Trīs stundas ieslodzījumā

Liftu apkalpošana šķietami ir tāds sīkums, ko var uzticēt jebkuram kaut cik zinošam meistaram. Bet, tiklīdz lifts sabojājas, mājas iemītnieki saprot, ka vajadzēja uzaicināt profesionāļus.

Kamēr gaidīja brigādi, cienasts tika notiesāts

Ludmila un Edgars dzīvo Pārdaugavā. Nesen viņi devās ciemos pie draugiem uz Imantu.

– Nopirkām konfektes un šampanieti, – stāsta Edgars, – iekāpām liftā un nospiedām sestā stāva pogu.

Starp trešo un ceturto stāvu lifts nočīkstēja un apstājās.

– Piezvanījām draugiem, brīdinājām, ka aizkavēsimies, un tūlīt uzspiedām apkalpojošās firmas tālruņa numuru, – atceras Ludmila. – Firmas nosaukums mums neko neizteica. Atbildēja miegaina balss: „Gaidiet, tūlīt būsim.”

Pēc četrdesmit minūtēm kļuva skaidrs, ka gaidīšana ieilgs.

– Vīrs ieteica atvērt durvis un pamēģināt nolaisties uz apakšējo stāvu, bet kabīne bija iestrēgusi tieši starp kāpņu laukumiem – līdz apakšējam tālu, līdz augšējam augstu, – saka sieviete.

Pēc stundas ciemos gājēji atvēra konfekšu kasti, pēc pusotras – šampanieša pudeli. Draugi dežūrēja ceturtajā stāvā – stāstīja gūstekņiem anekdotes, turpat sarīkoja tējas dzeršanu. Meistara tālrunis vairs neatbildēja.

– Remontētājs ieradās pēc divarpus stundām, – stāsta Edgars. – Teica, ka ātrāk nav sanācis, esot bijis mājās un vakariņojis.

Vīrs un sieva no lifta izkāpa trīs stundas pēc pacēlāja apstāšanās brīža. Nekāda ciemošanās vairs nebija prātā. Iemetuši atkritumu vadā tukšo šampanieša pudeli un atvadījušies no draugiem, viņi devās mājup.

Tagad Edgaru un Ludmilu interesē viens jautājums: vai Latvijā ir spēkā normatīvi, kas nosaka, cik ātri remontbrigādei jāatbrīvo liftā iestrēguši cilvēki? Ja tādu normatīvu nav, sēdēt starp stāviem iespējams ļoti ilgi.

Starp citu, lifts draugu mājā sāka darboties tikai pēc trim dienām. Iedzīvotāji bija ļoti neapmierināti.

Normatīva nav, ir ieteikumi

Uz jautājumiem par liftu saimniecību atbild kompānijas Kone lifti Latvija direktors Vladimirs Grigorenko. Savulaik viņš ir strādājis uzņēmumā Latvijas lifti – vienīgajā, kas apkalpoja daudzstāvu namu liftus padomju laikā.

– Tolaik meistariem nebija mobilo telefonu, tāpēc viņiem katru dienu vajadzēja apmeklēt savus objektus, – stāsta Vladimirs. – Tagad apkalpojošo kompāniju brigādes uz objektiem dodas tikai vienu divas reizes mēnesī veikt profilaktisko apskati.

Toties, pateicoties mobilajiem telefoniem, uz avārijas izsaukumiem lielās kompānijas reaģē ātri. Rīgā kompānijai Kone lifti ir pa brigādei katrā Daugavas krastā – lai nevajadzētu stāvēt sastrēgumos.

– Latvijā nav precīza normatīva, kas noteiktu, cik ātri cilvēki jāatbrīvo no iestrēguša lifta, – stāsta kompānijas speciālists Aleksandrs Eglītis, – bet mēs vadāmies pēc Eiropas Savienības direktīvām. Tās nosaka, ka cilvēkus ieteicams atbrīvot stundas laikā. Maksimālais avārijas brigādes ierašanās termiņš ir divas stundas.

Tad kāpēc Ludmila un Edgars tik ilgi gaidīja izkļūšanu brīvībā? Diemžēl mazās kompānijas, kurās ar liftu apkalpošanu nodarbojas viens divi meistari, nespēj garantēt ātru reaģēšanu.

„Taupības” sekas

Liftu apkalpošanas tirgus Latvijā ir mainījies.

– Tajā joprojām strādā tādi liftu apkalpošanas jomas monstri kā Schindler, Otis un Kone, bet ienākušas arī daudzas mazas firmas, – stāsta Vladimirs Grigorenko. – Tās piedāvā apkalpot liftus par limonādes cenu – 15 latiem mēnesī. Namu apsaimniekotāji piekrīt, viņiem nav pat nojausmas, ka pēc 10–12 mēnešiem mājā var sākties problēmas.

Reāli lifta apkalpošana maksā aptuveni 30 latu mēnesī. Meistaram mājā jāpavada vairākas stundas, lai visu pārbaudītu, noregulētu, ieeļļotu. Cenā ietilpst arī avārijas brigāžu uzturēšana un liftā iestrēgušo cilvēku garantēta atbrīvošana ES noteiktajā termiņā.

Diemžēl šobrīd apsaimniekotāji cenšas taupīt.

– Viņi pat lūdz samazināt profilaktiskā remonta apjomu, jo mājām trūkst naudas, – saka Aleksandrs Eglītis.

Tā paša iemesla dēļ apsaimniekotāji nereti izvēlas „lētus” apkalpojošos uzņēmumus.

– Briesmīgākais ir tas, – uzskata Kone lifti speciālisti, – ka firmu viendienīšu meistarus nav iespējams kontrolēt. Līgumā ierakstīts, ka viņiem regulāri jāpārbauda un jānoregulē lifts, bet neviens jau nezina, vai viņi vispār ierodas objektā. Diez vai par 15 latiem mēnesī viņi var paveikt nepieciešamo darbu pilnu kompleksu.

Bet ir arī laba ziņa: lifti ir tā ierīkoti, ka arī bez apkopes neapdraud pasažieru drošību.

– Nelaimes gadījumi notiek tikai cilvēku pārgalvības dēļ, – uzskata Vladimirs Grigorenko. – Piemēram, pusaudži vizinās uz lifta jumta un gūst traumas. Ja cilvēks nelien, kur nevajag, viņš var būt drošs par savu dzīvību.

Nekopti lifti vienkārši apstājas. Maza apkalpojošā firma spēj veikt sīkus remonta darbus, bet tiklīdz nonāk līdz nopietniem, neuzticamie uzņēmumi mazgā rokas nevainībā.

– Tie nespēj sagādāt detaļas, nespēj nomainīt dārgus mezglus, un tad lifts apstājas uz ilgu laiku, – savu viedokli pauž Aleksandrs Eglītis.

Bet pēc tam tehnika bojājas...

Reizēm tāds bēdubrālis kvalitatīvas detaļas vietā ieliek apšaubāmu pašdarinājumu. Kad tāds pacēlājs ietiepīgi paliek starp stāviem, pārvaldnieks steidz pie speciālistiem uz autoritatīvu kompāniju pēc palīdzības.

Diemžēl remonts maksā daudz dārgāk nekā laikus veikta profilakse.

– Mums ir klienti, kuri uz laiku bija pārgājuši pie firmām, kas piedāvā dempinga cenas, – stāsta Eglītis. – Mūsu lifti ir tik labi noregulēti, ka aptuveni gadu var kalpot bez ķibelēm, pat ja jaunās firmas meistari pavisam reti ielūkojas mājā, bet pēc tam tehnika sāk bojāties, un tad mūs atkal sauc palīgā.

Ko ierauga meistars? Liftam ir noņemtas detaļas, tas ir pilnībā nolaists. Laikus pamanītu kļūmi būtu bijis iespējams izlabot par 100 latiem, bet šādi sabendēta lifta atjaunošana var maksāt tūkstošus.

Cik maksā labi kopts lifts?

Nevar teikt, ka visas mazās firmas strādā pa roku galam, nē, daudzas no tām tirgū darbojas jau desmit un vairāk gadu. Tāpēc, pirms slēgt līgumu, būtu vērts painteresēties par uzņēmuma reputāciju.

– Un atcerieties, ka katru gadu mainīt apkalpojošo uzņēmumu ir slikta zīme, – brīdina Vladimirs Grigorenko. – Ja meistars pastāvīgi apkalpo noteiktu māju liftus, viņš labi zina to raksturu un kaites. Bet, ja pārvaldnieks skraida no firmas uz firmu, slēdz līgumu uz gadu, meistaram nav motivācijas pamatīgi izpētīt pacēlāju. Pēc gada taču viņš atkal par to nebūs atbildīgs.

Jāatceras arī, ka tehnikai vajadzīgs profilaktiskais remonts. Jā, mājai šobrīd trūkst naudas, bet pēc mēneša tās nebūs vairāk, toties lifts var sabojāties.

– Jebkurš mehānisms laiku pa laikam prasa ieguldījumus, – uzsver Aleksandrs Eglītis. – Namu pārvaldniekiem, dzīvokļu īpašnieku biedrībām un pašiem māju iedzīvotājiem to nevajadzētu aizmirst.

Painteresējāmies, kādu summu mājai vajadzētu paredzēt lifta profilaktiskajam remontam un apkopei. Kone lifti speciālisti sarēķināja aptuvenus izdevumus:

– Ideāls remonts, pēc kura jūsu lifts būs kā gurķītis, izmaksās 70% no jauna lifta cenas. Lifta vienkāršai uzturēšanai kārtībā reizi piecos gados vajadzētu tērēt 15–20% no tā vērtības. Pieņemsim, ka viens mehānisms maksā 10 000 latu. Iznāk, ka gada laikā par tā profilaksi mājai jāmaksā aptuveni 400 latu.

Kas attiecas uz liftu apkalpošanas cenu, lielās kompānijas ir pārliecinātas, ka kvalitatīvs pakalpojums nevar maksāt lētāk par 30 latiem mēnesī. Bet dempings... Jautājums: vai tiešām jūs ticat, ka liftu var labi uzturēt par 15 latiem mēnesī?

– Pienācis laiks, kad mājas, kas cietušas no firmu viendienīšu paviršības, atgriežas pie mums, – saka Kone lifti speciālisti.

Vai tiešām jāgaida, kad lifts pilnībā apstāsies, lai saprastu vienkāršo patiesību, ka skopais maksā divreiz?