Tiesības un taisnība

Mīļie draugi! Mēs saņemam no jums daudz sūdzību un jautājumu. Diemžēl avīzei nereti trūkst pilnvaru, lai palīdzētu jums nokārtot attiecības ar pārvaldnieku vai kaimiņiem, bet mēs cenšamies palīdzēt ar galveno – ar informāciju par jūsu tiesībām. Arī šoreiz publicējam atbildes uz jūsu jautājumiem, kā arī aicinām jūs sūtīt savus jautājumus uz mūsu redakcijas e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Dokumentus nodod ar parakstu

„Kurš likums nosaka, kā jaunajam pārvaldniekam jāpārņem saistības un lietas no sava priekšgājēja?”

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. pants nosaka, ka iepriekšējam pārvaldniekam visas formalitātes jānokārto mēneša laikā pēc pārvaldīšanas tiesisko attiecību izbeigšanās. Viņa pienākums ir mājas īpašniekam vai tā pilnvarotai personai nodot visas saistības, dokumentus un lietas, parakstot nodošanas – pieņemšanas aktu.

Kam pienākas piespiedu pārvaldnieks?

„Labdien! Mūsu privatizētajā daudzdzīvokļu mājā izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, diemžēl tās valde pametusi novārtā savus pienākumus, bet neviens no aktīvajiem dzīvokļu īpašniekiem jaunā valdē iekļauties nevēlas. Mūsu māju apsaimnieko privāta namu pārvalde (SIA). Sabiedrības valdes priekšsēdētājs uz dzīvokļu īpašnieku rakstiskajiem pieprasījumiem neatbild, uz telefona zvaniem arī. Mājā izveidojusies avārijas situācija – var iebrukt jumts, bet naudas remontam nav. Vai mēs ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu varam likvidēt biedrību un lūgt pašvaldību norīkot mums piespiedu pārvaldnieku? Kā to varētu izdarīt un kur mums vērsties?”

Mēģināsim noskaidrot, kādas minētajā situācijā ir dzīvokļu īpašnieku tiesības. Gandrīz uz visiem jautājumiem atbildes ir atrodamas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, Dzīvokļa īpašuma likumā un Civillikumā, kuri nosaka no atsevišķiem dzīvokļu īpašumiem sastāvošas mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību.

Vēstules rakstītāju galvenā problēma ir neapmierinātība ar pašreizējo pārvaldnieku. Dzīvokļu īpašnieki vēlētos pārvaldnieku nomainīt. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmajā daļā teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība (visi attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieki) ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, kā arī, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot citu personu izlemt kopības kompetencē esošus jautājumus. Lēmumu pieņemšanas kārtība aprakstīta minētā likuma 18.–21. pantā. Vienkāršāk runājot, iedzīvotājiem minētajā situācijā jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un jābalso par pārvaldnieka maiņu. Lēmums, ko atbalstīs vairākums dzīvokļu īpašnieku, būs obligāts visiem mājas iedzīvotājiem. Lēmums ir jāieprotokolē un jāiesniedz pašreizējam pārvaldniekam.

Cita lieta, ka pirms lēmuma pieņemšanas par pārvaldnieka atlaišanu dzīvokļu īpašniekiem uzmanīgi jāizstudē ar viņu noslēgtais līgums, lai zinātu, ar kādiem nosacījumiem māja var atteikties no šā speciālista.

Kas tieši jādara pārvaldniekam, kā jāapsaimnieko māja, lai visi būtu apmierināti? Visi pārvaldnieka pienākumi jāapraksta pārvaldīšanas uzdevumā, ko nodod pārvaldniekam, slēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Ja pārvaldnieks nepilda līguma nosacījumus vai pārvaldīšanas uzdevumus, labākais un efektīvākais veids, kā atrisināt pārvaldnieka un dzīvokļu īpašnieku civilstrīdu, būs vēršanās tiesā.

Mājas iemītnieki jautā, vai pašvaldība nevar viņiem norīkot piespiedu pārvaldnieku. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums patiešām tādu iespēju paredz, taču praksē piespiedu pārvaldnieki tiek iecelti reti. Pašvaldība var tādu norīkot, ja esošais pārvaldnieks neveic obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, kā rezultātā var tikt radīts apdraudējums cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi.

Konsultācijas un palīdzību šajā jautājumā rīdzinieki var saņemt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes Apsaimniekošanas uzraudzības nodaļā Brīvības ielā 49/53, 512., 513. kab.

Kāda ir sētnieka slodze?

„Sakiet, lūdzu, vai ir kādi normatīvie akti, kas nosaka optimālo sētniekam vai apkopējai kopjamo platību?” Ance

Viens no normatīvajiem aktiem, kas regulē sētnieka darbu, ir profesiju klasifikators, bet arī tajā tikai norādīts, ka sētnieks ir darbinieks, kas uzkopj ielas, parkus, lidostas, stadionus un citas sabiedriskas vietas. Normatīvu, kas regulētu sētnieka darba apjomu un samaksu, Latvijā nav.

Toties Dzīvojamo namu pārvaldīšanas likuma 6. pantā norādīts, ka viena no obligātajām mājas pārvaldīšanas darbībām ir tās sanitārā apkope. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 906 „Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” nosaka sanitārās apkopes prasības daudzdzīvokļu mājā.

Saimnieks vēlas dubultu nodokli!

„Avīzes iepriekšējā numurā jūs skaidrojāt, kāpēc daži daudzdzīvokļu mājām piesaistīto zemesgabalu īpašnieki no iedzīvotājiem iekasē zemes nomas maksu kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Te viss būtu skaidrs: saskaņā ar likumu iedzīvotāji maksā zemes īpašniekam nomas maksu – 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Ja zemes īpašnieks ir oficiāli reģistrēts PVN maksātājs, nomas maksa tiek aplikta ar nodokli.

Bet tālāk sākas īsti brīnumi! Tai pašā likumā teikts, ka iedzīvotājiem katru gadu jākompensē zemes īpašniekam arī nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības. Mēs dzīvojam Pļavniekos. Zemes īpašnieks vēlas, lai mēs PVN maksātu ne tikai par zemes nomu, bet arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju. Iznāk, ka viņš aprēķina nodokli par nodokli! Vai tas ir taisnīgi? Mums ir aizdomas, ka šo naudu zemes īpašnieks vai namu pārvalde pieprasa nelikumīgi”.

Diemžēl daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji tiešām ir kļuvuši par mājām piesaistītās zemes īpašnieku ķīlniekiem. Maksimālā nomas maksa ir liela – 6% no zemes kadastrālās vērtības plus 1,5% nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijai. Bet likums „Par pievienotās vērtības nodokli” apstiprina, ka zemes īpašnieki, aprēķinot PVN par visām nomas maksas sastāvdaļām (tai skaitā nodokļa kompensāciju) rīkojas likumīgi.

PVN likums 2. panta otrās daļas 7. punktā teikts: „Pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.” Tātad, lai cik dīvaini tas liktos, ar pievienotās vērtības nodokli Latvijā aizliegts aplikt... tikai pašu pievienotās vērtības nodokli.

Vēlreiz atkārtosim: ja zem jūsu mājas esošā zemesgabala īpašnieks ir reģistrējies kā PVN maksātājs, viņam ir tiesības ar nodokli aplikt gan zemes nomas maksu, gan nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju.