīvotājiem tas nepatīk, viņiem gribētos, lai komersanti rēķinās ar dzīvokļu saimnieku interesēm.

– Mēs nesen izremontējām kāpņu telpu, – stāsta Genovefa Aleksejeva. – Ticiet vai ne, bet piecus gadus centāmies panākt, lai tiktu nokrāsotas sienas un izbalsināti griesti. Beidzot sagaidījām. Dažus mēnešus sēdējām un priecājāmies, bet te piepeši!...

„Piepeši” notika, lūk, kas: kāda firma, kas sniedz kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumus, bija mājā ieguvusi divus klientus. Uzņēmuma montieri ielūkojās elektrosadales skapī, noelsās un paziņoja klientiem, ka nāksies pagaidīt – kabeļu stāvvadā neesot vietas jaunam kabelim.

– Pēc nedēļas kādu rītu mani pamodināja troksnis kāpnēs, – turpina Genovefa Aleksejeva. – Pabāzu degunu pa durvīm un sapratu, ka dārdoņa nāk no devītā stāva. „Atkal kaimiņi lauž ārā sienu”, nodomāju un drīz vien devos savās gaitās.

Pievakarē atgriezusies un iegājusi kāpņu telpā, Genovefa novaidējās vien: visur bieza putekļu kārta, starpstāvu pārsegumi pie elektrosadales skapjiem izurbti no devītā stāva līdz pirmajam, caur prāvo caurumu izbāzta plastmasas caurule. Namu pārvaldē gan paskaidroja, ka tā neesot nekāda caurule, bet jauns kabeļu stāvvads. „Žēl, protams, ka nācās kāpnēs pabojāt jauno remontu, bet ko darīt, c’est la vie”.

– Ko neteiksi – c’est la vie! – pauž sašutumu mūsu lasītāja. – Remonts pagalam, kaimiņi nelaimīgi. Un pats bēdīgākais ir tas, ka elektronisko sakaru piegādātāji par mūsu kopīpašuma – iekšējo stāvvadu un jumta – lietošanu nemaksā ne santīma. Vai tas ir taisnīgi?

Tīkls bez papīra – knislis vien

Satiksmes ministrijā paskaidroja, ka ar tamlīdzīgām problēmām nodarbojas VAS Elektroniskie sakari (ES). Tur arī vērsāmies ar lūgumu pastāstīt par iedzīvotāju tiesībām aprakstītajā situācijā.

– Ieskatīsimies likumos, – piedāvāja Elektronisko sakaru nodaļas direktore Ārija Kavace un uzlika uz galda pamatīgu dokumentu paku. Jau no tā vien kļuva skaidrs, ka saņemt gandarījumu Genovefai Aleksejevai nebūs nemaz tik vienkārši.

– Sāksim no paša sākuma, – mēs palūdzām Āriju Kavaci. – Sakiet, kādi nosacījumi jāpilda elektronisko sakaru provaiderim, kurš vēlas apkalpot klientus mūsu mājā?

– Ministru kabineta noteikumos Nr. 166 teikts, ka komersantam jāiz­strādā elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas projekts un jāsaskaņo Elektronisko sakaru direkcijā.

– Jau nav skaidrs! Gribat sacīt, ka firma nedrīkst ievilkt mājā kabeli bez direkcijas piekrišanas?

– Tieši tā. Jaunu tīklu ierīkošanas projekti jāsaskaņo gan interneta provaideriem, gan kabeļtelevīzijas operatoriem, gan firmām, kas sniedz telefonijas pakalpojumus, un pat domofonu uzstādītājiem. Projekts nav vajadzīgs tikai vienā gadījuma – ja mājai ir viens īpašnieks.

– Bet mēs runājam par daudzdzīvokļu mājām.

– Mirkli pacietības. Mēs palikām pie tā, ka jebkuru jaunu tīklu (tai skaitā pat viena divu klientu pieslēgšanai) tādā mājā var ierīkot tikai ar mūsu direkcijas atļauju. Jebkurš cits pieslēgums uzskatāms par pārkāpumu.

Ja direkcija devusi atļauju

– Kas aizsargās iedzīvotājus, ja pa kāpņu telpu urbinās sveši meistari?

– Dzīvokļu īpašnieku tiesības aizstāvēt varam mēs. Elektronisko sakaru direkcija (nesen pārdēvēta par VAS Elektroniskie sakari. – Red.) pārbauda māju elektronisko sakaru tīklu stāvokli un var sodīt to īpašniekus, ja kabeļi ievilkti neatbilstoši noteikumiem. Mēs sastādām administratīvā pārkāpuma protokolu, un tad firmai draud nopietns naudas sods 500 līdz 2500 latu apmērā.

– Tā ir laba ziņa!

– Mēs ātri reaģējam uz iedzīvotāju zvaniem. Ja dzīvokļu īpašnieki ziņo par aizdomīgiem darbiem kāpņu telpā, mēs varam pārkāpējus noķert pie rokas. Bet vispirmām kārtām inspektori, protams, datu bāzē pārbauda, vai attiecīgajai mājai jauna tīkla ierīkošanas projekts ir saskaņots. Varbūt mēs firmai esam devuši atļauju, tikai iedzīvotāji to nezina, tāpēc sūdzas.

– Tad nu ir skaidrs, kāpēc provaideri neprasa iedzīvotāju domas par jaunu tīklu ierīkošanu. Dzīvokļu īpašnieki taču var iebilst pret simt piektā kabeļtelevīzijas operatora ienākšanu mājā.

– Jūs ļoti kļūdāties. Patiesībā elektronisko sakaru operatoram, kurš vēlas ierīkot mājā jaunu tīklu, projekts obligāti jāsaskaņo ar iedzīvotājiem. Mēs stingri pārbaudām šo niansi. Ja nav dzīvokļu īpašnieku piekrišanas, nebūs arī mūsu atļaujas.

– Jūsu teikto izlasīs tūkstošiem dzīvokļu īpašnieku, kas jūtas sašutuši par viena otra provaidera bezkaunību. Un lielākā daļa teiks: „Neviens nekad nav prasījis mūsu piekrišanu jaunu kabeļu ievilkšanai mājā!”

– Ja dzīvokļu īpašnieku biedrība nav pārņēmusi māju no pašvaldības vai valsts bilances, šādu atļauju dzīvokļu īpašnieku vietā komersantiem dod pārvaldnieks. Rīgā, piemēram, tas ir uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks. Tāpēc iedzīvotāji var arī nezināt par jaunu elektronisko sakaru tīklu pieslēgšanu mājai.

– Bet kā ar mājām, kur pārvaldīšanas tiesības pārņēmušas dzīvokļu īpašnieku biedrības?

– Tajās saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu tādu lēmumu var pieņemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība. Bet sapulcēties tikai tālab vien, lai nobalsotu par vai pret jauna operatora ielaišanu mājā, varētu būt diezgan grūti, tāpēc iedzīvotājiem ir tiesības lēmuma pieņemšanas tiesības deleģēt pārvaldniekam vai biedrības valdes priekšsēdētājam.

Vecos vadus ārā no mājas!

– Uz papīra viss ir gludi, bet dzīvē dažā labā mājā valda pilnīgs haoss. Kabeļi savilkti pavirši, namu pārvaldnieki un dzīvokļu īpašnieku sūdzas, ka provaideri ar savām iekārtām piebāzuši elektrosadales skapjus. Kā pret to cīnīties?

– MK noteikumos Nr. 166 aprakstīta elektronisko sakaru tīklu rekonstrukcijas un demontāžas kārtība. Tur melns uz balta rakstīts, ka provaiderim nav tiesību atstāt savas iekārtas bez uzraudzības. Ja vads netiek izmantots, tas jānoņem. Piemēram, ja firma ievilkusi mājā optisko kabeli, veco tur atstāt nedrīkst.

– Bet pamestu vadu joprojām ir daudz.

– Tā ir, bet nevajag domāt, ka mēs varam uzreiz ieviest kārtību visā Latvijā. Mūsu inspektori daudzās mājās pārbauda tīklu stāvokli. Ja nav iespējams atrast pamesta kabeļa īpašnieku, tā ir problēma. Tad mēs strādājam kā īsti okšķeri – apsekojam kaimiņmāju jumtus, salīdzinām pieslēguma veidus...

Šķēres pagaidām liksim pie malas

– Varbūt vienkāršāk un efektīvāk būtu nogriezt nevajadzīgos un nelikumīgi ievilktos vadus?

– Elektronisko sakaru likums mums dod tādas tiesības, bet mēs neskraidām pa jumtiem ar šķērēm, tā vietā meklējam ar provaideriem kopēju valodu.

– Jūs pieņemat iedzīvotāju sūdzības, bet vai arī palīdzat viņiem?

– Iespēju robežās. Tostarp veicam preventīvo darbu. Lūk, situācija: provaiders plāno pārmest kabeli no deviņstāvu mājas jumta uz piecstāvu māju. Tas nozīmē, ka kādam šis kabelis izaicinoši plivināsies pie loga. Mēs cenšamies šādu problēmu novērst, mudinot uzņēmējus izraudzīties citu tehnisko risinājumu.

– Vai vienmēr iespējams kompromiss?

– Viena sūdzība mums ievilkusies no 2008. gada. Kāda zemes īpašniece ir neapmierināta, ka virs viņas zemesgabala novilkti vadi. Sieviete uzskata, ka viņai pieder arī gaisa telpa virs šīs teritorijas. No vienas puses, tā ir, no otras, nevienā likumā nav rakstīts, kādā augstumā beidzas viņas īpašumtiesības. Tā jau var arī no lidmašīnām ņemt maksu par zemesgabala pārlidošanu! Pagaidām nevienam Latvijā tādā situācijā nav izdevies dabūt no komersantiem ne morālu, ne materiālu kompensāciju.

– Kādu padomu jūs varētu dot iedzīvotājiem?

– Viņiem jāatceras, ka paši ir atbildīgi par savu māju. Vai mēs vienmēr aizslēdzam bēniņus un pagrabus, lai tur neiekļūtu nepiederošas personas? Vai interesējamies par svešiniekiem, kas ar nesaprotamām ierīcēm ņemas pa kāpņu telpu? Vienmēr ir jābūt modriem, jo mājas elektronisko sakaru tīklu neatkarīgs audits ir pēdējais solis, ko ne vienmēr var un vajag spert.

Darbs bēniņos

ESD Elektronisko sakaru tīklu nodaļas vecākais inženieris Ivars Kalniņš ir cilvēks, kurš ar noteikumu pārkāpējiem cīnās „kaujas laukā”.

– Negribu romantizēt mūsu darbu, – viņš saka. – Tas var būt nepatīkams, ja bēniņos nākas staigāt pa putnu mēsliem un narkomānu šļircēm, atkauties no uzbrūkošu baložu simtiem. Reizēm nākas konstatēt, ka 90% mājā ievilkto kabeļu netiek lietoti un ir pamesti.

Īsts mūslaiku mēris, pēc Kalniņa teiktā, ir sīkie elektronisko sakaru operatori, kuri nav spējīgi ieguldīt līdzekļus normālās iekārtās. Tā vietā, lai uzstādītu uz jumta kvalitatīvu antenu, viņi iekļūst ēkā caur lūkām, caurulēm, urbj caurumus sienās. Gluži neticami, bet dažkārt panelī esot pieci desmiti operatoru izurbtu caurumu, siena izskatoties pēc Šveices siera.

– Mēs bieži vien dodamies pārbaudīt iedzīvotāju sūdzības, – stāsta vecākais inženieris. – Daudzi gaužas, ka operatori montāžas gaitā bojā daudzdzīvokļu māju sienas un jumta segumu.

– Vai palīdzat dzīvokļu īpašniekiem panākt zaudējumu atlīdzināšanu?

– Ja tīkli ierīkoti pēc noteikumiem, jumtam tie nekaitē. Bet daži operatori saurbj sienas, izvelk kabeļus caur ventilācijas šahtām. Esam redzējuši zem vadu smaguma sabrukušus dūmvadus. Ja izdodas pierādīt, ka īpašums cietis konkrēta provaidera vainas dēļ, kaitējums tiek atlīdzināts.

Tīkls virs galvas. Ko darīt?

– Kāda mūsu lasītāja sūdzas, ka pirms daudziem gadiem kāda kompānija novilkusi vadus pār viņas vienstāva mājas jumtu. Vai provaiders ir rīkojies likumīgi?

– Tā ir bieži sastopama situācija: kompānijas pārmet kabeļus no vienas daudzstāvu mājas jumta uz otru, tādējādi izmantojot gaisa telpu virs svešiem zemesgabaliem vai nelielām savrupmājām. Likums neuzliek operatoram par pienākumu saskaņot tādu projektu ar zemes īpašnieku. Taču, ja kabelis tiks vilkts pār mājas jumtu, mēs prasām, lai uzņēmējs dabū mājas īpašnieka piekrišanu. Problēmas ir tikai ar vecajiem tīkliem. Ja tie ierīkoti tolaik, kas mājas saimnieka piekrišana nebija vajadzīga, mums nav likumīga pamata vadus novākt. Ja savrupmājas iemītnieki tomēr paliek pie sava, saskaņā ar noteikumiem tīklu pārcelšana viņiem jāapmaksā no pašu kabatas.

– Tīklu problēmas bieži vien atklājas, sākot mājas renovāciju. Ko darīt, kā vienoties ar pretēji noteikumiem ievilktu kabeļu īpašniekiem?

– Renovācija ir piemērots laiks mājas iekšējo elektronisko sakaru tīklu sakārtošanai. Jāsapulcina visas kompānijas, kas darbojas attiecīgajā mājā, jādara zināmi kapitālā remonta plāni un jāpalūdz pārcelt un cilvēciski izvietot pieslēgumus. Solīdas firmas parasti izrāda klientiem pretimnākšanu, tiesa gan, var pieprasīt, lai māja samaksā par pieslēguma pārvietošanu. Bet tiem, kas mājā iekļuvuši bez saskaņota projekta, var vienkārši nogriezt vadus.

Lattelecom sarunās neielaižas

Nobeigumā pastāstījām ekspertiem par, mūsuprāt, pavisam nejēdzīgu atgadījumu.

Prestižā daudzstāvu mājā Stabu ielā Rīgā nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība. To vada enerģiska sieviete, kas bija nolēmusi par katru cenu sakārtot attiecības ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Viņa ķērās pie lietas un pakāpeniski noslēdza ar visām mazajām firmām līgumus par tiesībām izmantot mājas infrastruktūru. Viena kompānija par savu kabeli maksā piecus latus mēnesī, cita – septiņus. Tā nav liela nauda, bet, ņemot vērā, ka operatoru mājā ir pāri par desmit, gada beigās biedrības kontā ir iekrājusies jauka summiņa.

– Tikai Lattelecom par mums pasmējās un paziņoja, ka nedabūsim ne santīma, bet, ja turpināsim uzstāt, viņi nogriezīšot savu kabeli un atstāšot māju bez sakariem, – pauž sašutumu dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja.

Cilvēki ir apbēdināti, bet nezina, kā varētu cīnīties pret lielo uzņēmumu.

Kā dabūt maksu par tīkliem?

Pēdējā laikā dzīvokļu īpašnieku biedrības sūdzas nevis par operatoru nodarīto kaitējumu, bet par atteikšanos slēgt līgumu par mājas infrastruktūras izmantošanu, – teic Ivars Kalniņš, kuram šī problēma ir labi zināma. – Diemžēl neviens likums neuzliek komersantiem par pienākumu maksāt mājas īpašniekam par bēniņu, kāpņu telpas vai jumta daļas nosacītu nomu. Ja pusēm ir izdevies vienoties, tādai maksai ir tiesības pastāvēt, taču ir kompānijas, kas principiāli nepiekāpjas.

– Piemēram, Lattelecom...

– Jā, šis uzņēmums ieņēmis stingru nostāju. Tā pārstāvji savas komunikācijas pielīdzina ūdensvadam un elektrotīkliem. Mēs taču neprasām, lai Latvenergo mājai maksātu par tiesībām ievilkt elektriskos vadus, vai ne? Bet telefons ir tāda pati nepieciešamība kā elektrība.

– Uzņēmums mānās. Ūdensvads, elektroinstalācija un kanalizācija ir mājas īpašums, savukārt Lattelecom tīkli pieder tikai un vienīgi šim uzņēmumam.

– Esmu dzirdējis tādu viedokli. Iedzīvotājiem ir vēl viens arguments: „Lattelecom uz mūsu rēķina pelna naudu, bet par infrastruktūru nemaksā”. Bet tas ir koks ar diviem galiem – ja uzņēmumam liks maksāt par mājā ievilkto kabeli, tas šīs izmaksas pievienos tarifam. Tikai pašiem iedzīvotājiem būs sliktāk.

– Tātad biedrības no bijušā monopolista neko nevarēs panākt?

– Tikai gadījumā, ja komersants pats būs ar mieru maksāt. Lai ar Lattelecom runātu no spēka pozīcijām, ir jāmaina Elektronisko sakaru likums. Pagaidām šajā likumā ir teikts, ka „komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves, iepriekš saskaņojot projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju”. Pēc tam, kad iedzīvotāji ir piekrituši ielaist uzņēmumu mājā, nevienam nav tiesību kavēt tam ierīkot vai saglabāt savus tīklus.

– Kā tas attiecas uz Lattelecom?

– Ja šā uzņēmuma tīkla projekts Stabu ielā ir saskaņots, pat ja tas noticis pirms daudziem gadiem, iedzīvotājiem nav ne pamata, ne iespējas padzīt uzņēmumu no mājas vai pret tā gribu pieprasīt maksu par infrastruktūras izmantošanu.

– Tātad pieprasīt, lai par kabeli tiktu maksāts, iedzīvotāji var tikai pirms jauna tīkla projekta saskaņošanas?

– Saskaņā ar likumu tieši tā sanāk...